• Pavasarī visiem vajag vitamīnus — arī augiem. Kā pareizi mēslot?

    Dārzs
    Ilze Klapere
    Ilze Klapere
    23. novembris, 2018
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Apskatot savus telpaugus, šķiet, ka arī augi nevar vien sagaidīt pavasari, lai atkal saņemtos… Kā telpaugiem palīdzēt, un galvenais – kā palīdzēt pareizi? Konsultē Zane Purne, Nacionālā botāniskā dārza Oranžērijas augu nodaļas vadītāja.

    Skaidrs, ka ziemā telpaugi aug lēnāk vai pat tā kā iemieg, gaidīdami labākus laikus, precīzāk sakot – vairāk gaismas. Tāpēc, lai gan teorētiski telpaugus var mēslot visu cauru gadu, praktiski jāsaprot, ka gaismas daudzums ziemā tomēr ir neliels un nepietiekams, tāpēc jāizvēlas mēslojums, kura sastāvā ir mazāk slāpekļa. Ja gaismas nav, bet augus mēslo ar slāpekli, tie gan aug, taču gaismas trūkuma dēļ stīdzē, un pavasarī izstīdzējušās daļas tāpat vajadzēs nogriezt.

    Pareizāk ir ziemā mēslojumu samazināt vai nemēslot nemaz, lai augs šo periodu pārcieš, un pavasarī atkal pakāpeniski – ar mazāko koncentrāciju – mēslošanu atsākt.

    Apmēram pusotra mēneša laikā, devu pamazām palielinot, būtu optimāli nonākt pie tādas mēslojuma devas, kāda tā vajadzīga vasarā. Augu dzīvības procesus pamatā nodrošina makroelementi un mikroelementi: slāpeklis, fosfors, kalcijs, kālijs, magnijs, sērs, kā arī dzelzs, mangāns, varš u. c. Katram augam atkarībā no veģetācijas perioda ir nepieciešamas atšķirīgas barības vielas, tāpēc svarīgi, lai mēslojuma sastāvs būtu piemērots konkrētajai augu grupai un arī lai devas būtu atbilstošas.

    Substrāts svarīgāks par mēslošanu?

    Jebkuru augu ir svarīgi iestādīt tādā substrātā, kas ir līdzīgs augsnei savvaļā. Ja, piemēram, gumijkoku iestādīs maisījumā, kas sastāv no velēnu zemes, lapu zemes, grants un trūdzemes, tad šajā substrātā būs viss, kas vajadzīgs labai augšanai un barības vielu uzņemšanai. Un, ja vēl piebirdinās māla gabaliņus un kokogli (ja nav bērza malkas ogļu vai pelnu, kokogli var nopirkt aptiekā), substrāts būs pilnvērtīgs un gadus divus gumijkoku nevajadzēs papildus mēslot.

    Atslēgas vārds – vienmērīgi

    Mēslojums šķidrā veidā vai granulās – tas drīzāk ir gaumes un ērtību jautājums.

    Galvenais ir ņemt vērā, ka jebkuram augam patīk divas labas lietas: vienmērīgums un mērenība. Tas attiecas gan uz laistīšanu, gan mēslošanu.

    Ir, protams, izņēmumi – piemēram, cilvēkam mājās ir divi gumijkoki. Viens ir tievs, garš, bet vēlme ir iegūt glītu, kuplu krūmiņu. Tad pareizā rīcība ir augu nogriezt, krietni saīsinot, pārstādīt un sākt čakli mēslot, lai raisa jaunas lapas uz visām pusēm un kuplo. Otrs gumijkoks ir pavecs, ražens, jau vairākus gadus audzis, un saimnieks, gribēdams, lai augs būtu vēl leknāks, sāk to strauji mēslot. Attiecībā uz šo gumijkoku tā nebūs pareiza rīcība, jo augam sāks augt citādas lapas – jaunās lapas augs lielākas un platākas, bet vecās paliks tādas pašas, un rezultātā gumijkoks izskatīsies, itin kā salikts no divām daļām!

    3 telpaugu mēslošanas pamatlikumi

    1. Veikalā iegādātu telpaugu nevajag sākt mēslot uzreiz, jo lielākoties substrātam jau sākotnēji ir pievienots ilgstošas iedarbības mēslojums – tas nodrošina augšanas procesus apmēram diviem mēnešiem. Tāpēc papildu mēslošanu labāk uzsākt pēc tam.
    2. Ja telpaugu pārstāda vai iestāda no jauna mājas apstākļos, būtiski ir, kāda ir augsne. Parastā kūdras substrātā stādot, jārēķinās, ka būs nepieciešams telpaugu mēslot papildus, jo esošajā augsnē ātri var pietrūkt augam nepieciešamo barības vielu.
    3. Uzsākot vai atsākot mēslošanu, svarīgi ir sākt ar vājākas koncentrācijas mēslojumu un vēlāk to pakāpeniski pastiprināt.

    Pieredze

    • Sabīne Klasa-Glasa, dārzniece un telpaugu mīļotāja:

    «Manā telpaugu kolekcijā ir ap 70 dažādu augu. Reizi divos trijos gados tos pārstādu speciāli sagatavotā augsnē, kurā iejaukts arī perlīts un māls. Parasti augus pārstādu augustā, septembrī, kad mazāk dārza darbu. Tad pirmo mēnesi nemēsloju, laistu tikai ar ūdeni. Pēc tam pāris reižu ar Vito, un tad jau ziema klāt un mēslošanu pārtraucu.

    Ziemā maniem augiem no oktobra vai novembra līdz februāra beigām, martam ir miera periods. Vienīgie, ko šajā laikā mēsloju ir falenopši un hibisks (Ķīnas roze), taču arī ļoti reti. Mēslošanu atsāku februāra beigās. Vienīgais mēslojums, ko lietoju, ir Spodrības ražotais Vito ziedošiem augiem – tiesa, to var nopirkt tikai 5 litru kanniņās. Bet tas ir izdevīgi, jo šis mēslojums ir plaši lietojams – der arī vasarā viengadīgajām puķēm uz terases.

    Vasaras sākumā vīrs arī manas istabas puķes iznes uz terases, lai elpo svaigu gaisu un saņem īsto saulīti – augiem patīk, tikai jāskatās, lai saulē neapdeg.

    Vienmēr pirms mēslošanas augus aplaistu ar tīru, nostāvējušos ūdeni un tikai nākamajā dienā laistu ar atšķaidītu mēslojumu. Ziedošos augus mēsloju katrā laistīšanas reizē, bet mēslojumu ūdenim pievienoju mazākā koncentrācijā. Kopš iegādājos speciālu dzeramā ūdens filtru, falenopšus laistu tikai ar filtrēto ūdeni – tiem ļoti patīk, aug griezdamies un zied kā traki. Uzziedēja pat zaļā dīfenbahija, kura pie mums nemēdz ziedēt!

    Bet Ziemassvētku kaktusu saucu par Līgo kaktuss, jo tas zied arī otru reizi – ap Jāņiem. Reiz man atveda spatifīlu pēc pamatīga ugunsgrēka, ar vienu puslapiņu. Iestādīju, laistīju, mēsloju, un nu tā jau aug 20 litru podā… Atkopu arī apsalušu juku, kas jau bija izmesta atkritumos. Tāpat esmu pirkusi Depo nocenotus vārguļus, arī tos izdevies reanimēt. Protams, ir gadījumi, kad neizdodas, – piemēram, aspidistra jeb mājas svētība man trešo gadu stāv uz vietas – ne iznīkst, ne aug. Esmu sapratusi, ka reizēm augam vienkārši vajag citus apstākļus – ja tas manās mājās neaug, iespējams, citur augs griezdamies.»

    Ņem vērā! Nekādā gadījumā nedrīkst mēslot iekaltušus augus, tie var apdegt!
    • IVETA ŠATROVSKA, telpaugu kolekcionāre, īpaši patīk kaktusi:

    «Man ir diezgan daudz telpaugu, siltajā sezonā tie izvietoti pat divās siltumnīcās, visi galdi pilni, tāpēc ar mēslošanu neaizraujos – gluži vienkārši tam neatliek laika. Lielākiem augiem, piemēram, strelīcijām, kas aug lielos podos, mēdzu pa virsu esošajai augsnei uzlikt satrūdējušus kūtsmēslus, jo tajos taču ir visas nepieciešamās barības vielas! Jā, varbūt tajos gadās pa kādai nezāles sēklai, bet kas tad tur nu liels – telpaugam tās pāris nezāles taču var viegli izraut.

    Mana pieredze ir tāda, ka labāk augus biežāk pārstādīt, papildinot ar jaunu zemīti, – tas aizstāj mēslošanu. Substrātus saviem telpaugiem es gatavoju pati, pērku substrātu tikai kamēlijām (tām der rododendriem domātais substrāts), jo to mājas apstākļos nevar tik vienkārši pagatavot – ja nav iespējas pārbaudīt augsnes pH, labāk neeksperimentēt!

    Savukārt, ja kaprīzākiem augiem (piemēram, tām pašām kamēlijām) tomēr vajadzīgs mēslojums, lietoju mūsu pašu Vito – tiem ir plaša izvēle, var atrast dažādiem augiem piemērotus mēslojumus. Vienīgi kaktusiem nav speciāla mēslojuma, tāpēc tiem esmu pirkusi ārzemju ražojumus. Augsni gan kaktusiem gatavoju pati, pievienojot tai granti, perlītu, kompostu.»

    Pievienojies dzīvesstila portāla Santa.lv Facebook un Instagram: uzzini vērtīgo, lasi kvalitatīvo.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē