Kāpēc siltumnīcā augu lapas kļūst slapjas?

Atbild speciālists
Mārīte Gailīte
9. augusts, 2018
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: no izdevniecības Santa arhīva
Siltumnīcā logi stāv vaļā arī naktī, tomēr no rītiem uz tomātu lapām ir rasa. Kāpēc, un kā to novērst mitrumu uz tomātu lapām? Atbild Mārīte Gailīte, agronome un dārzeņkopības eksperte.

Gaiss vienmēr satur kādu daudzumu ūdens tvaiku, un, jo siltāks ir gaiss, jo vairāk ūdens tas spēj saturēt. Vienlaikus – jo vairāk mitruma satur silts gaiss, jo augstāks ir tā sauktais rasas punkts jeb temperatūra, kurā gaisa mitrums sāk kondensēties, veidojot rasu.

Siltumnīcās gaisa mitrums naktī parasti ir augsts, jo logi un durvis ir ciet, bet augi turpina elpot un iztvaikot ūdeni. Visvairāk tas notiek vakarā un nakts sākumā, kamēr gaiss un augi vēl ir silti. Īsi pirms saullēkta gaisa temperatūra gan ārā, gan neapkurināmā siltumnīcā ir viszemākā, tāpēc arī augi ir auksti.

Savukārt, saulei lecot un apspīdot siltumnīcu, gaisa temperatūra ceļas un, saskaroties ar vēsākām virsmām – zāli, lapām, automašīnu jumtiem un betona ceļiņiem, siltumnīcas jumtu un augiem –, uz šīm virsmām veidojas rasa. Tās pilieni var būt lielāki vai mazāki atkarībā no virsmas struktūras un vaska kārtiņas uz augu lapām. Viens no risinājumiem ir pretkondensāta plēve – kondensāts uz tās neveido atsevišķus pilienus kā uz parastās plēves, bet plānu kārtiņu un noslīd pa plēvi lejā, nepilot uz augiem.

Tomēr mitruma daudzums siltumnīcas gaisā var būt tik liels, ka kondensāts veidojas ne tikai uz plēves, stikla vai polikarbonāta, bet arī uz pašiem augiem, jo tie iesilst no gaisa siltuma.

Jo ilgāk lapas ir slapjas, jo labāki apstākļi infekciju attīstībai, tāpēc svarīgi, lai lapas no rīta iespējami ātrāk apžūtu.

 Tieši tāpēc ieteicams atstāt vēdlogus vaļā arī pa nakti, ja vien gaisa temperatūra ir augstāka par 12 grādiem.

Mitrumam uz lapām var būt vēl kāds iemesls – gutācijas pilieni, ko lielākā daļa audzētāju neatšķir no kondensāta un tāpat sauc par rasu. Gutācija ir tā sauktā paaugstinātā sakņu spiediena rezultāts. Ja augsne ir mitra un silta, saknes turpina sūknēt ūdeni uz virszemes daļām, bet naktī vēsās lapas nespēj to iztvaikot, tāpēc liekais mitrums izspiežas no auga caur īpašām atverēm (hidatodēm) uz lapām. Visbiežāk šo parādību – ūdens pilienus uz lapu galiem – var redzēt uz istabas balzamīnēm, bet gutācija mēdz būt jebkuram augam.

No infekciju viedokļa sēnēm un baktērijām ir vienalga, no kā radies mitrums, galvenais – tas ir.

Toties no audzētāja viedokļa starpība ir liela, jo gutācija liecina par nepareizu – auga stāvoklim un laika apstākļiem neatbilstošu – laistīšanas režīmu, un to tu vari ietekmēt. Proti, ieraugot no rīta gutācijas pilienus, jāpārbauda augsnes mitrums – ļoti iespējams, ka augi patiesībā ir pārlaistīti. Tad vienu vai divas dienas tos var nelaistīt  – līdz brīdim, kad augsne apžūs tiktāl, ka augus varēs laistīt no rīta tik lielā devā, lai līdz vakaram tie nenovīstu, bet vakarā augsne nebūtu par daudz mitra.

Ja tomēr diena bija karsta un saulaina un vakarā augi izjūt mitruma trūkumu, tie jālaista, bet nedaudz, tikai tik, lai atžirgtu. Siltumnīcas vēdināšana ir efektīvāka pret kondensātu, jo tad vajag tikai nožāvēt uz lapām sakrājušos mitrumu, savukārt gutācija apstājas vienīgi tad, kad lapas ir gana iesilušas, lai sāktu fotosintēzi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs