Pavasara vēstneši – redīsi, salāti, spināti

Dārzeņu audzēšana
Mārīte Gailīte
24. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Katram īstam dārzkopim viņa zaļie īkšķīši sāk niezēt jau martā vai pat februārī – līdzko spožāk uzspīd saulīte, tā vien gribas kaut ko iesēt. Aprīlī šī vēlme jau kļūst gandrīz nepārvarama. Redīsu, salātu un spinātu audzēšana lieliski palīdz šo tieksmi apmierināt un vienlaikus drīz vien tikt pie pirmās ražas. Konsultē agronome Mārīte Gailīte.

Daudziem no mums pavasaris asociējas tieši ar šiem dārzeņiem. Redīsiem, salātiem un spinātiem kopējais ir spēja paciest vēso laiku un strauja augšana. Vēl viena kopēja īpašība ir tā, ka visiem trim šiem kultūraugiem raksturīga reakcija uz gaismas dienas garumu. Proti, garās dienas apstākļos (ja diena ir vismaz 16 stundu gara) tiem sākas ziedu ieriešanās. Tieši tāpēc redīsi, salāti un spināti lieliski izdodas pavasarī un rudenī, bet vasarā mēdz izziedēt. Drošai audzēšanai vasarā ir piemērotas tikai dažas šķirnes ar neitrālu dienas garuma reakciju.

Amatieriem domātajās sīkpakās lielākoties tiek piedāvātas šķirnes audzēšanai tieši pavasarī un rudenī, vasarai piemērotās ir jāmeklē pie profesionāļiem paredzēto sēklu tirgotājiem. Protams, jārēķinās ar to, ka sēklu daudzums pakās būs lielāks un pats pirkums dārgāks, taču, rēķinot izdevumus vienas sēkliņas iegādei, tā sanāk lētāka. Prakse rāda, ka profesionāla redīsu sēklu paka, kurā ir 10 000 sēklu, mazdārzā tiek izlietota 3–4 gadu laikā, un visu šo laiku sēklas saglabā augstu dīgtspēju.

Amatieriem parasti piedāvā diezgan vecas brīvās apputes šķirnes, bet profesionāļi audzē lielākoties hibrīdus redīsus un spinātus. Šīm šķirnēm ir augstāka raža, labāka produkcijas kvalitāte un – pats svarīgākais – piemīt izturība pret slimībām un pat kaitēkļiem, tāpēc arī ražas zudumu tikpat kā nav. Protams, audzējot tik strauji augošus dārzeņus, ne lielaudzētāji, nedz amatieri nedrīkst lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, un tieši tāpēc svarīgi izvēlēties pret slimībām un kaitēkļiem izturīgas šķirnes.

Redīsi izaugs arī uz palodzes!

  • Redīsu audzēšanai labi noderēs kāpostiem paredzētās ātraudžu kasetes (ar ligzdas lielumu 2,5–3 cm).
  • Kasetes piepilda ar bagātinātās kūdras substrātu, aplaista, lai samitrinātu, un iesēj katrā ligzdā pa vienai sēklai.
  • Var pat sēklas neapbērt vai apbērt ar ļoti nelielu daudzumu kūdras – pietiks ar 5–10 milimetriem.
  • Sējumu viegli aplaista (labāk apsmidzināt no pulverizatora) un ietin polietilēnā plēvē mitruma saglabāšanai.
  • Istabas temperatūrā sēklas uzdīgst jau pēc 11–12 dienām, un ir svarīgi laikus noņemt plēvi un pazemināt temperatūru, lai sējeņi neizstīdz.
  • Laista regulāri, bet prātīgi. Visdrošākais risinājums – katru reizi ūdenim pievienot mēslojumu Vito telpaugiem (1 vāciņš uz 1 litru ūdens). Ieteicams novietot kaseti uz paplātes vai kāda cita līdzīga paliktņa, lai laistot ūdens netecētu uz grīdas.
  • Raža būs vācama apmēram pēc mēneša, bet visu šo laiku varēs vērot augu attīstību, kas sagadās daudz prieka ikvienam dārzkopim.

Kā ārā izaudzēt pirmos redīsus un spinātus

Dārzā redīsus un spinātus var droši sēt, līdzko zeme ir gana apžuvusi, lai tās virskārtu varētu sastrādāt vismaz 10 centimetru dziļumā. Siltumnīcā zeme parasti ir pietiekami irdena, bet sausa, savukārt atklātā laukā tā mēdz būt sablīvējusies – pat tad, ja rudenī tika cītīgi uzrakta. Neko darīt – atliek vien to atkal uzrušināt. Bieža zemes pārrakšana nenāk tai par labu, jo veicina straujāku organisko vielu noārdīšanos un pašas augsnes noplicināšanos, tāpēc pietiks viegli uzkaplēt virskārtu, tad iespiest rindas ar grābekļa kātu, un var sēt redīsus vai spinātus. Redīsiem pietiks ar 15–20 cm attālām rindām un 4–5 cm attālumu starp sēklām, bet spinātiem vajadzēs vairāk vietas – 30–40 cm starp rindām un 10–15 cm starp augiem. Spinātus var sēt arī biezāk un pēc uzdīgšanas izretināt (ar retināšanu var sevišķi nesteigties, bet pagaidīt, kamēr augi sakļausies rindā, tad izņemtos spinātus varēs izmantot ēšanai).

Sējumu aizrauš ar to pašu augsni, viegli pārbraucot ar grābekļa muguriņu, tāpat var uzkaisīt virsū kūdras substrātu vai kompostu 1–2 cm biezā kārtā, tas nedaudz paātrinās dīgšanu.

Visa turpmākā kopšana būs cīņa ar nezālēm un regulāra laistīšana. Pieredze rāda, ka pietiekami mitras augsnes uzturēšana ir labākais paņēmiens, lai redīsus aizsargātu pret kāpostu mušas (Delia brassicae) kāpuriem. Tāpat karstā laikā (siltumnīcā var būt karsti arī aprīlī, bet laukā karstas dienas mēdz būt maijā) laistīšana palīdz atvēsināt augsni un mazina bakteriālā kraupja (Streptomycetes scabies) attīstību uz redīsiem.

Kad varēs nogaršot?

Atkarībā no šķirnes un laika apstākļiem pirmos redīsus varēs nobaudīt jau 28–35 dienas pēc uzdīgšanas. French Breakfast tipa šķirnes (tā ir tik veca franču šķirne, ka ir kļuvusi par šķirnes tipu ar garenas formas pirksta lieluma saknēm sarkanbaltā vai baltā krāsā) izceļas ar to, ka saknes pašas lien no zemes augšā, un ir viegli uzreiz atšķirt, kuras saknes ir gatavas vākšanai, bet kurām vēl jāpaaugas.

Spināti prasa vairāk laika un būs vācami 40–50 dienas pēc uzdīgšanas.

Gan redīsu, gan spinātu ražu var paātrināt, ja sējumu vismaz sākumā apsegs ar plēvi vai agrotīklu.

Salātus labāk audzēt no dēsta

Ar salātiem ir citādi. Arī tos var sēt tieši zemē, bet sēklas ir sīkas, tāpēc vēlāk sējumu vajadzēs pamatīgi retināt. Tāpat būs grūti cīnīties ar nezālēm. Tāpēc salātus labāk audzēt no dēsta. Profesionāļi stāda dēstus ar vismaz četrām īstām lapām un izaudzē tos 4 × 4 × 4 cm lielos kūdras podos vai līdzīga lieluma kasetēs. Šādi rīkojoties, iespējams nodrošināt vismaz 2 cm gaisa spraugu starp lapām un augsni, tādējādi stipri samazinot risku inficēties ar puvi. Dēstu audzēšana ilgst apmēram mēnesi.

Atkarībā no šķirnes salātu sēklas var būt gaiši pelēkā vai melnā krāsā – tas ir normāli un neliecina, ka sēklām būtu kādi defekti.

Nopērkamas arī mazajās (amatieriem domātajās) paciņās fasētas dražētās salātu sēklas – tās ir ar mālu pārklātas sēklas, kuras sēt ir krietni vieglāk. Tiesa, šādas sēklas ir dārgākas par parastajām un ātri zaudē dīgtspēju. Parastās sēklas ir 3–5 mm garas un ap 1 mm platas, tāpēc iesēt tās pa vienai kasetē pat ar pinceti ir diezgan grūti. Salātus var iesēt kādā traukā un vēlāk izpiķēt vai nu kasetē, vai uzreiz pastāvīgā vietā. Optimālā temperatūra salātu sēklu dīgšanai ir 15–17 grādi (redīsiem un spinātiem netraucēs arī 25 grādi, taču salāti tādā karstumā nedīgst). Sēklas sadīgst 3–5 dienu laikā, taču dīgsti ir ļoti sīki un tos ir grūti piķēt, pirms augiem izveidojas vismaz divas lapas. Jāraugās, lai pa šo laiku sējeņi neizstīdz, vismaz ne pārāk daudz, jo tad tie sagāžas un ir grūti atšķirt citu no cita. Tiesa, šādus augus ar divām īstām lapām siltumnīcā var stādīt uzreiz pastāvīgā vietā, bet jāatceras, ka salātiem optimāla augu biezība ir 12–16 augi uz kvadrātmetru, tātad audzēšanas attālumam jābūt vismaz 25 × 25 cm vai pat lielākam. Nereti cilvēki savās piemājas siltumnīcās mēdz stādīt salātus vienā rindā gar gurķu vai tomātu dobi, rēķinot, ka salāti izaugs ātri un pamatkultūrai sevišķi daudz netraucēs. Te gan jāpiebilst, ka no gurķa vai tomāta viedokļa salāti, redīsi vai dilles ir tādi paši konkurenti kā balandas vai virza.

Lielražošanā salātu dēsta audzēšana līdz četru lapu vecumam ilgst gandrīz mēnesi un tikpat daudz paiet līdz ražas novākšanai, savukārt mazdārzā nav tik svarīgs ražas lielums, cik agrīnums, tāpēc pirmos salātus varēs nobaudīt jau 40–45 dienas pēc uzdīgšanas.

Izvēloties salātu šķirnes, jāpatur prātā, ka sarkanlapu salāti aug ilgāk nekā salāti ar zaļām lapām, savukārt krāsas intensitāte ir atkarīga no ultravioleto staru daudzuma. Zem stikla audzētiem salātiem sarkana krāsa būs bālāka nekā zem plēves, bet viskošākā tā ir atklātā laukā.

 

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs