Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
2
-
0
-
Ipomejas, kobejas, puķzirnīši, kreses, kāršu pupiņas un citas viengadīgās puķes, kas ir kāpelējoši augi, prasa atbilstošu aprūpi, proti, tām nepieciešams balsts, ap kuru vīties un augt uz augšu. Šim nolūkam der gan piemērots žogs, gan maikstes, gan gar ēkas sienu nostieptas aukliņas.
Pērkot auklu šādam nolūkam, labāk izvēlēties izturīgu un sintētisku, nevis dabiskas šķiedras, piemēram, pakulu striķi, jo tas ātri izirs un sapūs. Savā ziņā aukla ir labāka, jo augiem vieglāk tai pieķerties, tomēr tas nenozīmē, ka stiepļu žogs vai sētiņa neder. Taču vēl svarīgāk par balsta materiālu ir savlaicīga balsta uzstādīšana – nedrīkst nokavēt brīdi, kad vīteņaugi to meklē, citādi augi savstarpēji saķersies ar stīgām un tos vajadzēs traumēt, citu no cita atraujot.
Audzējot viengadīgās puķes, būtiski ir jau stādīšanas brīdī raudzīties, lai stādi nebūtu pastīdzējuši un lai stādīšanas attālumi augiem citam no cita būtu pietiekami. Ja liela auguma viengadīgās puķes sastāda pareizā attālumā, tās veido noturīgāku augumu, bet, ja augi ir pārlieku cieši sastādīti, blīvie stādījumi veicina stīdzēšanu un vēlāk attiecīgi izgāšanos. Savukārt, ja ar augu sienas palīdzību iecerēts norobežoties, piemēram, no kaimiņu sētas, kāpelējošie augi rindiņā jāstāda ciešāk un arī starp saspraustajām kārtīm vai auklām vēlams mazāks attālums.
Lielas un raženas ziemcietes
Daudzām jaunajām ziemciešu šķirnēm augums ir noturīgāks un kompaktāks, taču ar vecajām labajām lielāka auguma ziemcietēm, kuras dārzā aug jau kopš vecmāmiņas laikiem, gan bieži vien ir tā, ka atbalsts noderētu, īpaši delfīnijām, kurpītēm, zeltslotiņām, dažkārt arī flokšiem un citām puķēm. Sevišķi tad, ja šīs puķes aug klajākās vietās, kur bieži pūš vēji. Skarbākās brāzmās, kam vēl pievienojas arī lietusgāzes, augi vienkārši var izgāzties un aplūst.
Dažkārt atbalstīt der arī raženos cerus – piemēram, peonijas, augstos laimiņus un citas puķes, kas ir krietni sakuplojušas un kaut kādu iemeslu dēļ draud izgāzties uz visām pusēm.
Liela auguma ziemcietes var atbalstīt dažādi: saspraust zemē ap ceru mietiņus un vienā vai vairākos līmeņos apsiet ap tiem aukliņas, aplikt augam apkārt sietveida sētiņu vai stiepļu žodziņu. Balstu var gatavot pašu spēkiem, ņemot vērā konkrētajam augam nepieciešamos izmērus, bet var arī iegādāties veikalā, iepriekš nomērot auga augumu.
Augi notur augus
Pārdomātos biezākos ziemciešu stādījumos bieži vien augiem papildu atbalsts un siešana nav nepieciešama, jo augi paši notur cits citu. Piemēram, gandreņu šķirnēm, kas veido teju metru reiz metru apaļas bumbas, tāpat arī jānīšiem un citām līdzīgām puķēm piemīt tendence izgāzties uz visām pusēm, ja tie iestādīti pa vienam. Savukārt pārdomātā kompozīcijā tuvu blakus citām līdzīga auguma ziemcietēm tie turas krietni labāk – proti, augs notur augu.
Vienīgais, kas jāievēro, – stādījumus nevar veidot pārāk cieši, jo tas savukārt draud ar augu stīdzēšanu un attiecīgi arī ceru izgāšanos.
Ir arī tādas puķes, kurām auguma noturību ietekmē stādīšanas dziļums. Piemēram, lai nevajadzētu atsiet gladiolas, svarīgi ir tās pietiekami dziļi iestādīt, citādi gladiolas gāzelēsies. Tas pats attiecas uz dālijām, sevišķi lielāka auguma.
Nepārmēslo, ko nevajag!
Nereti puķes izgāžas nevis tāpēc, ka tām tāda daba, bet gan dārznieka pārliekas mīlestības rezultātā, proti, pārmēslojot tos augus, kuriem mēslošanu nevajag gandrīz nemaz!
Piemēram, daudzas graudzāles dabā nāk no ļoti sausiem apgabaliem ar nabadzīgu augsni – ja šādus, pie nabadzīgas, smilšainas un klinšainas zemītes radušus augus dārzā iestāda treknā, samēslotā augsnē… Jā, kādu laika sprīdi tie, iespējams, sazels lekni un skaisti, taču ar laiku sāks gāzties un nīkuļot. Par to, ka puķei piemērotāka nabadzīga augsne, parasti liecina jau tās izskats – šaurākas lapiņas, pelēcīgi zaļš, zilgans vai sudrabains lapojums. Tādas ir lavandas, dekoratīvie pelašķi un citi sausumizturīgie un pieticīgie augi.
