Plūmju sekss. Kā tās sapārot?

Augļu dārzs
Anija Pelūde
14. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kad plūmes pārvēršas baltās ziedu kupenās, allaž cerīgi nodomāju: varbūt šoreiz apputeksnēsies visas? Iespējams, tomēr kādai trūkst sava draudziņa? Jo ir man daži koki, kuriem esmu redzējusi tikai pāris auglīšu, un tā gadu no gada. Konsultē ILZE GRĀVĪTE, agronomijas doktore, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta pētniece.

– Būtu labi plūmes dārzā sagrupēt tā, lai tās savstarpēji apputeksnētos. Bet – kā? Manuprāt, tas ir ļoti sarežģīti – nu, gluži vai Morzes ābece…

– Nav tik traki, tikai jāsaprot dažas lietas. Apputeksnēšanās problēmas nav izteiktas, piemēram, dārzos, kur ir liela šķirņu daudzveidība un ir dažādi apputeksnētāji.

– Bites un kamenes?

– Arī bites, kamenes, lapsenes, ziedu mušas un citi kukaiņi… Bagātīgas ražas iegūšana – tātad ziedu apputeksnēšana – tomēr ir atkarīga arī no apputeksnētājiem kukaiņiem. Nevar paļauties tikai uz vēja apputi, jo pat vējainā laikā putekšņi tiek pārnesti vien dažus metrus.

Tāpēc labi, ja ir bites vai ja var sarunāt kaimiņu, kuram ir bišu saimes, lai viņš kādu aizdod plūmju ziedēšanas laikā.

Taču tad ar cieņu jāizturas arī pret bitītēm – savā dārzā nedrīkst lietot ķīmiju, lai ierobežotu kaitēkļus. Ja augļu dārzā plānots ievest bites, tas būtu jāizdara līdz ar pirmo ziedu atvēršanos un stropi jānovieto siltā dārza vietā, kur ir rīta saule. Bites nelido, ja temperatūra ir zem plus 13 grādiem vai vēja ātrums pārsniedz 19 kilometrus stundā.

– Bet ko darīt, ja ne pašiem, ne kaimiņiem bišu stropu nav un dārzā jau aug vai plānots iestādīt trīs, četras, piecas plūmes, ne vairāk?

– Tad, lai iegūtu kvalitatīvu ražu, svarīga šķirņu pašauglības pakāpe. Un pirms stādu izvēles jānoskaidro šķirņu saderība.

– Ko tas nozīmē? Zinu, ka ir plūmes, kas pašapputeksnējas, un ir tādas, kurām obligāti vajag draudziņu.

– Ir pašauglīgas šķirnes (ja uz drīksnas dīgst tā paša zieda putekšņi), un ir pašneauglīgas šķirnes (ja uz drīksnas nedīgst tā paša zieda putekšņi). Pašneauglība rodas tieši putekšņu un drīksnas nesaderības vai arī putekšņu sterilitātes dēļ. Un vēl ir svešappute – ja uz drīksnas dīgst citas šķirnes putekšņi.

Zinātnieki pierādījuši un arī savā pieredzē esmu daudzkārt pārliecinājusies, ka jebkurai šķirnei, lai iegūtu kvalitatīvākus augļus, ir vēlams cits apputeksnētājs – citas šķirnes putekšņi.

Problēma tāda, ka viena un tā pati šķirne vienos apstākļos var būt pašauglīga, bet citos – daļēji pašauglīga vai pašneauglīga. Te nozīme ir metroloģiskajiem apstākļiem plūmju ziedēšanas un apaugļošanās laikā – šis ir kritiskākais brīdis, kas ietekmē augļaizmetņu izveidi un attīstību.

Tātad, vides temperatūrai paaugstinoties no 10 līdz 20 grādiem, putekšņu dīgšanas ātrums uz drīksnas palielinās, un tas sekmē ziedu apaugļošanos. Savukārt stiprs vējš ziedēšanas laikā var izraisīt putekšņu izžūšanu. Tātad bieži vien piederību vienai vai otrai pašauglības grupai nosaka vides apstākļi.

– Un nevis šķirnes nosaukums un birciņa pie stāda?!

– Tā diemžēl sanāk. Uz stādu pases pašauglības pakāpi neraksta. Un tāpēc vienmēr ir labāk un drošāk, ja dārzā aug vairākas plūmju šķirnes. Vēl ļoti svarīgi iegaumēt, ka visas plūmes tiek iedalītas divās grupās: mājas plūmes (P. domestica L.) un diploīdās jeb hibrīdplūmes (P. salicina Lindl. un P. cerasifera Ehrh.). Mājas plūmes apputeksnējas tikai savstarpēji, bet ar Kaukāza plūmēm neapputeksnējas, savukārt diploīdās šķirnes apputeksnējas savā starpā vai ar Kaukāza plūmi.

Mājas plūmju šķirnes un diploīdās plūmju šķirnes savstarpēji neapputeksnējas, bet labi apputeksnējas savas grupas ietvaros – ja sakrīt ziedēšanas laiki.

– Tātad jāņem vērā arī ziedēšanas laiki?

– Kauleņkokiem, tātad arī plūmēm, nepieciešama apputeksnēšanās ar augstas kvalitātes putekšņiem lielā daudzumā. Tāpēc vienlaicīga ziedēšana ir būtiska, lai varētu notikt sekmīga apputeksnēšanās, apaugļošanās un augļu aizmešanās. Ideāli, ja apputeksnētājšķirnes ziedēšanas laiks būtu dažas dienas ātrāk par apputeksnējamās šķirnes ziedēšanu, jo ir svarīgi, lai drīksna spētu uztvert jau gatavus, nobriedušus putekšņus iespējami ātri pēc zieda atvēršanās.

Ja atšķirības starp pilnzieda datumiem ir sešas dienas un vairāk, sakritība ir uzskatāma tikai par daļēju. Ir veikti pētījumi, kuros atzīts, ka vispilnvērtīgākā appute notiek pilnzieda pirmajās divās dienās.

Apputeksnēšanās rezultāti ļoti atkarīgi no apputeksnētājšķirnes putekšņu kvalitātes. Lielākajai daļai šķirņu putekšņu dzīvotspēja ir samērā augsta – 30–70 procenti dīgstošu putekšņu. Bet – atsevišķām šķirnēm (piemēram, ‘Lāse’, ‘Latvijas dzeltenā olplūme’, ‘Tuleu Gras’) putekšņi tikpat kā nedīgst – šīs šķirnes ir ar vīrišķo sterilitāti un neder citu šķirņu apputeksnēšanai.

Pēc ziedēšanas laika šķirnes var nosacīti iedalīt trijās grupās. Protams, katru gadu ziedēšanas laiks atšķiras, vērojamas nobīdes, un tomēr…

  1. Agri ziedošās – pārsvarā tās ir diploīdās plūmes, piemēram, ‘Komēta’, ‘Skoroplodnaja’, ‘Spīdola’. 
  2. Vidēji agri ziedošās – mājas plūmju šķirnes ‘Edinburgas Hercogs’, ‘Viktorija’, ‘Oda’ un citas, šajā grupā ietilpst lielākā daļa šķirņu.
  3. Vēlu ziedošās – ‘Altana renklode’, ‘Lāse’, ‘Zaļā renklode’, ‘Lavijas dzeltenā olplūme’, ‘Washington’, ‘Ulena renklode’.

 

Grupas atšķiras gan ar ziedēšanas sākuma laiku, gan ar ziedēšanas norisi. Atšķirīgos laikos uzziedošām šķirnēm savstarpēja apputeksnēšanās nav iespējama, turklāt arī karstos pavasara periodos apputeksnēšanās būs nepilnīga, jo putekšņi ātri izžūst, pirms nonāk uz drīksnas.

Tāpēc, veidojot plūmju sarakstu, kuras gribas iestādīt savā dārzā, būtu jāuzmanās, lai neizvēlētos nesaderīgas šķirnes, un jāņem arī vērā, ka ne visas šķirnes vienlīdz labi apputeksnē viena otru.

Katrai no šķirnēm ir kāda noteikta viena vai vairākas izteikti labas apputeksnētājšķirnes. Vēsos pavasaros, kāds, piemēram, bija pagājušajā gadā, plūmju ziedēšana ilga gandrīz mēnesi, un lielākajai daļai šķirņu ziedēšanas laiks pārklājās. Šādos gados apputeksnēšanās iespējama ar ļoti labiem rezultātiem.

– Lūdzu, pasakiet priekšā ideālos pārīšus!

– Piemēram, ‘Komēta’ – tā ir ar aveņsarkanām plūmēm, visagrākā šķirne, pat agrāka par populāro ‘Skoroplodnaja’. Šīm abām šķirnēm par apputeksnētāju derēs Kaukāza plūme jeb aliča vai arī kāda no šķirnēm, kam pamatā ir Kaukāza tipa plūme, piemēram, ’Liesma’, ‘Alvis’ (ar oranždzeltenām plūmēm) vai ‘Spīdola’ – tā ir šķirne ar tumši sarkanām plūmēm, kas, starp citu, ir labi piemērotas mājas vīnam.

No mājas plūmēm agra ir arī ‘Ance’ – dzintardzeltenas plūmes ar sārtu vaidziņu, ienākas apmēram divas nedēļas pēc ‘Komētas’. Tai ziedēšanas laiks ir vidēji agrs, un par apputeksnētāju der gan ‘Viktorija’, gan jebkura cita vidēji agri ziedoša mājas plūmju šķirne. No vēlajām ar ļoti saldām plūmēm ir jaunā šķirne ‘Lotte’, to apputeksnē ‘Edinburgas hercogs’, arī ‘Ontario’, Ulenas reinklode’, ‘Zaļā renklode’.

Bet atkal – jāņem vērā, ka ne vienmēr atbilstošas apputeksnētājšķirnes garantē izdošanos. Piemēram, bieži vien laikā, kad zied vēlu ziedošās šķirnes, mēdz būt salnas vai ilgstoši ir vēss un lietains, tāpēc putekšņi slikti dīgst un apputeksnēšanās notiek slikti. Tāpat, ja ziedēšanas laikā ir plūmju apputeksnēšanai slikti laikapstākļi – vēss, mitrs, ar stipru vēju vai ļoti karsts (virs 30 grādiem) – vai arī zieds nav pilnvērtīgi apaugļojies, augļaizmetņi var neizveidoties nemaz vai arī izveidoties vāji un nobirt.

– Vai ir nozīme tam, cik tuvu iestāda saderīgās šķirnes, apputeksnētājas?

– Dārzos, kur augšanas apstākļi ir nelabvēlīgi – tātad vējains un apputeksnētājkukaiņu aktivitāte maza – apputeksnētājšķirnes jāstāda tieši blakus. Normālos apstākļos pietiek, ja apputeksnētājšķirne ir katrs trešais koks katrā trešajā rindā.

– Kas jāņem vērā, ja dārzā stāda tikai pašauglīgo šķirņu plūmes?

– Izvēloties tikai pašauglīgas šķirnes (piemēram, ‘Viktoriju’, ‘Edinburgas hercogu’, ‘Perdrigonu’), svarīgi ir zināt, ka šīm šķirnēm augļi veidojas ļoti bagātīgi. Ja dārza īpašnieks nav gatavs katru gadu stipri retināt augļaizmetņus, dažkārt pat ar visiem zariem, tad būs milzīgs daudzums zemas kvalitātes augļu. Turklāt tie būs negaršīgi – katrā ziņā ne ar tādu garšu, kādai tai vajadzētu būt.

Tāpēc vispirms katram būtu jāatbild sev uz jautājumus: vai esam uz to gatavi – katru gadu griezt un retināt?

– Kad un cik daudz jāretina?

– Nav vērts skriet dabai pa priekšu, jo tā arī pati regulē ražu – ir vairākas dabiskās nobires. Ja jūnija sākumā zaros ir vēl pārāk daudz augļaizmetņu, tad, zaru pakratot, daļa lieko augļaizmetņu atkal nobirst. Atlikušie jānoplūc ar rokām, katrā zara metrā atstājot 30–45 visskaistākos.

Ja dārzā ir vieta tikai vienai plūmei

Ja dārzā patiešām vietas pietiek tikai vienai plūmei, bet plūmju ražu gribas katru gadu, tad jāstāda kāda no plūmju šķirnēm, kas pati labi apputeksnējas. No pašauglīgajām plūmēm Ilze Grāvīte iesaka Dārzkopības institūtā radīto šķirni ‘Sonora’ – sarkanvioletie augļi ienākas augusta beigās, septembra sākumā. Koks nav augsts, tāpēc viegli veidot vainagu, zari nokareni, bet pašauglības pakāpe ļoti optimāla (25–40 procenti), nav nepieciešamības pašiem retināt.

Kura ar kuru sader kopā?

Pēc pašauglības pakāpes un ziedēšanas laika

Agri un vidēji agri ziedošas šķirnes

Pašauglīgās šķirnes:

  • ‘Edinburgas hercogs’
  • ‘Eksperimentālfeltets’
  • ‘Perdrigon’*
  • ‘Sonora’
  • ‘Ulenas renklode’
  • ‘Viktorija’
  • ‘Krasnoslobodskaja’

Daļēji pašauglīgās šķirnes:

  • ‘Ave’
  • ‘Laine’
  • ‘Minjona’
  • ‘Renklod Uļjaņiščeva’

Pašneauglīgās šķirnes

  • ‘Adele’ (Adelyn)
  • ‘Aļeinaja’
  • ‘Ance’
  • ‘Julius’
  • ‘Krasnaja Desertnaja’
  • ‘Oda’
  • ‘Renklod Raņņij’
  • ‘Doņeckij’
  • ‘Zane’
  • ‘Zarečnaja Raņņaja’

Nav konkrētu datu Latvijā par apputeksnēšanos

  • ‘Zilā lāse’
  • ‘Jubileum’
  • ‘Startovaja’
  • ‘Zemgale’

Ieteicamās apputeksnētājšķirnes grupai

  • ‘Viktorija’*
  • ‘Edinburgas hercogs’
  • ‘Kārsavas’
  • ‘Perdrigon’*
  • ‘Eksperimentālfeltets’ (labos apstākļos)
  • ‘Ulenas Renklode’*

* Siltos gados.

Vidēji vēlu un vēlu ziedošas šķirnes

Pašauglīgās šķirnes

  • ‘Stanley’
  • ‘Perdrigon’** 

Daļēji pašauglīgās šķirnes

  • ‘Ontario’

Pašneauglīgās šķirnes

  • ‘Altāna renklode’
  • ‘Kijevas vēlā’
  • ‘Lāse’*** 
  • ‘Latvijas dzeltenā olplūme’***
  • ‘Lotte’
  • ‘Okskaja’
  • ‘Sentjabrskaja’
  • ‘Traģēdija’

Ieteicamās apputeksnētājšķirnes grupai

Labākie apputeksnētāji:

  • ‘Nansi Mirabele’
  • ‘Ontario’

Biežāk sastopamie apputeksnētāji:

  • ‘Viktorija’** 
  • ‘Ulenas renklode’ **
  • ‘Zaļā renklode’
  • ‘Altāna renklode’
  • ‘Stanley’ (atsevišķos gados)

** Vēsos gados.

***Šo šķirņu putekšņi neder citu šķirņu apputeksnēšanai.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs