Hipeastri mostas!

Puķu audzēšana
Lolita Lūse
27. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Foto: Shutterstock.com
Kad tumsā, mierā un sausumā pavadīti pāris mēneši, no zemes izspraucas zaļš, spēcīgs asns. Tas strauji – gluži vai acīmredzami – stiepjas garumā un visbeidzot izplaukst milzīgos, samtainos ziedos. «Cik skaists amarillis,» tu saki. «Pareizāk būtu teikt – hipeastrs,» kāds izlabo. Konsultē: Jānis Dukaļskis, sīpolpuķu audzētājs

Ar ko hipeastrs atšķiras no amariļļa?

Visticamāk, nekad nepienāks diena, kad visi zinās un ievēros: puķe, ko saucam par amarilli, patiesībā nav amarillis, bet hipeastrs. No vienas puses – kas tur tik svarīgs: kā nu sauc, tā sauc! No otras puses – dēvē, kā gribi, tomēr arī auga īstais vārds ir jāzina, citādi, pērkot jaunus puķu sīpolus, var sanākt nopirkt neīstos.

Amarillis (Amaryllis) un hipeastrs (Hippeastrum) patiešām ir radinieki, jo cēlušies no amariļļu dzimtas: abiem ir sīpoli – amarillim no sāniem it kā saplacināts, hipeastram – klasiski apaļš.

Tomēr tie dzimuši katrs savā pasaules malā: amarillis Dienvidāfrikā, hipeastrs – Dienvidamerikas tropos. Un tas nozīmē, ka šie augi gaida pavisam atšķirīgus augšanas un atpūtas apstākļus. Hipeastru Latvijā pieradināt un kopt ir diezgan viegli, savukārt amarillis ir viens cimperlīgs kundziņš: tam vajag ilgi atpūsties pamatīgā karstumā, un arī tad vēl domās – ziedēt vai neziedēt.

Amarillis var uzziedēt tikai rožainiem ziediem, savukārt hipeastri – ohoho! – tāda šķirņu daudzveidība! Balti un sarkani, zaļgani un oranži, pat svītraini, ir arī pildīti un ar uzskrullētiem ziedlapu galiem! Īsāk izsakoties – pirms izvēlies jau no vecmāmiņas mājas loga tik labi pazīstamo amariļļu sīpolus, vispirms tomēr painteresējies arī par hipeastriem.

Čuči, čuči, amarilli!

Hipeastru sīpolus cilvēki visbiežāk iegādājas vēlā rudenī vai ziemā – tad, kad sīpoli vēl ziemas miegā. Veids, kādā tos pārdod, ir apliecinājums tam, cik izturīga ir šī sīpolpuķe: sīpolu dažkārt tirgo arī bez augsnes, tikai ieliktu maisiņā vai kastītē. Īsts izturīgais bruņinieks! Ne jau velti auga nosaukuma tulkojums tieši tā arī skan – bruņinieka zvaigzne.

Kad sīpols iegādāts, tas jāiestāda podiņā, kura diametrs ir vismaz dažus centimetrus lielāks nekā sīpola diametrs – lai sīpolam ir, kur augt. Augsnei jābūt caurlaidīgai un barības vielām bagātai. Viegla kūdra noteikti nederēs, vajadzīga smagāka augsne – vislabāk tāda, kur vienādās attiecībās ir lapu trūdzeme, velēnu trūdzeme, mēslu trūdzeme un grants.

Podiņa apakšdaļā jāieber krietna kārta drenāžas, lai saknes necieš no pārmērīga mitruma, ja gadīsies augu pārlaistīt. Sīpols zemē jāstāda sekli, virs augsnes atstājot pusi vai pat divas trešdaļas no tā. Kad sīpolu iestāda, to viegli aplej un novieto siltumā. Uzreiz likt gaismā nav obligāti – to var darīt pat tikai tad, kad ziedkāts pastiepies gandrīz sprīža garumā. Dažkārt cilvēkiem šķiet: nē, nu šis hipeastra sīpols izskatās pēc tāda, kas mūžam neuzdīgs un neuzziedēs, bet – tikai pacietību! Hipeastri ir ļoti dzīvelīgi, un dažkārt mēdz uzziedēt arī pagalam sakaltis sīpols. Kad asns labi redzams, augu sāk cītīgāk laistīt un novieto gaismā. Un – lai aug un zied!

Hipeastrs zied vidēji 10 dienas, bet karstumā un spilgtā saulē noziedēs ātrāk, turklāt ziedi izbalos.

Kad hipeastrs pārziedējis, to turpina čakli laistīt un mēslot, jo augs lielo ziedu radīšanai ir iztērējis visu spēku – kā maratonu noskrējis.  Pēc ziedēšanas hipeastram jāļauj audzēt leknas lapas. Lai tās izvietotos vienmērīgi, ik pa pāris nedēļām vēlams augu par dažiem centimetriem pagrozīt. Lapas, lai cik tās kuplas un tāpēc brīžam traucējošas, tomēr nedrīkst noplūkt vai nogriezt – lapas ir nākamā gada ziedēšanas ķīla. Kad, pārtraucot laistīt, lapas sāk nokalst pašas, lai kalst, bet nogriezt – ne. Ja nu kāda lapa izskatās slima vai bojāta, tad gan, protams, labāk no tās šķirties, lai neizplatītos kādas slimības.

Kad klāt vasara, hipeastru podiņus ar augiem var iznest ārā un pierakt dārzā. Pirms rudens salnām podus pārnes siltā, sausā un tumšā vietā un… aizmirst uz vismaz diviem mēnešiem.

Ņem vērā!

Ja pēc noziedēšanas hipeastrus no telpas pārnes uz siltumnīcu un pašā vasaras karstumā nelaista, tos var uzziedināt pat divreiz gadā – pēc sausuma perioda karstajā siltumnīcā iznesot ārā un sākot laistīt.

Kāpēc hipeastrs neuzzied?

Diemžēl par hipeastru neziedēšanu bieži vien sūdzas tieši pārcentīgās puķkopes: tās, kurām žēl augu atstāt bez barības un ūdens. Un tā ir kļūda! Ja hipeastru visu gadu laista un mēslo, tas par ziedēšanu pat nedomās. Miera periodu var izlaist vienīgi nelieliem hipeastru sīpoliņiem: tos pāris gadu no vietas laista un mēslo, mudinot ātrāk augt lieliem, un tad beidzot liek gulēt, lai sagaidītu ziedus.

Hipeastru miera un ziedēšanas perioda klasika: no novembra līdz janvārim atpūšas, no februāra līdz aprīlim zied. Miera periods hipeastriem ir ļoti nozīmīgs: lekni aug un krāšņi zied tikai tie sīpoli, kas vidēji 2–5 mēnešus labi atpūtušies piemērotos apstākļos. Miera periodā augus nebaro, nelaista un glabā piemērotā temperatūrā: pirmajos mēnešos siltums telpā nedrīkst pārsniegt 16–18 grādu, bet mēnesi pirms ziedēšanas telpai jābūt par pāris grādiem siltākai. Dažkārt tiek ieteikts hipeastru sīpolus glabāt ledusskapja apakšējā nodalījumā, tomēr īstas vajadzības tā rīkoties nav – miera periodu augs var aizvadīt arī turpat uz palodzes, kur pirms tam ziedējis. Vienīgais iemesls pārvietot puķpodu varētu būt dzeltējošās lapas – tās nav īpaši dekoratīvas.

 Jāatceras, ka miera periodam hipeastrs jāsagatavo pamazām. Nedrīkst tā: laista, laista un baro, baro, bet tad pēkšņi – viss, tagad dzīvo badā! Par ko augam tāds sods? Viss jādara pamazām: augu baro divreiz mēnesī, bet pirms miera perioda tas jāmēslo vairs tikai vienu reizi, arī laistīšana jāsamazina pakāpeniski.

Miera periodā augus nelaista, padzerties tiem jāsāk dot vien tad, kad jau parādījies ziedpumpurs.

Ļoti svarīgi ievērot noteikumu, ka ūdeni nedrīkst liet ne uz auga lapām, ne ziedpumpura, turklāt ne modināšanas, ne ziedēšanas laikā augam nevajag papildu mēslojumu – pareizi koptam augam barībai jābūt uzkrātai jau līdz ziedēšanai, jo papildu barība tam jāsāk dot, līdzko parādās lapas. Atsākot barošanu, nedrīkst augam uzreiz dot ierasto barības devu, labāk sākumā dot pusi no tās.

Hipeastri jaunā podiņā jāpārstāda ik pēc diviem, pat trim gadiem. Tas jādara ļoti uzmanīgi, netraumējot auga saknes. Pārstādot augu, pie lielā sīpola var atrast mazos sīpolēnus – tos var stādīt atsevišķā podiņā, tā iegūstot jaunu hipeastru.

4 noderīgi padomi hipeastru pircējam

1. Izvēloties sīpolu, pievērs uzmanību ne tikai hipeastra iedalījuma grupai, bet arī šķirnes izveidošanas gadam (jo jaunāka šķirne, jo dārgāks būs sīpols!).

2. Auga aprakstā norādīts arī sīpola izmērs un ziedkāta garums. Jo lielāku sīpolu iegādāsies, jo lielāka cerība no tā sagaidīt nevis vienu, bet pat trīs un četrus ziedkātus, un katrā no tiem – pat sešus ziedus.

3. Pirms meklēt hipeastru sīpolus ārzemju katalogos vai lielveikalos, vērts painteresēties, kādas šķirnes piedāvā Latvijas sīpolpuķu kolekcionāri un selekcionāri. Piemēram, daugmaleslilijas.lv 2015. gada sīpolpuķu katalogā atrodami 17 šķirņu hipeastri, kas maksā 6–8 eiro.

4. Ja hipeastri tev ļoti patīk un ir doma veidot kolekciju, ieskaties www.royalcolors.com, kur nopērkami īpaši smalku šķirņu hipeastri, sīpols tur maksā 13–25 eiro.

Hipeastrs – arī no sēklām

Jā, tas ir iespējams, turklāt, pavairojot ar sēklām, var izdoties iegūt pašai savu oriģinālo hipeastra šķirni. Ja hipeastrus pavairo ar sīpoliem, no katra jaunā sīpoliņa izaugs tieši tāds pats augs kā lielais hipeastrs. Savukārt, pavairojot ar sēklām, ne visi jaunuļi būs vienādi: daļa mazo hipeastru izaugs kā mātes augs, bet citi – kas zina.

Hipeastrs jāapputeksnē mākslīgi un jāgaida, lai tajā ieriešas sēklotne. Kad sēklas vasarā nogatavojušās, tās neglabā, bet uzreiz izsēj, lai nezaudētu dīgtspēju. Jāsēj irdenā augsnē, turklāt pārsedzot ar plēvi, lai nezūd mitrums. Gaismā un istabas temperatūrā hipeastru sēkliņu asni no zemes izspraucas jau pāris nedēļu laikā. Kad ieriesušās jau divas īstās lapas, sējeņus izpiķē un pāris gadu audzē bez miera perioda. Kad sīpoli jau tik lieli, ka varētu domāt par ziedēšanu, jāliek tik pie miera un jāgaida, kādi brīnumi būs iegūti.

Hipeastru šķirņu dalījums grupās:

1. Lielziedu (Galaxy). Ziedu diametrs lielāks par 16 centimetriem. Ir šķirnes, kam ziedi ir patiešām milzīgi – pat 23 centimetri diametrā.

2. Sīkziedu (Diamond Group). Ziedu diametrs 12–16 centimetri.

3. Kolibri (Colibri). Ziedu diametrs mazāks par 12 centimetriem.

4. Pildītie lielziedu (Double Galaxy). Ziedi pildīti, diametrā lielāki par 16 centimetriem.

5. Pildītie sīkziedu (Double Diamond). Ziedi pildīti, diametrā 12–16 centimetri.

6. Pildītie kolibri (Double Colibri). Ziedi pildīti, diametrā mazāki par 12 centimetriem.

7. Zirnekļveida (Spider). Smailas, it kā savirpinātas ziedlapas.

8. Tauriņziedu (Butterfly). Neparasti ziedi – ar it kā izliektām ziedlapām.

9. Trompetziedu (Trumpet). Trompetveida ziedi – kā lilijām.

Sarkanās iedegas – bīstami!

 Izplatītākā hipeastru kaite ir sēnīšu slimība stagnosporoze. Šo sēnīšu izraisīto slimību mēdz dēvēt arī sarkanajām iedegām vai sarkano puvi. Vispirms zem sīpola sausajām segzvīņam parādās sarkani punktiņi un svītriņas, kas vēlāk saplūst laukumos. Visbeidzot šajās vietās veidojas brūna puve, turklāt sasirgušais sīpols un augsne ož līdzīgi kā sapuvuši kartupeļi. Dažkārt slimība parādās arī uz lapām vai pat ziediem.

Ir sīpolpuķu audzētāji, kas sarkanās iedegas uzskata par neārstējamu slimību: atļauj augam noziedēt, bojātās vietas apkaisot ar kokogļu pulveri, bet, kad sīpols ir pavisam slims, to sadedzina. Tomēr sīpolus var mēģināt ārstēt. Pods rūpīgi jāizmazgā un jādezinficē, augsne jāiznīcina. Sīpolam noņem bojātās segzvīņas un saknes. Tad to noskalo zem ūdens, cītīgi izgriež bojātās vietas un nosmērē ar 2% pioktanīna jeb metilvioletā šķīdumu (to var iegādāties aptiekā). Ar šo šķīdumu var nosmērēt pat visu sīpolu – par ļaunu nebūs. Tad to nedēļu apžāvē un iestāda, bet – citādi nekā veselos sīpolus. Slimniekus vislabāk stādīt smiltīs, kas sajaukta ar sfagnu sūnām un tā, lai iestādīta ir tikai daļa sakņu.

Ņem vērā!

Ja hipeastru stādījumi sirgst ar šo kaiti, jāpadomā, vai augi netiek laistīti par daudz, jo paaugstinātā mitrumā kaite izplatās ļoti ātri.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs