Lācenes tavā dobē

Kas reiz nogaršojis koši dzeltenās, dzintarainās savvaļas lāceņu ogas, zina, cik tās ir vilinoši aromātiskas un gardas. Tiesa, tomēr ne tik saldas, kā varētu šķist, ja iepriekš dzerts slavenais somu lāceņu liķieris vai ēsts ievārījums. Bet vai šīs brīnumainās ogas iespējams audzēt dārzā? Konsultē Vija Kreile, sertificēta augu sugu un biotopu eksperte, un Vija Rožukalne, Jāņa Aldermaņa dārzniecības vadītāja.
Ogas
Ligita Timma
3. maijs

Saglabāt

Foto: Shutterstock

Latvijā par lācenēm mēdz saukt divas atšķirīgas rožu dzimtas kazeņu ģints sugas: gan īstās savvaļas lācenes (Rubus chamaemorus), gan arī dārzā stādāmās to attālas radinieces ziemeļu kaulenes (Rubus arcticus), kuru ogas ir sarkanā krāsā, – tās dēvē arī par dārza lācenēm.

Savvaļas delikatese

Lācenes ir ziemeļnieces, savvaļā tās sastopamas Baltijas valstīs, Skandināvijā, Krievijā, Kanādā, dažos ASV ziemeļu štatos, Lielbritānijā, manītas arī šur tur Vācijā un Īrijā. Pie mums tās var atrast visā Latvijas teritorijā augstajos purvos, vairāk lāceņu ir Vidzemē. Augam patīk izplesties sūnu purvu malās, zem priedēm, tas neaug klajās slīkšņās.

Lācenēm ir taisns nesazarots stublājs, un tās aug līdz 30 cm augstas, zied maijā, jūnija sākumā baltiem ziediem. Ogas (kauleņu kopaugļi) ienākas jūlijā. Aptuveni 10–15 cm dziļumā augs uz visām pusēm laiž garas ložņājošas saknes, no kurām veidojas jaunas atvases. Tā no viena galvenā auga ar laiku izveidojas jauks lāceņu pleķītis. Taču, lai tiktu pie ogām, ar to vien nepietiek, jo lācenes ir divmāju augs. Tas nozīmē, ka ogas aizmetīsies tikai tad, ja viena otrai līdzās būs izveidojusies gan sievišķo, gan vīrišķo augu saime. Lācenēm dabā ir salīdzinoši maza raža, jo vīrišķie augi ir pārsvarā, turklāt tie zied nedaudz vēlāk par sievišķajiem.

Lāceņu ogas ziemeļvalstīs ir pieprasīta delikatese, un pagājušā gadsimta 90. gados Norvēģija sadarbībā ar Somiju, Zviedriju un Skotiju kopīga zinātniska projekta ietvaros veica apjomīgus pētījumus un selekciju. Tika arī iegūtas vairākas komercplatībām piemērotas šķirnes. Joprojām pasaulē lācenes galvenokārt tiek uzskatītas par savvaļas ogām.

Kā ieaudzēt dārzā

Ja tev ļoti gribas savā dārziņā ieaudzēt tieši īstās lācenes, vari pamēģināt. Pavasaris ir piemērotākais laiks lāceņu pavairošanai ar sakneņu spraudeņiem. Taču tas iespējams vien tad, ja jau pērn esi noskatījusi, kur lācenes savvaļā aug. Jāņem arī vērā, ka nedrīksti iekārot lācenes, kas aug īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, jo tur nekāda zemsedzes bojāšana nav pieļaujama.

Pirmajos divos gados lācenēm izaugs tikai lapas, ziedi parādīsies trešajā gadā.

Nepieciešams sagādāt vismaz dažus spraudeņus no sievišķajiem un arī no vīrišķajiem augiem – tos gan iespējams atšķirt tikai ziedēšanas (sievišķie ziedi ir mazāki) un ogu laikā. No sakneņa atdala apmēram 10 cm garus posmus, uz kuriem ir kāds snaudošais pumpurs, nosedz ar plānu mitras augsnes kārtiņu un regulāri laista.

Lācenes izaug arī no sēklām – tās jāsēj agri rudenī, tad pavasarī jau būs izauguši pastāvīgā vietā stādāmi dēsti.

Izvēlies lācenēm saulainu vai daļēji noēnotu vietu. Tām der paskāba smilšmāla augsne (pH 3,5–4,5), tāpēc stādīšanas vietā jāiestrādā sūnu kūdra. Augsnes mēslošanai noderēs kompleksie minerālmēsli, kam ir neliels slāpekļa saturs. Lācenēm stumbra veidošanai nepieciešams kālijs un fosfors, arī kalcijs. Ideāli, ja zemē gruntsūdens ir aptuveni pusmetra dziļumā. Augs ir ļoti jutīgs pret mitruma trūkumu, tāpēc dobi nosedz ar mulču. Pavasaros ziedi jāsargā no salnām.

Pieradinātās ogas – ziemeļu kaulenes

Par dārza lācenēm sauktās ziemeļu kaulenes Latvijā kā kultūraugs ievestas 2005. gadā. Agrāk kaulenes pie mums augušas arī savvaļā (lielākoties Vidzemē), bet nu ir tikušas Sarkanajā grāmatā 0. kategorijā – kā suga, kas dabā tikpat kā vairs nav sastopama (tas gan nenozīmē, ka kaut kur mitrā meža vai purvā kādam nevarētu palaimēties šo retumu ieraudzīt). Ziemeļu kaulenes savvaļā joprojām aug Skandināvijas valstīs, daudzviet Igaunijā, Krievijā, vairākos reģionos Ziemeļamerikā.

Ziemeļu kaulenes ir arī dekoratīvas, tāpēc mazos dārzos tās var stādīt līdzās skaistumaugiem.

Latvijas stādaudzētavas ar ziemeļu kauleņu audzēšanu lielās platībās un pavairošanu nenodarbojas, taču pavasaros un rudeņos, kad ir īstais stādīšanas laiks, iespējams iegādāties kvalitatīvus no Igaunijas ievestus dēstus. Mūsu apstākļiem piemērotākās šķirnes ir ‘Pima’, ‘Astra’ un ‘Aura’.

Dārza lāceņu ogas skaistuma un veselīguma ziņā daudz neatpaliek no savvaļas radiniecēm, taču tām nav izteikti medainās piegaršas. Dārzā pieradinātās ziemeļu kaulenes zied nevis baltiem, bet violeti rozā smaržīgiem ziediņiem, un ogas nogatavojas sarkanas, nevis oranždzeltenas, turklāt tām ir mazāki kauliņi. Augs turas nedaudz tuvāk zemei, stumbrs izaug līdz 10–20 centimetru augsts, arī lapas pēc izskata abiem augiem manāmi atšķiras.

10 noderīgi padomi par ziemeļu kauleņu kopšanu

  1. Šo augu dobēs var stādīt gan pavasarī, gan rudenī. Pavairo ar sakņu spraudeņiem pavasarī vai vēlāk atdala jaunos augus, kas izaug no ložņājošajām saknēm. Ja stāda rudenī, tad ar tādu aprēķinu, lai dēsts līdz salam pagūtu labi ieaugt.
  2. Piemērotākā būs gaiša, daļēji noēnota vieta, kur ziemeļu kaulenes var justies pasargātas no spēcīgiem vējiem. Taču tām nepatiks augu dienu karsēties klajā saulē bez jebkādas vēja pūsmiņas.
  3. Augsnei jābūt trūdvielām bagātai un diezgan skābai, kā arī gana mitrai – tā jāgatavo līdzīgi kā meža radiniecēm avenēm. Ja tavā dārzā ir smilšaina augsne vai mālsmilts, piejauc kūdru (nederēs neitralizēta!).
  4. Labāk augs jutīsies irdenā zemē, jo tādā tam vieglāk izlaist savus sakneņus.
  5. Dobē stāda 30 × 30 centimetru attālumā citu no citas.
  6. Zied maijā, jūnijā. Lai tiktu pie ogām, ieteicams stādīt vismaz divu šķirņu augus. Citādi var gadīties, ka ziedi neapputeksnēsies, jo vienas šķirnes vīrišķie un sievišķie ziedi mēdz plaukt nedaudz atšķirīgos laikos.
  7. Dārza lāceņu kopšana ir pavisam vienkārša – tās regulāri jāaplaista (augsne ap stādiņu nekad nedrīkst izžūt pilnīgi sausa), jāravē nezāles, dobes jānosedz ar mulču – kūdru vai sasmalcinātām priežu mizām dažus centimetrus biezā slānī.
  8. Vasarā vēlams papildmēslojums – var izmantot gan dažādas raudzētas vircas, gan minerālmēslus.
  9. Ar slimībām un kaitēkļiem, visticamāk, nebūs jācīnās – nekādas bieži sastopamas kaites ziemeļu kaulenēm nav novērotas.
  10. Šie augi ziemā nav jāpiesedz, jo spēj izturēt lielu salu. Pavasaros gan jāuzmana no salnām.

 

Lācenes veselībai

Gan savvaļas, gan dārza lāceņu ogas ir veselīgas, un tās var izmantot ārstnieciskos nolūkos. Svaigas ogas iesaka lietot kā tonizējošu un stiprinošu līdzekli, jo tās satur C vitamīnu, organiskās skābes, glikozi un fruktozi, ēteriskās eļļas. Sula palīdz pazemināt ķermeņa temperatūru, uzmundrina. No kaltētām lapām un ziediem pagatavotā tēju palīdz pret saaukstēšanos. Svaigu lapu sula ir labs pretiekaisuma līdzeklis, ko var lietot brūču dziedēšanai. Lapu uzlējumu var izmantot losjona vietā ādas kopšanai, turklāt miecvielas savilks poras un fitoestrogēni palīdzēs šūnām atjaunoties.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs