Siltumnīca iesācējam. Augsnes gatavošana tomātu audzēšanai.

Augsne tomātus baros. Jo labāk sagatavota būs augsne tomātu siltumnīcā pavasarī, jo brašāk tie augs, gardāki izaugs un mazāk būs jārūpējas par papildu mēslojumu vasarā.
Siltumnīca
Agnese Ģērmane
4. marts

Drukāt

Saglabāt

Foto: Pixabay.com

No sēklas līdz tomātam. Reizi mēnesī ciemosimies baldonietes MAIJAS BĒKAS siltumnīcā. Eksperti – Nacionālā botāniskā dārza direktors ANDREJS SVILĀNS un Lauku konsultāciju centra vecākais speciālists dārzkopībā MĀRIS NARVILS – komentēs Maijas paveikto un sniegs padomus, kas noderēs ikvienam siltumnīcas īpašniekam.

Tomātus Maija audzē jau gadus divdesmit piecus. Taču agrāk – kā jau strādājošam cilvēkam – tam bijis mazāk laika un līdz tomātu siltumnīcai varēja aizbraukt tikai reizi nedēļā.

Pēdējos četros gados pēc došanās pensijā siltumnīcai atliek vairāk laika un tā Maijai kļuvusi par īstu aizraušanos.

Dārza zeme.

Zemi tomātu dobēs pilnībā maina reizi trijos četros gados, taču katru gadu ielabo un papildina ar pelniem, kompostu, kūdru. Augsni siltumnīcai Maija ņem no dārza turpat līdzās un pat savāc no kurmju rakumiem – gan zāliens gluds, gan mīksta zemīte tomātiem.

Andrejs: «Siltumnīcā katrs var izmantot tādu augsni, kāda ir pa rokai. Ja rocība ļauj pirkt speciāli sagatavotu substrātu tomātu audzēšanai – lūdzu! Pirktos speciālos kūdras substrātus var arī jaukt ar dārza zemi. Ņemot zemi no dārza, jārēķinās, ka tā var inficēt tomātus ar slimībām. Neder zeme, kur iepriekš auguši kartupeļi vai asteres, kas slimo ar tām pašām slimībām, ar kurām tomāti. Tāpēc pirms tomātu stādīšanas to der izsērot jeb dezinficēt, dedzinot pulverveida sēru. To var nopirkt dārzkopības veikalos un lielveikalu dārza nodaļās. Mājas siltumnīcai pietiks ar simt gramiem – aizver durvis un lūkas, uzber sēra kaudzīti uz metāla plāksnes, aizdedzina un mūk. Atgriežas, kad sērs pilnīgi sadedzis un vairs nav arī dūmu. Pelni ir labs kālija mēslojums un arī palīdz neitralizēt augsnes skābumu, taču ar to daudzumu gan nevajag pārspīlēt – pietiks ar sauju pelnu uz siltumnīcas kvadrātmetru. Svarīgi arī, lai augsne nebūtu stipri sablīvēta un saknēm piekļūtu gaiss, tāpēc ir labi to pirms tomātu stādīšanas pārrakt, izcilāt un papildināt ar rupjāku kūdru.»

Zirgu mēsli.

Minerālmēslus izmēģinājusi tikai vienu gadu. Lai gan tomāti neslimoja, tie arī īsti augt negribēja. Maija nosprieda, ka varbūt nav izvēlējusies īsto mēslojumu, un nolēma vairs neeksperimentēt, bet turpmāk iztikt ar dabiskiem augsnes uzlabošanas līdzekļiem. Iespējas nopirkt citus kūtsmēslus tuvumā nav, toties tuvējos Elīnas staļļos ir dabūjami zirgu mēsli. Tos tad arī izmanto.

Patrūdējušus zirgu mēslus var pat bērt dobei pa virsu kā mulču, jo tie ir visdrošākais mēslojums, kas augiem nenodarīs pāri.

Andrejs: «Zirgu mēsli siltumnīcai ir ne tikai mēslojums, bet arī ļoti labs dabisks sildmateriāls. Senāk stādaudzētavās zirgābolus pat lika lecektīs zem augsnes, lai trūdot dod siltumu dēstu audzēšanai. Patrūdējušus zirgu mēslus var pat bērt dobei pa virsu kā mulču, jo tie ir visdrošākais mēslojums, kas augiem nenodarīs pāri. Turpretī putnu mēslus es noteikti neieteiktu izmantot siltumnīcā, jo tie ir tik jiftīgi, ka var apdedzināt augu saknes. Putnu mēslu lietošanā īpaši jāpiešaujas.»

Kūdra.

Augsnes ielabošanai Maija nopirkusi uzņēmuma Biolan kūdru ar dolomīta kaļķa piedevu (2 kg/m3), pH 5,8, rupjums 0–60 mm.

Andrejs: «Gana labs variants. Lai gan nopērkama arī speciāli tomātu un gurķu audzēšanai domāta kūdra, taču tā parasti ir dārgāka. Svarīgi, ka kūdrai pievienots dolomītkaļķis un tā ir neitralizēta, bez šīs piedevas tā tomātu audzēšanai būtu par skābu.»

Olu čaumalas.

Olu čaumalas tomātu dobē domātas cīņai ar zemesvēžiem. Šajā karā Maija izmēģinājusi visu, par ko vien lasījusi vai uzzinājusi no citu dārzu saimnieku pieredzes, un čaumalas atzinusi par vislabāko līdzekli. Čaumalas sakrājusi gan pašu ģimene, gan citi radinieki. tās gan iejauc visā siltumnīcas augsnē, gan vēl papildus apber apkārt katram tomātu stādam. Taču ar nožēlu atzīst, ka pat tas ne vienmēr palīdz.»

Andrejs: «Čaumalas zemesvēžiem tiešām varētu nepatikt, taču uzmanīgiem jābūt tik un tā, jo zirgu mēsli tiem savukārt ļoti patīk.»

Taciņās – šķelda.

Gan tāpēc, lai neaugtu nezāles, gan arī tāpēc, lai varētu staigāt tīrām un sausām kājām. Netālu ir dīķis, un to var just – pavasarī zeme ir mitra, mīksta, un kājas tajā grimst vai līdz potītēm. Esmu pat domājusi par to, ka siltumnīcu vajadzētu pārcelt uz augstāku vietu.»

Andrejs: «Šķelda eju stiprināšanai ir labs variants, taču tajā var sakrāties sēņu poras. Tāpēc dezinficēšana ar sēru ir obligāta. Cits variants, lai novērstu ūdens sastāšanos, – izrakt grāvīšus gar siltumnīcu.»

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs