3 vienkārši padomi, kā dārzā iznīcināt vārpatu un gārsu

Ja gribi izveidot jaunu dobi vietā, kur tagad aug vārpata un gārsa, bet nevēlies izmantot Raundapu vai sakņu izlasīšana šķiet pārāk darbietilpīgs process, šeit trīs idejas, kā iznīcināt daudzgadīgo nezāļu saknes? Atbild agronoms Māris Narvils.
Noderīgs padoms
Māris Narvils
7. janvāris

Saglabāt

Foto: pixabay

 

  1. Pats vienkāršākais veids ir potenciālās dobes vietu noklāt ar melno (un nevis ar zaļo vai brūno!) ģeotekstilu un nostiprināt malas, lai gar tām zem pārklājuma neiespīd gaisma. Ģeotekstilu pārdod celtniecības un dārzkopības veikalos, platumi ir dažādi – metrs, divi un vairāk. Ģeotekstils nobloķē gaismas piekļuvi augiem, un rezultātā pēc 4–6 nedēļām daudzgadīgās nezāles iet bojā. Ne melnā plēve, ne melnais agrotīkls šim nolūkam īsti neder, jo tie tomēr laiž cauri gaismu.
  2. Otrs variants, kas ir krietni darbietilpīgāks… Platību, kur paredzēts ierīkot jauno dobi, apber ar 20–25 centimetrus biezu frēzkūdras slāni. Vārpata un gārsa, protams, tam izaugs cauri, bet svarīgi, ka pēc laika – pēc mēnešiem diviem vai trim – daudzgadīgās nezāles it kā pārceļas uz irdeno kūdras slāni, un tad to saknes kā striķus var vienkārši izvilkt laukā.
  3. Trešais variants – to redzēju kādā dārzā Austrālijā, kurš pieder cilvēkam, kas pametis banku biznesu un tagad nodarbojas ar permakultūru. Arī pats šo paņēmienu gribu izmēģināt… Tātad vietu, kur atradīsies dobe, noklāj ar mitriem kartonu gabaliem pēc jumta dakstiņu principa – tā, lai šuves cita citu nosegtu. Var izmantot jebkuras pelēkā vai brūnā kartona kastes, tikai ne krāsainās. Pēc tam uz mitrā kartona klāj 20–25 centimetrus biezu organisko atkritumu kārtu – mizas, svaigi pļauto zāli –, un vēl pa virsu nomulčē, vislabāk ar salmiem. Ja to izdara vasaras sākumā, jau uz vasaras beigām ir iegūta no nezālēm tīra vieta, kas vienlaikus ir arī ļoti auglīga. Jo – kas notiek zem mulčas? Tur aktivizējas mikroorganismi – baktērijas un sēnes noārda oglekli saturošās organiskās vielas un padara oglekli pieejamu citiem mikroorganismiem un augiem. Savukārt, ja mēs nodrošinām biomasu (ēdienu) mikroorganismiem, tie mums nodrošina jau pusi no ražas lieluma. Tas, ko mēs gribam panākt ar minerālmēsliem, ir tikai 22 procenti no potenciālās ražas 100 procentiem. Tikai svarīgi būtu netraucēt mikroorganismiem attīstīties un paveikt savu darbu. Kā mēs tos traucējam? Arot un frēzējot augsnes virskārta tiek apgriezta kājām gaisā, un anaerobie mikroorganismi, kuriem nevajag gaisu, no apakšējiem augsnes slāņiem nonāk augšējos, un otrādi – aerobie mikroorganismi, kuriem gaisu vajag, nonāk dziļākajos, kur gaisa nav. Mikroorganismi ir ļoti jutīgi pret pierastās vides maiņu un var iet bojā. Tāpēc pietiek, ka augsni šādi veidotā dobē tikai uzrušina 10–15 centimetru dziļumā, tad mikroorganismi darbojas lieliski. Rūpes par mikroorganismiem augsnē ir arī rūpes par augsnes auglību!

Novērtē rakstu

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Ievas Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

Auto Bild

Ievas Māja

Ievas Receptes

Ievas Dārzs