Garšaugi ziemā  — iespējas un risinājumi

Dārzs uz palodzes
Ilze Klapere
30. decembris, 2019
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock.com
Ziema ir tumšais laiks, kad svaigus zaļumus un garšaugus lielākoties pērkam veikalos, bet, ja esam bijuši tālredzīgi un čakli, tukšojam saldētavas krājumus. Ja veikalā nopirkts podiņš ar garšaugu – ko ar to pēc tam darīt?

Ko piedāvā veikalos?

Patlaban pie mums nav svaigu zaļumu sezona, tomēr tieši ziemā tik ļoti gribas kaut ko zaļi veselīgu un aromātisku. Lielākoties nopērkami griezti zaļumi un garšaugi neliela izmēra fasējumos. Dilles, pētersīļi un zaļie lociņi ir visos tirgos un arī nelielos veikaliņos, taču, ja ir vēlme pēc kaut kā eksotiskāka, būs jādodas uz lielāku veikalu.

Visbiežāk lielveikalos nopērkami šādi garšaugi podiņos: pētersīļi, kinza, rozmarīns, timiāns, baziliks un piparmētras. Dažkārt mēdz būt arī maurloki, oregano, salvija un lauru lapu krūmiņi.

Tomēr garšaugu kvalitāte dažādos veikalos atšķiras, un lielākoties to veselīgums atkarīgs no izcelsmes valsts.

Mūsu veikalos garšaugu un zaļumu piegādātāji pārsvarā ir no Itālijas, Izraēlas, Zviedrijas, mazliet ir arī igauņu produkcija. Latviešu audzētāju ir visai maz, ja nu vienīgi vasaras sezonā, kad svaigi garšaugi ir krietni pieprasītāki.

Piemēram, no Itālijas sūtītajos palielajos podiņos (ap 15 cm diametrā), kas nopērkami lielveikalā Sky, garšaugi ir glīti un visai kupli – pieredze liecina, ka uz gaišas palodzes tie arī ziemā kādu laiku veiksmīgi turēsies. Salīdzinoši plašs podiņu piedāvājums pašlaik ir arī veikalos Rimi, Maxima un Prisma, taču garšaugu kvalitāte ir atšķirīga.

Piemēram, kinza podiņos gandrīz visos veikalos šobrīd ir visai nīkulīga paskata, stiebriņi ir krietni pastīdzējuši un to ir ļoti maz, tā ka kārtīgam kinzas cienītājam būtu jāpērk vismaz četri šādi podiņi! Turklāt nevarētu teikt, ka garšaugi podiņos būtu lēti – vidēji viens podiņš maksā 1,60–2,70 eiro, un, ja gandrīz trīs eiro jāizdod par pāris stiebriņiem, tad noteikti izdevīgāk būs lūkoties griezto zaļumu virzienā. Tiesa, kā jau sākumā minēts, griezto zaļumu izvēle nav pārlieku plaša.

4 jautājumi par garšaugiem podiņos

Atbild MĀRĪTE GAILĪTE, dārzeņkope

1. Ja nopirkts garšaugs podiņā, vai un kā iespējams paildzināt tā mūžu?

– Pašlaik ir tumšais periods, kad dienas gaismu ātri vien nomaina krēsla un jau pēcpusdienā iestājas pilnīga tumsa. Bet visiem augiem ir vajadzīga gaisma, arī zaļumiem. Tāpēc patlaban garšaugus podiņus, protams, var pirkt un izlietot uzreiz vai pāris dienu laikā, taču cerēt, ka tie varētu priecēt un augt ilgāk, gan nevajadzētu. Nedaudz jāpaciešas, jo februāra beigās un martā podiņu garšaugu dzīvi bez īpašām problēmām varēsim paildzināt.

2. Vai garšaugu no maza podiņa ir vērts pārstādīt lielākā podā?

– Arī tas atkarīgs no tā, kad podiņu nopērk. Ja martā vai aprīlī, tad pilnīgi noteikti ir vērts. Vēlāk pavasarī garšaugu jau varēs iestādīt arī balkona kastē kopā ar salātiem un citiem garšaugiem. Tad ilgāku laiku būs svaigi zaļumi. Es pati reiz nopirku izopu pavisam mazā podiņā un pat nepārstādīju to, tikai regulāri palaistīju ar šķidro Vito mēslojumu, un izops auga, ka prieks! Arī viens baziliks podiņā man kuploja līdz oktobrim. Savukārt citronmelisas podiņu reiz atstāju siltumnīcā uz zemes, saknes izlīda no poda un kārtīgi iesakņojās. Katrā ziņā pirkto garšaugu dzīvi var krietni paildzināt, tikai jāatceras, ka, tāpat kā telpaugi, arī garšaugi podiņā vai balkona kastē regulāri jāmēslo.

3. Kāpēc dažkārt garšaugi tiek pārdoti palielos, bet citkārt mazītiņos podiņos? Vai tie pirmie ir labāki un ir cerības, ka ilgāk izdosies saglabāt?

– Tā gluži nevar teikt. Faktiski ir tā – jo mazāks podiņš, jo efektīvāk audzētājs var izmantot savu siltumnīcu, ietaupīt platību un arī substrātu. Ikviens audzētājs taču vēlas pārdot vairāk! Bet arī mazā podiņā augu iespējams nodrošināt ar nepieciešamajām barības vielām. Mājās praktiskāk būs, ja garšaugu no maza podiņa pārstādīs lielākā, jo lielāks būs arī stabilāks – īpaši pavasarī un vasarā, kad zaļumi strauji kuplo un pieņemas spēkā.

4. Ja rudenī dārzā izrakts, piemēram, rozmarīna krūmiņš un iestādīts podiņā, – vai tas var turpināt pa ziemu augt virtuvē? Ne mazums dzirdēts, ka, lai arī čakli laistīts un mēslots, garšaugs tomēr sāk nīkuļot vai pat nobeidzas…

– Visticamāk, augam gluži vienkārši pietrūcis gaismas. Lielākoties visi augi telpās ziemā nobeidzas tieši gaismas trūkuma dēļ. Turklāt mēs jau negribam, lai garšaugs vienkārši stāv kā tāds telpaugs, mēs vēlamies, lai tas ražo, stiepjas garumā un dzen jaunus dzinumus! Taču ziemā bez speciālām lampām tas nav izdarāms. Tāpēc, ja vēlas pārziemināt rozmarīna krūmiņu, labāk to novietot vēsākā vietā (ap +15 grādiem), mazāk laistīt un pavasarī atkal stādīt dārzā.

Pieredze

Sezona sāksies martā

HĒLIJA STEPANOVIČA-MONKEVIČA, salātu un garšaugu audzēja Iecavā:

– No oktobra līdz martam mūsu saimniecībā ir pārtraukums – aktīvo audzēšanas sezonu atsāksim martā. Zināms, ka elektrība ir dārga, siltums arī, turklāt mums nav centrāli apkurināmās siltumnīcas – kurināšana ir cilvēku darbs, jāceļas arī naktī. Tāpat jau arī pavasarī mums sanāk kurināt, jo naktis vēl ir aukstas, tāpēc esam nolēmuši, ka izdevīgāks ir pāris mēnešu pārtraukums, lai pavasarī atkal ar pilnu sparu atsāktu audzēšanu.

Vērojot augus, jāteic, ka gaismas trūkuma ziņā ļoti atšķiras tie periodi, kad laiks iet uz pavasara pusi (martā) un kad – uz rudens pusi (septembrī). Martā un aprīlī sētie zaļumi aug griezdamies, bet uz rudens pusi sētie aug lēni, nav tas augums un zaļums…

No garšaugiem visvairāk podiņos audzējam baziliku. Nedaudz arī timiānu, pavasarī arī pētersīļus un kinzu, tomēr ar tiem tik labi neveicas kā ar baziliku. Piemēram, pētersīļiem ir tā – kolīdz augs nav laikus aplaistīts, lapas novīst un atpakaļ tās tvirtas lielākoties nevar dabūt – sažūst, un cauri. Savukārt kinza nepanes svelmi karstākajās vasaras dienās. Bet vispār kinzu un pētersīļus bez problēmām var audzēt dārzā, tāpēc nav nepieciešamības šos garšaugus cauru gadu piedāvāt podiņos.

Baziliku audzējam visai palielos podiņos, jo lielākā podiņā augam ir vairāk vietas, kur sakņoties. Tas saaug visai blīvi, tāpēc, čakli laistīts un kopts, turpina kuplot un augt vēl ilgi, pat vairākus mēnešus pēc nopirkšanas. Tikai jāatceras, ka nedrīkst nogriezt visu līdz zemei un cerēt, ka ataugs no jauna. Baziliks jāplūc pareizi, nokniebjot lapiņas līdz žāklītēm, kur aug jaunie lapiņu pāri.

Pieredze

Alternatīva ziemā – kreses un diedzētas sēklas

ILZE LIPSKA, dārzeņu un dīgstu audzētāja bioloģiskajā saimniecībā:

 – Pa ziemu mums zaļumi aug zem speciālajām lampām, tomēr saules gaismu neviena lampa nevar aizstāt – to var labi redzēt jau agrā pavasarī, kad parādījusies saules gaisma un siltumnīcās uzreiz paveras pavisam cits skats.

Kā paildzināt garšaugu dzīvi podiņos? Pašlaik tas varētu būt pagrūti, bet vispār svarīgākais ir regulāri un laikus aplaistīt, jo augsne podiņos ātri izkalst, īpaši, ja telpā ir silti. Otra galējība ir pārlaistīšana līdz pūšanai, bet tas biežāk attiecas uz mūsu audzētajiem mikrozaļumiem kastītēs.

Šogad izdomājām, ka pa ziemu audzēsim arī baziliku, – mēģinām gan podiņos, gan kastītēs, pētām, kā praktiskāk un labāk. Piemēram, lielveikalos bieži redzami garšaugi podiņos, kur reāli ir tikai 3–4 pastīdzējuši stiebriņi, – tā mēs negribam, tāpēc sējam vairāk. Taču jāsaka, ka ziemā baziliku audzēt nav viegli, īpaši tad, ja saimnieko bioloģiski. Ja citi diedzētie mikrozaļumi mums aug 6–14 dienas, tad baziliks šajā sezonā pat piecas nedēļas!

Toties kā alternatīva tiem, kas ļoti vēlas kaut ko veselīgu izdiedzēt tieši tumšākajā laikā, bet mājās nav ne lampu, ne lielu logu, derēs sēkliņu diedzēšana. Lai izdiedzētu sēkliņas, gaisma nav vajadzīga, bet, lai dabūtu zaļumus, vispieticīgākie, šķiet, ir kressalāti, kurus var mēģināt audzēt mājās uz palodzes arī tagad. Taču citi diedzējumi ir prasīgāki, tāpēc nepietiekamas gaismas apstākļos stīdzēs un dzeltēs.»

Pamēģini!

  1. Sēklu un graudu diedzēšana

    Diedzēšanas procesam gaismu nevajag! Ieber sēkliņas bļodiņā un aplej ar aukstu ūdeni. Tad novieto kaut kur virtuvē uz plaukta un vienu diennakti mērcē. Pēc tam nolej atlikušo ūdeni un izmērcētās sēklas vairākas reizes noskalo zem tekoša ūdens. Notecina lieko mitrumu un mitrās sēklas ieber atkal bļodiņā, pārklāj ar kokvilnas drāniņu vai tīru dvieli un atkal noliek pastāvēt vienu diennakti. Nākamajā dienā sēklas atkal vairākkārtīgi skalo, tad atkal saber atpakaļ bļodiņā, pārklāj ar drāniņu un atkal atstāj uz diennakti. Tā dara līdz brīdim, kamēr sēklas sadīgušas, – visveselīgāk skaitās, kad dīgsts ir sēklas vai grauda lielumā.
  2. Sīpolu un sakņu steidzināšana

    Sīpollokus var steidzināt, ieliekot sīpolu glāzē tā, lai saknēm ir saskare ar ūdeni, kā arī, savietojot vairākus sīpolus lēzenā traukā ar maliņām (jāielej arī nedaudz ūdens). Vēl var steidzināt selerijas un pētersīļu saknes – tās stāda podiņā, ņemot vērā, ka pāris centimetru saknes augšdaļas paliek virs substrāta.
  3. Kressalātu diedzēšana

    Kresēm ir būtisks pareizais mitruma daudzums. Vislabāk, ja sēkliņas atrodas daļēji ūdenī, bet ne pavisam zem ūdens, jo tad tās skābekļa trūkuma dēļ ies bojā. Savukārt, ja ūdens būs par maz, sēklas var izkalst.
    Kressalātus var sēt, piemēram, speciālās kastītēs, kur sēkliņas saber uz sīki caurumotas, lēzenas paplātītes un to savukārt novieto virs trauka ar ūdeni tā, lai sēkliņas daļēji pastāvīgi ir saskarē ar mitrumu. Vispirms sēkliņas var izmērcēt ūdenī. Diedzēšanas laikā jāraugās, lai mitruma nepietrūkst.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs