Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Novembrī joprojām vari stādīt lapu kokus – it īpaši tos, kam vēl vēlu rudenī ir zaļas lapas, piemēram, ozolus un dižskābaržus. Bet – pirms tam skaidri jāapzinās stādīšanas mērķis, jāpārdomā visādas gudrības. Piemēram, lielāku lapu koku ieteicams stādīt mājas dienvidu pusē, lai vasaras karstajā laikā lapotne radītu mājai ēnu un aiztaupītu vajadzību pēc kondicioniera, savukārt ziemā, kad lapas jau nobirušas, māju sildīs saules siltums. Šādam nolūkam kāda liepa būs pašā laikā!
- Skuju kokus gan vairs nestādi. Ja darīsi to tagad, visdrīzāk tiem pavasarī būs brūnas skujas, jo koki nepaspēs iesakņoties un saulē izkaltīs.
- Stādot kokus un krūmus, rūpīgi sagatavo bedri ar auglīgu un irdenu augsni (izmanto kompostu), kārtīgi nostiprini mietiņus. Ja izmanto kūtsmēslus, tad tikai tā, lai tie nepieskartos koka saknēm.
- Kad piesalst, sāc kokus ieziemot. Tas ir aktuāli ne tikai novembrī, bet arī decembrī un pēdējos gados nereti arī vēlāk. Ieziemo stumbru un lokanākiem kokiem arī atsevišķus zarus, taču vissvarīgāk ir pasargāt koka vai krūma apakšējos 2–3 metrus, kas ir visvairāk pakļauti zemai temperatūrai. Ietin tos niedrēs, salmos, džutā vai citos materiālos, kas palīdzēs saglabāt snaudošos pumpurus, ja zaru gali apsals.
- Lai koki labi justos un lai eksotiskāki augi arī nenosaltu, atdarini dabiskus augšanas apstākļus mežā, lietojot šķeldu, kūdru, skaidas, nobirušās lapas. Tad veidosies irdens, silts, 10–20 cm biezs slānis, tāda kā pufaika, kas neļaus zemei sasalt. Ja uznāk kailsals, bet zeme ir plika, var apsalt saknes un koks aiziet bojā, taču to pamanīsi tikai maijā, kad tas neplauks.
Ja neplaukst osis, to nevajag uzreiz cirst nost, bet, ja saknes nosalušas citiem, it īpaši eksotiskiem kokiem, piemēram, ginkiem, tulpjukokiem, sakurām, likvidambariem, tad gan tas jādara.
- Novembrī vēl vari apgriezt kokus, kas pavasarī sulo. Šis ir labs laiks jebkādiem zāģēšanas darbiem, vainagu veidošanai, pacelšanai vai samazināšanai. Ja jāgāž lieli koki, kas aug skaistā dārzā vai zālienā, labāk pagaidīt, kamēr sasalst zeme.
- Kamēr gaisa temperatūra nepārsniedz mīnus 8 grādus, izretini filadelfu krūmus – jasmīnus, kā latvietis tos sauc.
- Pavēro, kuriem kokiem ilgi saglabājas lapas, un, ja tavā dārzā tāda vēl nav, iestādi, piemēram, parasto ozolu, dižskābardi vai parasto skābardi. Tad varēsi priecāties par lapu čaboņu dārzā arī ziemā, turklāt tas aizturēs vēju.
- Ar domu par nākotni iestādi kādu koku vai krūmu, kuram ilgi saglabājas dekoratīvi augļi. Piemēram, vilkābeli, ogābeli, pīlādzi, sniegogu, irbeni vai mežrozīti – tad putniem ziemā būs, ko ēst.
Katra latvieša dārzā es gribētu redzēt vietu, kur tiek gatavots komposts no koku lapām, – tas ir pats labākais!
- Novembra dārza darbus plānot ir visai grūti un pat neiespējami, jo viss atkarīgs no laika apstākļiem. Ja āboli vēl izmantojami, tos var izspiest sulā un tālāk pārstrādāt vairāk sildošos dzērienos. Par kalvadosu to gan īsti nedrīkstot saukt, bet Latvijas dārzkopjiem šī dzēriena analogs sanāk gana gards.
- Galvenais darbs dārzā ir ieziemošana. Tā kā gaidāmās ziemas temperatūru diapazons klimata pārmaiņu kontekstā ir noslēpums arī visgudrākajiem prātuļotājiem, atliek minēt un gaidīt.
- Ja sals nenāk un citu darbu nav, var nodarboties ar rožu atlapošanu, ļaujot labāk nobriest dzinumiem un pie viena aizvācot uz vecajām lapām palikušos slimību ierosinātājus. Griezt rozes īsti nav prātīgi, jo tikai pavasaris pa īstam parādīs, cik tālu tās nogriežamas. Citādi dubults darbs. R
ožu sakņu kaklus ar mulču vai sausu kūdru vēlams apbērt tikai tad, kad zeme sasalusi savu 5–10 cm dziļumā. Ieziemošanas metodes ir daudzas un dažādas, bet, ja godīgi, tad ar rozēm ir tā: ja tās neizsalst, tad tās izsūt, ja tās neizsūt, tad tās izsalst. Protams, ir arī starpstadija, uz ko visi ļoti ceram. - Ieteicams pārrakt komposta kaudzi, lai uzlabotu aerāciju un patraucētu ziemojošos kaitēkļus. Pievienot karbamīdu, lai palīdzētu augsnes mikroorganismiem pa ziemu sadalīt gan trūdošo zāli un lapas, gan slimību ierosinātājus. Ja komposta kaudze atklāta, tā varbūt jau kļuvusi par ziemas guļasvietu kādam ezim.
Atrasto ezīti nestiep istabā, labāk ne pārāk dziļi ierušini turpat lapās, uzliekot kādu pārsegu pret nokrišņiem.
- Ja laiks labs, pēc lapu nobiršanas vislabāk redzams, kas koku vainagos pielabojams. Ar brūču apaugšanu gan jau būs lēnāk un pamazām, taču atslēgas vārdi mūslaiku mūžsenajā aizņemtībā šajā gadījumā ir: «labs laiks» un «brīvs laiks». Noteikti jānofrizē vīnogulāji, bērzi, kļavas un citi kokaugi, kas pavasarī intensīvi sulo.
- Jaunajiem augļu kociņiem piesien egļu skujas vai apliec īpašus aizsargcilindrus, lai ziemā novērstu kāpostu ēveļu postījumus. Jāņem vērā, ka zaķiem zobu asināšanai der arī zirgkastaņas, kļavas, jaunie ozoliņi un dažkārt pavisam neiedomājami augi. Savukārt stirnu buku uzmanības lokā ziemā nonāk skujkoki.
- Tūjām un citiem skujeņiem ar stāvu, kompaktu vainagu zarus der saņemt uz augšu un piesiet pie stumbra vai galvenā dzinuma, lai bagātīgi sakritušais sniegs tos nenolauž. Ja sniega daudz, to labāk nopurināt arī no citiem kokiem un krūmiem.
