Ja gribas zaļu, mīkstu mauriņu. Pareizas sēšanas ABC

Saimnieces ļoti labi zina: tu vari noslaucīt putekļus no visām mēbelēm, nomazgāt logus, sakārtot plauktus, bet, kamēr nebūs izslaucīta un izmazgāta grīda, tikmēr māja nebūs sakopta. Tāpat ar dārzu. Zāliens veido dārza kopskatu. Dažkārt atliek ierīkot skaistu zālienu un to uzturēt formā, lai viss dārzs radītu sakoptības iespaidu. Konsultē ANDRIS TUKRIS, dārznieks, SIA Latvijas šķirnes sēklas direktors.
Zāliens
Aija Vīksna
29. aprīlis

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Stiebrzālīte, kas rada mīksta mauriņa iespaidu, ir pļavas skarenīte. Suga, kuras sēklas vairumā nevar izaudzēt mazā auguma dēļ. Kāpēc pļavas skarene no zāliena ar laiku pazūd? Tāpēc, ka to nomāc citas zāles. Pļavas skarene ir apakšzālīte – zema, nav no agresīvajām –, un, ja zālienā ieaugusi ganību airene vai sarkanā auzene, tās savu kautrīgo māsu no piemājas mauriņa pamazām izspiež.

Ko darīt? Es ieteiktu veikalos meklēt gatavu sēklu maisījumu, kas domāts stadioniem, tātad vietām, kur mēs katru vakaru intensīvi darbojamies, un kura sastāvā puse uz pusi ir tikai pļavas skarene un ganību airene, turklāt speciālas šķirnes. Tad zāliens izaug blīvs, ar zemu augumu. Tikai daži priekšnosacījumi… Pirmais – vietai jābūt saulainai. Otrais – mauriņš prasa regulāru kopšanu. Jāpļauj divas trīs reizes nedēļā, ieteicamais zāles augstums ir 2–3 centimetri. Turklāt zāles griežamajam asmenim jābūt asam, lai zāles stiebra galu nogrieztu līdzeni, nevis ar plēsumiem (tad lapu gali kļūst bārkstaini, momentā izkalst un zāliens izskatās kā nosirmojis). Pļaujot katru reizi jāmaina pļaušanas virziens. Ja mauriņu nepļausi, tas būs skrajš un sāks veidot ciņus. Pāraugušai zālei gaisma netiek cauri, un tad jau pēc nopļaušanas zāliens izskatās dzeltenīgs.

Kad sēt?

Optimālais laiks ir no maija sākuma līdz jūnija vidum un no augusta līdz septembrim. Ja paredzams garš, silts rudens, tad pat septembra vidū. Galvenais – jauno zālienu pagūt pāris reižu nopļaut, un jāuzmanās, lai oktobrī, novembrī, novācot sabirušās koku lapas, neizgrābtu arī jauno zālienu.

Ja ilgstoši nav lietus, iesēto zālienu vai nu regulāri un pamatīgi laisti, vai arī nelaisti nemaz, jo sausā augsnē sēklas var gulēt ilgi – tās nesadīgs un neiekaltīs.

Pareizas sēšanas ABC

  1. Vispirms nomiglojot ar kādu glifosātu preparātu, piemēram, Roundup vai Klinik, panāk, ka vecā zāliena vietā paliek plika zeme. Protams, ievērojot apkārtējo un savu drošību, tev uzvilkti gumijas zābaki un gumijas cimdi, ir sagaidīts saulains bezvēja laiks. Ja vidējā gaisa temperatūra ir plus 15 grādu un vairāk, augu krišanas laiks katrai sugai atšķiras, bet ar 7–10 dienām noteikti jārēķinās. Varbūt kāda nezālīte miglošanas brīdī nav bijusi virs zemes un nedabūja ķīmiju. Tad vēl pēc 4–5 dienām varēs redzēt, kur uzradusies kāda gārsa vai no zemes izlīdusi sūrene un vārpata. Šīs vietas nomiglo atkārtoti.
  2. Pēc 10 dienām augsni griez otrādi – uzroc vai frēzē. Izlasi ārā visu, kas var traucēt zāliena sēšanai un augšanai. Vienlaikus veic augsnes analīzes, nosakot, kādu elementu augsnē trūkst un kāds ir tās skābums.
  3. Sastrādāto augsni kārtīgi nolīdzini. Ja ir lielāks laukums, paņem koka trepes, kurai iesien galos auklu, un ar tām noplanē laukumu. Šādi panāk, ka laukuma pamatne ir stingra un gluda. Pufīgā zemē sēt sēklu nevajag, jo ar laiku zeme sasēdīsies un tad zāliens būs bedrains. Un vēl – pie celiņiem augsnes virskārtai jābūt 2 centimetrus zemākai, lai, zāliena zelmenim izaugot, celiņš nesanāktu zemāks par zālienu. Lai lietusūdeņi vēlāk neradītu peļķes, vēlams arī zāliena virsmas kritums attiecībā pret ēkām, 0,5–1 centimetrs uz katru metru.
  4. Ja augsne skāba, to var kaļķot ar dārza krītu, bet dolomīta milti būtu labāki – tajos ir gan kalcijs, gan magnijs, un arī efekts turas ilgāk. Deva – ap 40 gramu (sauja) uz kvadrātmetru.
  5. Pakaisi kompleksos minerālmēslus NPK 24–6–12 vai NPK 22–11–11, arī sauju uz kvadrātmetru.
  6. Kaļķojumu un minerālmēslu granulas ar grābekli iegrāb augsnē, pie reizes izveidojas grābekļa zaru vadziņas.
  7. Sēj zālienu. Sēklas sakrīt vadziņās, un tad sējumu vajadzētu pieblietēt, pievelt. Ja laukums mazs, vari izlīdzēties ar platāku dēli, ar ko augsni piespied, vai piestaigā ar kājām.
  8. Pēc nedēļas, divām pirmās sadīgst nezāles. Izrauj pienenes sakneņus, bet vispār tas, ka saaug nezāles, jaunajam zālienam nāk par labu, jo tās ar savām mazajām lapiņām veido mikroklimatu, aizkavē augsnes ātrāku izžūšanu. Turklāt viengadīgās divdīgļlapu nezāles iznīcināsi ar pirmo zāliena pļaušanu.
    Pļauj ar svaigi uzasinātiem nažiem, 6–7 centimetrus garu zālienu saīsini uz pusi, atstāj 3 centimetrus. Tad zālīte pastiprināti ceros, veidojot blīvāku zelmeni. Negaidi, kamēr jaunais zāliens izstīdzēs un sagāzīsies, tad ar sliktu pļaujmašīnu to var tikai sabojāt.

Ja sēkla palikusi pāri

Aizver paciņu un noliec šķūnītī. Ziemas aukstums sēklām neskādēs, galvenais, lai netiek klāt mitrums. Divus trīs gadus svaigu zāliena sēklu var glabāt droši. Vienīgi jāņem vērā, ka katrai stiebrzāļu sugai dīgtspēja ir atšķirīga, un tādēļ, ja sēj pēc vairākiem gadiem, var mainīties maisījuma sastāvs – zāliens vairs nesanāks tāds, kā sējot no tikko fasēta iepakojuma.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs