Kā dārzā ievilināt tauriņus

Tauriņi
Līga Popova
7. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Čemurziežu dižtauriņš
Ja vēlies, lai dārzs ir iedvesmas un enerģijas avots, ievies tajā dzīvību! Un to var izdarīt, pievilinot tauriņus, bites un putnus. Atbilstoši fenšui filozofijai – ja visapkārt dārzā kūsā dzīve un kustība, nemitīgi arvien no jauna rodas arī enerģija un iedvesma. Bet kā šos krāšņos lidoņus pievilināt? Konsultē Nikolajs Savenkovs, tauriņu pētnieks jeb lepidopterologs, Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs.

Latvijā kopumā ir piefiksētas un novērotas gandrīz 2550 dažādas tauriņu sugas, no kurām 120 ir dienas tauriņi. Tiesa, daļa no sugām ir tikai migranti, kas, līdzīgi kā gājputni, pie mums uzturas tikai daļu gada. Ir arī sugas, kas Latvijā redzētas vai novērotas tikai reizumis, nevis regulāri. Pastāvīgi mūsu dārzos, pļavās un mežos uzturas ap 20 dažādu sugu dienas tauriņu.

Vairums tauriņu tikai izlido cauri tavam dārzam, savā ceļā vairākkārt apstādamies, lai iemalkotu kādu nektāra dzērienu. Lai paildzinātu tauriņu uzturēšanos dārza, jāsagādā tiem daudz barības vietu jeb nektāra avotu.

Protams, ne jau visus tauriņus mēs vēlamies redzēt savā dārzā, jo ir tauriņu sugas, kas attīstās uz kultūraugiem un kuru kāpuri uzturā lieto arī mātesaugu, kas īstenībā ir paredzēts ēšanai nevis kāpuram, bet pašam dārzniekam. Piemēram, itin bieži uz kāpostiem ir atrodami kāpostu balteņa ēdelīgie kāpuri, un tad gan dārza saimnieks, protams, domā nevis par to, kā pievilināt tauriņus, bet gan – kā tos pēc iespējas ātrāk padzīt no dārza. Taču par kaitēkļiem uzskatāma vien neliela daļa tauriņu.

Kas ir tauriņu ēdienkartē

Protams, lielākoties nektārs. Taču tauriņiem patīk arī padzerties – īpaši jau karstā laikā tos pievilina rasa, ūdenstilpes, peļķes.

Vasaras beigās un rudens sākumā, kad nogatavojas augļi, bojātajās vietās izdalīdami saldu sulu, tauriņiem ir īstas dzīres.

Tauriņi mēdz mieloties arī ar koku sulām: bērzu, kļavu, liepu. Ir arī daži tādi, kas barojas ar ziedputekšņiem. Novēroti tauriņi, kam ēšanas lietās ir visai savdabīga gaume – viņus vilina šķidrums, ko uz ziediem vai lapām izdala laputis vai puvuši augļi, patīk pat putnu mēsli.

3 padomi, ja vēlies savā dārzā bieži redzēt tauriņus

  1. Veido savu dārzu krāšņu – tauriņi to novērtēs un, bieži lidodami šurp, vērtīs dārzu vēl skaistāku. Jo vairāk košu ziedu un citu nektāraugu būs dārzā, jo vairāk tajā būs arī tauriņu.
  2. Tauriņiem tīk pļavas un meža tuvums, un tas nozīmē, ka dārzos, kas atrodas pilsētā un tās tuvumā, nav cerību ieraudzīt daudz tauriņu.
  3. Vairums tauriņu izvēlas no aukstiem vējiem pasargātas vietas, taču tas nenozīmē, ka vislabāk tie jutīsies siltumnīcā. Vajadzīga arī saule! Tiesa, dažu tipu tauriņi, it īpaši mātītes, mēdz uzturēties vietās, kur ir mitras smiltis vai mālaina augsne. Iespējams, tos vilina kādas noteiktas minerālvielas, kas ir augsnē un mitrumā.

Latvijā sastopamie tauriņi

  • Raibeņi (Nymphalidae)

Visbiežāk sastopamie tauriņi, jo mēdz uzturēties ļoti dažādos biotopos. Izplatītākais raibeņu dzimtas pārstāvis ir parastais nātru raibenis. Pavasarī tas redzams viens no pirmajiem, pie mums bieži novērojams arī acainais raibenis, kura kāpuri dzīvo uz nātrēm.

Savukārt augļkoku raibenis, kā liecina tā nosaukums, visbiežāk redzams augļu koku dārzos, kāpuri mitinās uz ķiršu zariem un lapām. Jāņogu raibenis iecienījis ne tikai jāņogas un upenes, bet arī nātres un apiņus. Mazais nātru raibenis, kā jau vēsta tā nosaukums, dievina nātres. Bet lielais nātru raibenis jeb admirālis un dadžu raibenis ir migranti.

  • Samteņi (Satyridae)

Vidēji lieli tauriņi, lielākoties brūni, pelēki vai okerdzelteni. Tiem raksturīgi acveida plankumi uz spārniem. Samteņu kāpuriem patīk graudzāles.

Mežos dzīvo sila samtenis, visbiežāk to var redzēt, nometušos uz priedes stumbra. Savukārt pļavās var novērot pļavu vēršacīti un parasto samtenīti. Ielidojis dārzā, samtenis par apmešanās vietu parasti izvēlas graudzāles.

  • Balteņi (Pieridae)

Šiem tauriņiem raksturīgi balti, dzelteni vai oranži ar melniem plankumiem klāti spārni. Latvijā kopumā ir 14 balteņu dzimtas sugu, un daļa no tiem uzskatāmi par kaitēkļiem, par kuru klātbūtni savā dārzā nemaz tā nepriecājamies. Piemēram, kāpostu baltenis (Pieris brassicae) un rāceņu baltenis (Artogeia rapae). Viens no pirmajiem dienas tauriņiem, kuru var novērot jau agrā pavasarī, ir krūkļu baltenis jeb citrontauriņš. Ļoti dekoratīvajam ķērsu baltenim patīk gan dārzs, gan pļava, bet lapkoku baltenis (Aporia crataegi) uzskatāms par bīstamu kaitēkli, taču Latvijā redzams reti.

  • Dižtauriņi (Papilionidae)

Čemurziežu dižtauriņš ir visdekoratīvākais, bet arī viens no retākajiem tauriņiem Latvijā. Barojas uz čemurziežiem, ļoti iecienījis arī ziedošas dilles. Iekļauts Latvijas Sarkanajā grāmatā.

  • Zilenīši (Lycaenidae)

Zilenīši jeb zeltainīši (par to, kā pareizi šo dzimtu saukt, zinātnieki strīdas vēl joprojām) ir nelieli, bet labi pamanāmi tauriņi, galvenokārt zili, violetzili vai oranžsarkani. Biežāk sastopamais ir parastais zilenītis – mazs, skaists taurenītis, kas iecienījis tauriņziežus, it īpaši pļavas āboliņu. 

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs