Karstums sakņu dārzā un siltumnīcā

Pie mums Latvijā karstuma periodi vasarā mēdz būt garāki vai īsāki, sezonas sākumā, vidū vai beigās, bet tie vienmēr izraisa stresu augiem un dārzniekiem un rada veselu virkni problēmu.
Karstums un augi
Mārīte Gailīte
1. jūlijs, 2016

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Kas īsti karstumā notiek ar augiem?

Grūti teikt, kas ir sliktāk – vairākas karstuma un sausuma nedēļas pēc kārtas, kā tas bija šogad maija beigās un jūnija sākumā, vai dažas īsti karstas dienas pēc ilgstoši vēsa, mitra laika. Augiem par labu nenāk ne viens, ne otrs variants.

Pirmie no karstuma sāk ciest augi siltumnīcā – jo mazāka siltumnīca, jo straujāk ceļas gaisa temperatūra, tāpēc augšanai optimālo apstākļu periods sanāk īsāks. Tiesa, pēc saulrieta gaiss tikpat strauji atdziest, bet fotosintēze tumsā vairs nenorisinās. Karstumā augi patērē daudz ūdens sevis atdzesēšanai (līdzīgi tam, kā cilvēki svīstot), tāpēc uzņem mazāk barības elementu. Sāļu koncentrācija augsnē pakāpeniski palielinās. No vienas puses, tas uzlabo produkcijas garšas īpašības un paildzina zaļumu – lociņu, salātu, garšaugu saglabāšanas laiku, tie ilgāk nevīst. Tāpat, ja ir augstāka sāļu koncentrācija sakņu zonā, diļļu un baziliku aromāts kļūst intensīvāks. No otras puses – paaugstināta sāļu koncentrācija traucē augiem uzņemt barības elementus, it sevišķi kalciju. Šūnu sieniņas kļūst plānas un trauslas, jo tieši kalcijs padara tās elastīgākas. Kalcija trūkuma rezultātā tomātiem un paprikām veidojas sausā augļa galotnes puve (paprikām tā var būt arī uz sāniem), bet gurķiem veidojas tukšumi augļu vidū. Lai augi saņemtu vajadzīgo kalcija daudzumu, tos var ik pēc dažām (4–5) dienām apsmidzināt ar kalcija nitrāta (50 grami uz 10 litriem) vai līdzekļa CalMax (50–100 mililitri uz 10 litriem ūdens) šķīdumu, bet pieredze liecina, ka ar to vien nepietiek, – lai novērstu kalcija trūkumu, ir arī svarīgi sakārtot laistīšanas režīmu.

Karstā laikā, kad gaisa temperatūra siltumnīcā pārsniedz 27–28 grādus (realitātē temperatūra siltumnīcā karstās dienās mēdz būt arī virs 30 grādiem un dažkārt pat teju 40 grādi), katram pieaugušam gurķa vai tomāta stādam dienā ir nepieciešami 2–3 litri ūdens – atkarībā no auga lieluma un ražas slodzes.

Vislabāk būtu uzliet šo ūdens daudzumu vairākās reizēs vai vismaz pakāpeniski, bet tad siltumnīcā vajadzētu ierīkot pilienlaistīšanu. Nekā neiespējama tur nav – visas nepieciešamās daļas ir pārdošanā un nemaksā dārgi. Vajadzīga tikai vēlme un prasmīgas rokas, kā arī dažas stundas laika.

 

Jālaista no rīta

Ļoti daudzi dārzkopji siltumnīcas laista uz nakti. Visbiežāk tāpēc, ka no rītiem nav laika – jāsteidzas uz darbu. Citi savukārt speciāli laista vakarā, lai zeme ilgāku laiku turētos mitra. Te nu gan jāatgādina, ka būtībā jau mēs nelaistām zemi – ūdens ir vajadzīgs augiem to atdzesēšanai un fotosintēzes procesam jeb, citiem vārdiem sakot, augšanai un ražas veidošanai. Lūk, mazajās amatieru siltumnīcās fotosintēzes procesam labvēlīgi vides apstākļi (gaisma, temperatūra, ogļskābā gāze) ir tieši no rīta – no saullēkta līdz brīdim, kad augiem kļūst karsti (gaisa temperatūra galotņu līmenī pārsniedz 28 grādus). Ja šajā periodā augi nesaņem pietiekami daudz ūdens, fotosintēzes efektivitāte samazinās. Neaizmirsīsim, ka ūdens augam ir vajadzīgs arī cīņai ar karstumu, un tieši tāpēc ir svarīgi aplaistīt augus tieši no rīta – pēc saullēkta, kad augi jau mostas no nakts miega. Laistīšana vakarā ir nepieciešama tikai tad, ja dienā augiem pietrūcis ūdens un tie ir apvītuši. Uz šādiem apvītušiem augiem – pat tikai uz atsevišķām apvītušām lapām – ļoti ātri uzmetas kaitēkļi un slimības, tāpēc tie, protams, jāaplaista nekavējoties – negaidot rītu.

Ņem vērā! Ja vakarā dārzā vai siltumnīcā redzams kāds karstumā apvītis augs, tas pēc iespējas ātrāk jāaplaista – lai līdz tumsai lapas paspēj apžūt.

Infekciju briesmas

Dažnedažādu slimību sporas iet pa gaisu un izplatās dārzā ar katru vēja pūsmu, bet to dīgšanai ir nepieciešama tumsa (saules ultravioletie stari nonāvē gandrīz visus patogēnus) un ūdens plēvīte vai vismaz rasa. Tāpat daudzas infekcijas straujāk attīstās novājinātajās šūnās (tātad – apvītušajās lapās). Kas notiek, ja augus laista uz nakti? Pirmkārt, saknes siltajā augsnē paliek aktīvas ilgāku laiku nekā lapas un galotnes atdzisušajā siltumnīcas gaisā. Saknes uzņem ūdeni un sūknē to augšā, bet lapas vairs nespēj ūdeni uzņemt. Ūdens nonāk stublājos un augļos, jo tie ir resnāki un tik ātri neatdziest. Kalcija trūkuma dēļ tie neiztur ūdens spiedienu un pārplīst – gluži kā vecas santehnikas caurules. Sevišķi bieži stublāji plīst gurķiem, un plaisās ieviešas infekcija. Gan gurķiem, gan tomātiem un pat kabačiem mēdz pārplīst arī augļi. Tie, protams, ir ēdami, bet ļoti ātri sabojājas.

Un tas vēl nav viss. Daļa lapu tomēr spēj uzņemt ūdeni, bet naktī nevar to izmantot, tāpēc liekais ūdens spiežas ārā caur speciālām atverēm – hidatodēm –, šo procesu sauc par gutāciju. Visbiežāk šī parādība novērojama balzamīnēm, bet gutācija ir raksturīga pilnīgi visiem augiem. Ļoti bieži ūdens pilieni, kas no rītiem redzami uz gurķu lapām, nav nekāda rasa, bet gutācijas pilieni. Infekcijas tādus gudrus vārdus nepazīst, bet ūdens pilieni veicina infekciju attīstību.

Arī atklātā laukā sakņu dobes labāk ir laistīt no rīta, lai dienas vidū saknēm būtu pieejamas ūdens rezerves augsnē. Mazināt mitruma zudumus no augsnes palīdz augsnes mulčēšana ar plēvi, agrotīklu vai nopļauto zāli.

Foto: Shutterstock

 

Arī kaitēkļi neguļ

Izplatītākie kaitēkļi mazdārzu siltumnīcās ir tīklērces (Tetranychus urticae) un baltblusiņas (Triauleurodes vaporariorum). Parasti šos kaitēkļus ievērojam tikai augustā, bet patiesībā gan tīklērces, gan baltblusiņas slēpjas siltumnīcā jau no paša pavasara. Tīklērcei vislabāk patīk sauss un karsts laiks, tad tā īpaši strauji vairojas un viegli iekaro novājinātus augus. Jo augstāka gaisa temperatūra, jo straujāk vairojas visi kukaiņi, arī baltblusiņa un laputis. Vasaras sākumā tās pieticīgi barojas pa kaktiem uz nezālēm un regulāri dēj olas, bet, kad gaisa temperatūra kļūst pietiekami augsta, no vairākiem olu dējumiem teju vienlaikus izšķiļas kaitēkļu kāpuri – tieši tie visvairāk bojā augus un samazina ražu.

Ko darīt? Attiecībā uz tīklērci labākais profilakses pasākums ir pietiekami augsta gaisa mitruma uzturēšana. Zinātniskajos pētījumos vēl pirms 30 gadiem tika noskaidrots, ka tīklērce straujāk attīstās, ja ir pazemināts gaisa mitrums, savukārt mitrs gaiss veicina dažnedažādu sēņu attīstību, kuras nonāvē tīklērces. Ir ļoti svarīgi tikt galā ar tīklērcēm, pirms tās ir sākušas veidot tīmekļus, jo tīmekļiem piemīt hidrofobas īpašības (tie atgrūž ūdeni), tāpēc nekādi ķīmiskie šķīdumi tiem netiek cauri un ērces sasniegt nespēj.

Jāņem vērā, ka amatieriem pieejamo augu aizsardzības līdzekļu klāsts kļūst arvien mazāks – tas ir saistīts ar rūpēm par cilvēku veselību un vides drošību. Viens no nedaudzajiem drošajiem un efektīvajiem līdzekļiem, kas vēl joprojām pieejams visiem, ir nīmazals. Šo līdzekli iegūst no Indijas tējaskoka sēklām, tas ir nekaitīgs cilvēku veselībai, taču – kā jau dabas izcelsmes viela – neiedarbojas tūlīt un acumirklī. Nīmazals ir efektīvs pret baltblusiņām, tīklērcēm, tripšiem un laputīm, kā arī pret vairāku vaboļu kāpuriem. Svarīgi, ka cieš tikai tie kāpuri vai pieaugušie īpatņi, kuri barojas ar augiem, plēsēji paliek neskarti. Pieredze rāda, ka, lietojot šo līdzekli pret tīklērci iespējami agri, kamēr tīklērces nav paguvušas izdēt daudz oliņu, ir iespējams augus uz vairākām nedēļām pasargāt pret tīklērcēm un līdz sezonas beigām – pret baltblusiņām. Nīmazals nepārvietojas augā, tāpēc, lai aizsargātu jaunākās lapas, ir nepieciešams atkārtot smidzinājumu pēc 7–10 dienām.

 

Laistīt pie saknes vai no augšas?

Lai padzirdītu augu, labāk ir laistīt pie saknes, bet tas jādara prātīgi. Lielā karstuma periodos augi ļoti bieži novīst pazemināta gaisa mitruma dēļ. Ja gaiss kļūst tik sauss, ka augam pietrūkst mitruma sevis atdzesēšanai, atvārsnītes veras ciet ūdens tvaiku saglabāšanai, un augs gaida, kamēr apstākļi uzlabosies. Vizuāli mēs redzam, ka lapas ir apvītušas, un, protams, metamies laistīt. Dažkārt laistīšana līdz, bet bieži notiek tā, ka zemē ūdens ir daudz, bet sausā gaisa dēļ lapas nespēj to uzņemt. Mēs laistām vēl, un tad jau saknēm sāk pietrūkt skābekļa, augs cieš mokas abos galos. Lai uzlabotu situāciju, jālaista gaiss. Izklausās neierasti, bet tas tiešām palīdz. Mūsdienīgu šļūteņu uzgaļiem ir iespējams mainīt funkcijas, un viena no tām ir mist – migla. Ja vien ir tāda iespēja, būtu ļoti labi dienas vidū pasmidzināt ūdeni siltumnīcas gaisā. To var darīt pat no ārpuses, jo atrasties iekšpusē var būt veselībai bīstami, it sevišķi vecākiem cilvēkiem. Un te vietā ir vēl viens paradoksāls ieteikums – dienas karstākajā periodā uz laiku jāaizver ciet siltumnīcas logi un durvis. Pētījumos pierādīts, ka paaugstināts gaisa mitrums palīdz augiem pārvarēt karstumu. Nav jēgas vēdināt siltumnīcu laikā, kad temperatūra ārā ir tikpat augsta vai pat augstāka nekā iekšā. Labāk aizvērt logus, lai paturētu iekšā tos ūdens tvaikus, kurus augi iztvaiko.

Citi paņēmieni gaisa mitruma paaugstināšanai:

– laistīt taciņas;

 – dušot pašus augus (tas sevišķi patīk gurķiem);

– izkārt starp augiem mitrus palagus vai lupatas;

– siltumnīcā uz taciņām izvietot lielas bļodas ar ūdeni (vakarā tās noteikti jāiznes ārā, jo naktī paaugstināts gaisa mitrums vairs nav vēlams);

– izmantot speciālas miglas sprauslas gaisa mitruma paaugstināšanai pēcpusdienā (tādas lieto profesionāļi).

 

Padoms

Laistīšana no augšas dienas vidū var būt bīstama, jo lielie ūdens pilieni uz lapām darbojas kā lēcas un var izraisīt optiskos apdegumus.

 

Kā mazināt karstumu

Ļoti efektīva ir siltumnīcu sienu un jumta balsināšana ar celtniecības krīta šķīdumu. Krītu atšķaida ar ūdeni līdz piena konsistencei un izsmidzina uz plēves vai stikliem no ārpuses, izmantojot uz muguras liekamo smidzinātāju, Kärcher sūkni vai vienkārši uzšļakstot virsū ar krūzi vai kausu. Siltumnīcu var nobalsināt tikai dienvidu vai dienvidrietumu pusē. Tiesa, ilgstošās lietavās krīta kārta nomazgāsies, tāpēc to nāksies atjaunot.

Cits efektīvs paņēmiens ir baltā agrotīkla izklāšana uz špaleras stieplēm virs augu galotnēm. Lai vējš to neaizpūš, agrotīklu var piestiprināt pie stieples ar veļas knaģiem. Tāpat pārdošanā mēdz būt ēnošanas tīkli, tos var uzklāt uz siltumnīcas no ārpuses, var nostiept horizontāli virs tās jumta (ja siltumnīca nav ļoti augsta), tos var lietot arī sakņu dārzā.

 

 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs