Mazi kociņi mazam dārzam — kolonnābeles

Augļu koki
Ilze Klapere
11. maijs
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
Gribas iestādīt augļu dārzu, bet vietas nav daudz? Tad tev jālūko pēc šķirnēm ar nelielu augumu. Piemērotas būs arī kolonnveida ābeles. Konsultē LAILA IKASE, LLU Dārzkopības institūta vadošā pētniece, ābeļu šķirņu vērtētāja un selekcionāre.

Kas jāzina par kolonnābelēm:

  1. Maz zaru, augļi pie stumbra.
    Kolonnveida ābeles ir īpatnēja ābeļu forma, kas savulaik gluži nejauši atrasta kādā dārzā Kanādā. Šīm ābelītēm ir maz zaru, bet augļi tām veidojas ap stumbru. Šķirnes atšķiras gan pēc koka auguma, gan zarošanās intensitātes – ir tādas, kas vispār nezarojas, savukārt citas veido diezgan daudz lielu sānzaru. Ja tos laikus nenogriež, vainags kļūst pārāk biezs, bet, ja zari ir tikai vienā pusē, vainags veidojas asimetrisks.
  2. Patīk auglīga augsne.
    Kolonnābeles labi aug auglīgā, pietiekami mitrā augsnē. Jāraugās, lai apdobes būtu tīras no nezālēm. Kolonnābeles īpaši jāsargā no laputīm un citiem kaitēkļiem. Pirmajās ziemās kociņus vēlams aptīt, bet, ja galotne tomēr apsalst, to nogriež un ataudzē vienu taisnāko dzinumu.
  3. Jāveido vainags.
    Kolonnābelēm vainagu veido, lai tas būtu 30–40 cm plats, bez lieliem zariem. Lieli sānzari nav vajadzīgi, jo kolonnābelēm jau tāpat ir biezs vainags un šaurajās zaru žāklēs var attīstīties vēzis. Vasarā – jūlijā – vairākkārt izlauž liekos dzinumus un, ja jaunie dzinumi garāki par 15–20 centimetriem, tiem nokniebj galotnes.

    Veidojot vainagu, labāk iztikt bez šķērēm, ar tām izgriež tikai lielos un resnos dzinumus.
  4. Noteikti jāretina raža!
    Ja ābele uzzied jau pirmajā gadā, ziedi jāizplūc, lai kociņi var saņemties un kārtīgi ieaugties. Vēlāk kolonnābelēm obligāti jāretina raža, citādi tās augļus dos tikai katrā otrajā gadā un āboli būs sīki. Retināšanu sāk jūnijā, divas nedēļas pēc ziedēšanas, atstājot tikai katru otro čemuru, kurā savukārt atstāj pa 1–2 auglīšiem (izplūkto čemuru vietā āboli būs nākamgad). Ja visu dara pareizi, kolonnābeles dod 5–15 kg ābolu no viena koka.

  5. Var audzēt podos.
    Kolonnābeles uz pundurpotcelmiem var audzēt arī podos, tikai tiem jābūt gana lieliem – sākumā derēs podi 30 centimetru diametrā, bet pēc 2–3 gadiem jāpārstāda arvien lielākos. Pārziemina vēsā telpā (-5 līdz 0 grādi), neļaujot augsnei izžūt pilnībā.
  6. Kādus stādus pirkt?
    Pašlaik pasaulē ir jau vairāki desmiti kolonnābeļu šķirņu, Latvijā pēdējos gados reģistrētas sešas šķirnes: ‘Baiba’, ‘Uldis’, ‘Zane’ (Dobelē) un ‘Inese’, ‘Duets’, ‘Solo’ (Pūrē).

    Vislabāk pirkt tādus kolonnābeļu stādus, kas audzēti uz puspundura potcelma (apzīmē ar B118, MM106, M26), savukārt, ja izvēlas sēklaudžu potcelmus, jāņem vērā, ka koki būs ļoti augsti un vēlu sāks ražot, kā arī stiprāk zarosies.

Izvēloties kolonnābeļu šķirnes, labāk pirkt vietējās, jo tās mūsu klimatā būs izturīgākas.

Pērkot stādus, pievērs uzmanību, vai kociņam ap stumbru ir auga pase ar informāciju par sugu, šķirni, potcelmu un audzētāju. Ja auga pases nav, tas ir aizdomīgi – vai nu stāds ir no kādas sētmales nācis, vai arī nav atbilstošs tam, kas rakstīts, piemēram, uz cenu zīmes.

Soli pa solim. Kolonnābeles stādīšana

  1. Ja augsne ir smilšaina vai nabadzīga, stādāmajā bedrē noteikti vajag iestrādāt barības vielas – iebērt kompostu un labu trūdzemi (tikai ne svaigus kūtsmēslus!). Var iestrādāt arī minerālmēslus, bet jāraugās, lai tie nesaskartos ar saknēm, jo tās var apdegt.
  2. Stādāmo bedri rok tik dziļu un platu, cik saknēm vajadzīgs – proti, lai tās brīvi izkārtotos bedrē. Lai nomērītu, cik dziļi jāstāda kociņš, pāri bedrei jāpārliek lāpstas kāts vai kāds miets, lai redzētu līmeni, cik augstu virs zemes būs potējuma vieta. Kociņš jāiestāda tā, lai potējuma vieta būtu vismaz 5 centimetrus virs zemes (citādi pastāv risks, ka koks pāriet pats uz savām saknēm, un tad tas vairs nebūs maza auguma!). Pundurpotcelmu var stādīt tā, lai potes vieta būtu 5–10 cm virs zemes.

    Svarīgi! Jo lielāks potcelma gabals paliek virs zemes, jo kokam būs mazāks augums.
  3. Stādīt labāk divatā – viens tur kociņu pie galotnes, lai turas taisni, otrs aizber bedri. Kolonnābeles ļoti svarīgi ir iestādīt taisni – ja vajag, iztaisnošanas labad var arī piesiet pie mietiņa. Kārtīgi pieber ar augsni visus tukšumus, piemīda visapkārt, tad viegli parausta kociņu uz augšu, lai zeme sakrīt visās vēl palikušajās šķirbās, atkal piemīda, itin kā veidojot saulīti vai puķīti apkārt kokam. Visbeidzot apdobei izveido valnīti, lai var aplaistīt un ūdens netek prom.

    Svarīgi! Kolonnābeles var stādīt tuvu citu citai, pat tikai 50–70 centimetru attālumā, bet optimālais attālums ir 1 metrs.
  4. Stādot parastu ābeli, visus zarus, kas aug zem ceļgala līmeņa, jāgriež ārā, jo ābele nav nekāda sēne, kas augdama ceļas uz augšu, – visi zari, kas būs zemu, tā arī zemu paliks. Savukārt kolonnābelei neko nevajag griezt, izņemot tad, ja kāds zars aug no pašas apakšas.
  5. Svarīgi! Galotni kolonnābelei apgriezt nedrīkst, jo tad tā sāks zaroties, nevis augs uz augšu taisna un smuka.

 

Kā veidot vainagu maza auguma ābelītei?

Šī ir neliela auguma sīkaugļu ābelīte jeb krebs ‘Kuku’ – var redzēt, ka apakšā tai zaru nav. Nevajag ļaut augt liekiem zariem – te redzami 4 pamatzari, bet visus tos, kas aug stāvus gaisā, guļas citiem virsū, nokarājas uz leju vai ir tievi, smalki un aug uz stumbra, jāgriež nost. Ja kāds zars aizlūzis, arī tas jāizgriež. Kociņa galotnei jābūt šķēru garumu augstākai par zariem.

Latvijas kolonnābeļu šķirnes

  • ‘Uldis’ – agra vasaras, āboli lieli, svītraini, saldskābi. Koks spēcīga auguma, zarots, veselīgs. Var veidot arī kā parastu ābeli.
  • ‘Baiba’ – vēla vasaras, āboli svītraini, skābeni saldi. Ziemcietīga, ražīga.
  • ‘Zane’ – agra rudens, āboli skaisti, rozā, skābeni saldi. Koks dekoratīvs, ar lielām lapām un skaistiem ziediem. Vidēja izturība pret kraupi.
  • ‘Inese’ – rudens, āboli lieli, sarkani, saldi. Ražīga, imūna pret kraupi, pret vēzi vidēji izturīga.
  • ‘Duets’ – rudens, āboli lieli, sārti, saldskābi. Koks ļoti maza auguma, vidēji izturīgs pret kraupi.
  • ‘Solo’ – rudens, āboli lieli, sarkani, gardi. Ziemcietība viduvēja, jāstāda aizsargātā vietā.

Neliela auguma ābelītes

Ja nepatīk vai nav dabūjamas kolonnābeles, nelielam dārzam var lūkot pēc parastām ābeļu šķirnēm, kurām raksturīgs neliels augums.

  • Vasaras: ‘Agra’, ‘Konfetnoje’, ‘Kovaļenkovskoje’, ‘Korta’ (stāvs vainags).
  • Rudens: ‘Lienīte’, ‘Auksis’, ‘Dace’, ‘Liiviks’, ‘Tiina’, ‘Ella’, ‘Velta’, ‘Orļik’ (stāvs vainags), ‘Paulis’, ‘Delikates’ (slimību ieņēmīga), ‘Pervinka’.
  • Ziemas: ‘Spartan’, ‘Ilga’, ‘Ligita’, ‘Antej’, ‘Aļesja’, ‘Laila’, ‘Felicita’.

Krebi jeb sīkaugļu ābeles

  • ‘Dolgo’ un ‘Kuku’.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs