Pieredzes stāsts – 2 hektāri sparģeļu!

Māra: – Mums bija brīva vecmāmiņas zeme, un gribējās to izmantot. 2015. gadā biju aizbraukusi uz Vāciju, lai paskatītos, kā sparģeļu audzēšana notiek tur – lielās, mazās un pavisam mazās saimniecībās.

Kāpēc tieši sparģeļi?

Māra: – Šis pavasarīgais dārzenis ir tik pilns mikroelementiem, bagāts šķiedrvielām, kas palīdz organismam pēc ziemas izvadīt visu lieko, sasparoties vielmaiņai, kā es saku, pēc miega atvērt acis! Cik var ēst kartupeļus?! Pietiek! Sandra: – Šogad maijā būs otrā raža, ko ievāksim.

Lai pietiktu hektāram, Vācijā nopirkām 15 tūkstošus dēstu.

Jānis: – Pirmais gads ir tukšais – sparģeļiem jāļauj ieaugt. Mēs tos no sēklām neaudzējām, bet stādījām uzreiz dēstus. Lai pietiktu hektāram, Vācijā nopirkām 15 tūkstošus. Jo mums bija svarīga arī dēstu kvalitāte, lai tiem būtu laba ražība. Mums ir speciāls arkls, ar ko izveido īpašas vagas kā tranšejas. Tādas ar parasto kartupeļu arklu neizvilksi – vajadzīgas 45 centimetru dziļumā un ar platu pamatu.  Pirmo gadu sparģelim jāļauj vagā iesilt, otrajā gadā varēs iegūt nelielu ražu, bet īstais ražas gads ir trešais, kad var griezt un vākt dzinumus. Pēc ražas mēs sparģeļus mēslojam un dodam iespēju uzkrāt spēkus jaunajai sezonai. Rudenī tie jānogriež līdz ar zemei, lai pavasarī aug no jauna.

Citi lasa

Gita Vīksne

Attiecības

Jauns pāris Latvijas šovbiznesā – «Sudden Light» mūziķis iemīlējies JRT aktrisē

Slavenības

Jau sauc par Kārumiņu? Aivis Ceriņš devies ceļojumā ar daiļu ietekmeli

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Kāda bija pirmā raža?

Jānis: – Ļoti laba, pazuda momentā. Cilvēku interese tiešām bija milzīga, daudzi gribēja nogaršot. Vedu draugiem – vienkārši devu, lai pamēģina, lai pierod pie sparģeļiem. Pēc tam viņi teica: «Cik garšīgi bija! Gribu vēl.» Var arī grauzt zaļus.

Cik pagājušajā gadā maksāja jūsu audzētie sparģeļi?

Jānis: – Piecpadsmit eiro kilogramā. No kilograma var paēst četru cilvēku ģimene divas reizes.

Vai taisnība, ka dzinumi aug kosmiskā ātrumā?

Sandra: – Aug ātri, jā. Ideāli, ja sparģeļus griež katru dienu.  Dažiem patīk lielie, resnie kāti, citiem – sparģeļu mazulīši, bēbīši, tie ir ļoti pateicīgi sautēšanai vai blanšēšanai. Māra: –­ Astoņpadsmit centimetrus pa diennakti, kā raksta grāmatās, mums gluži nepastiepās, bet desmit, piecpadsmit centimetrus gan. Daudz kas atkarīgs no klimata. Siltā laikā, protams, aug ātrāk, bet pagājusī vasara bija pavēsa.

Kas jāzina tiem, kas tagad safanosies un iedvesmosies stādīt sparģeļus savā dārzā?

Jānis: – Pagājušajā gadā pavasaris bija ļoti vēls, otru hektāru ar sparģeļiem stādījām vēl maija sākumā. Laukam jābūt sausam, vagas vajag dziļas, jo tas ir viņu ziemošanas veids. Kartupeļus iestādīt ir vieglāk.  Taču, ja stāda piemājas dārziņā, tad, protams, var paņemt lāpstu un sparģeļu stādus vajadzīgā dziļumā ierakt. Tas pirmkārt. Otrkārt, sparģeļi pamatīgi jāravē. Patiesībā ravēšana pēc ražas vākšanas varētu būt grūtākais darbs, jo nedrīkst ļaut laukam aizaugt. Ja aizaug, tad ir pilnīgs mežs, un ar to vairs nevar cīnīties. Mēs savā laukā miglošanu ar ķīmiju kategoriski noraidām un līdz ar to tiešām ravējam. Rindstarpas – ar traktoru, gar pašiem sparģeļiem – ar kapli un rokām.

Sandra: – Intensīvais ražas griešanas laiks ir maija beigas, jūnija sākums. Ravēšana – jūnijs, jūlijs, augusts. Visu vasaru ņemamies.

Ir vērts?

Sandra: – Ja tā lieta patīk, ja ir mīlestība pret to, ko dari, tad – jā. Jo citādi man tiešām liktos – baigais jau nu prieks visu vasaru būt vagā. Taču, ja ir motivācija, kas tevi aizrauj, tad tas nav grūti. Vismaz es pagaidām neredzu nenormāli smagu darbu – tā ir laba laika pavadīšana, ģimenes saliedēšanas pasākums. Es sevi noskaņoju, ka palīdzu no vecmāmiņas lauka kaut ko vērtīgu, veselīgu iegūt.

Ja cilvēkam interese par sparģeļu audzēšanu ir tikai tik daudz, lai pašam būtu, ko likt galdā, tad vieglāk ir sparģeļus nopirkt.

Jānis: – Ja cilvēkam interese par sparģeļu audzēšanu ir tikai tik daudz, lai pašam būtu, ko likt galdā, tad vieglāk ir sparģeļus nopirkt. Jo laiks, kad sparģeļi ražo, ir aptuveni mēnesis.  Līdz ar to sanāk visu gadu ņemties, lai mēnesi ēstu sparģeļus, turklāt – ja nepaspēj dzinumus laikus nogriez, tad 22 centimetru garumā tie jau kļūst cietāki un uzreiz vairs nav tik kvalitatīvi un garšīgi. Tāpēc, ja tev ir dārziņš laukos, uz kuru aizbrauc reizi nedēļā, jādara tā: piektdienas vakarā jānogriež visi dzinumi līdz ar zemi, tad jāgaida svētdiena un atkal jānogriež viss, kas būs izaudzis. Citādi dzinumi pāraugs un nepaspēsi tos novākt.

Vai jums ir vēl kādi plāni?

Jānis: – Vācijā notiek Sparģeļu svētki, tas ir milzīgs pasākums visiem apkārtnes iedzīvotājiem. Savukārt Salacgrīvā maijā notiek Reņģēdāju festivāls. Tāpēc tobrīd, kad sapratīsim, ka cilvēkiem Latvijā sparģeļu ēšana iet pie sirds, varētu abus festivālus salikt kopā un izveidot jautru pasākumu ar tradīcijām. Būtu jauki. Jo patiesībā to, kuriem sparģelis kaut ko izsaka, kļūst arvien vairāk. – Lai izdodas!