Kariņš ar kaitēkļiem

Jā, jā, kaitēkļu izķeršanai un nīdēšanai jāpievēršas ar steigu jau pavasarī, lai tie nepaspēj savairoties! Kā cīnīties ar mušu kāpuriem, smecerniekiem, tinējiem un laputīm? Ieteikumi gan bioloģiskajām augu aizsardzības metodēm, gan ķīmijai. Konsultē Maruta Kaminska, dārzniece zemnieku saimniecībā Dzērves Vallē.
Darbi maijā
Aija Vīksna
3. oktobris, 2018

Drukāt

Saglabāt

Foto: no Marutas Kaminskas personiskā arhīva

Lielajos augļudārzos kaitēkļus iznīcina, miglojot ķīmiju, bet, ja tu to darīsi savā mazdārziņā, tad visām bioloģiskajām augu aizsardzības metodēm zūd jēga. Nav prātīgi palaist dārzā labās spožlapsenītes vai gaidīt, kad mārītes apēdīs laputis, ja dārzs nomiglots. Mārītes neatnāks, jo viņas būs jau noindētas. Tātad tev ir pašos pamatos jāizvēlas – vai nu lieto ķīmiju, vai arī izmanto tikai bioloģiskās augu aizsardzības metodes.

Pērn saldos ķiršus bojāja ķiršu mušas KĀPURI

Tagad ik pa laikam uzrušini apdobes, lai iznīcinātu kūniņas, kas pārziemo augsnē. Pieaugušas mušas sāk izlidot maija vidū un aktīvi pārojas, kad gaisa temperatūra ir virs plus 18 grādiem.

Zaros izliec dzeltenos līmes vairogus, kurus vari izgatavot arī mājās.

Veikalā pirktie ir padārgi, bet tos var izgatavot arī mājās – dzeltenu papīra lapu ieliek dokumentu kabatiņā un noziež ar nežūstošo peļu līmi, kas nopērkama tūbiņās. Turklāt dokumentu kabatiņas ir ļoti ērti uzkarināt uz zaru galiem. Mušas oliņas sadēj zem augļu mizas.

 Ķiršu mušas kāpurs ķirsī.

Ražu apdraud ābeļu ziedu SMECERNIEKS

Tā ir 3,5–4,5 mm gara pelēkbrūna vabolīte, kas ziemo uz ābeļu stumbriem, to mizas plaisās, zem ķērpjiem, sūnām, arī apdobēs zem nobirušām lapām vai augsnē. Smecernieki mostas ļoti agri – līdzko gaisa vidējā temperatūra sasniedz plus 5 grādus. Kaitēkļi pa stumbru rāpjas uz augšu, lai nokļūtu vainaga zaros un pārotos. Tad mātīte ziedpumpurā izgrauž nelielu caurumiņu un iedēj vienu oliņu. Apmēram pēc 5 dienām no tās izšķiļas kāpurs, kas barojas ar ziedpumpura drīksnām, ziedputekšņiem un citām zieda daļām, salipina vainaglapas ar ekskrementiem, pēc tam turpat iekūņojas. Ja gaidāma bagātīga ābeļu ziedēšana, smecernieki mēdz pat paveikt labu darbu – dabiskā veidā tavā vietā normē ražu –, taču, ja ābelē ziedpumpuru nav daudz, tad būtu ļoti žēl tos atvēlēt smecerniekiem nolikvidēšanai…

 Lūk, ābolu ziedu smecernieka kāpurs!

KO DARĪT?

  • Šo kaitēkļu dabiskie ienaidnieki ir putni kukaiņkērāji – zīlītes, zvirbuļi, mušķērāji. Tādēļ vinnētāji būs tie, kas jau agri pavasarī augļu dārzā izlikuši putnu būrus.
  • Ja ābeļu nav daudz un tās nav lielas, ziedpumpuru briešanas laikā vari izmēģināt smecernieku nobirdināšanas taktiku. Proti, rīta agrumā paklāj zem ābeles plēvi vai gaišu audumu un spēcīgi purini koku. Pēc vēsās nakts kaitēkļi vēl ir sastinguši, tāpēc viegli nokrīt no zariem. Tos tūlīt savāc un iznīcini.
  • Tas, ko es pati daru un ir gana efektīvi…
    Uzreiz pēc augļu koku ziedēšanas lieku ķeramās kartona jostas, un tiešām var just, ka ar katru gadu smecernieku kļūst mazāk.
    Piedalījos arī Augu aizsardzības institūta projektā, man bija jāpieraksta laiks, kad smecernieki sāk līst uz vainagu, un secināju, ka katru gadu tas atšķiras. Smecernieku pārvietošanās sākumu nevar paredzēt! Tāpēc tik tiešām vienkāršāk (un drošāk) ir jostas izlikt jau uzreiz pēc ziedēšanas. Veikalā Depo nopirku lielas gofrētā kartona loksnes, sagriezu strēmelēs un aptinu ap ābeles apakšējiem zariem. Lai kartons lietū nesamirktu, tam pa virsu vēl uztinu plato, brūno izolācijas lenti. Secinājumi? Agrāk teicu, ka jūlija beigās ar mierīgu sirdi kartona ķeramās jostas ņemam nost un metam ugunskurā, bet divus iepriekšējos gadus dārzā skaitīju arī derīgos kukainīšus un biju pārsteigta, cik daudz to tur salīdis. Bet derīgie ir arī gana gudri! Tiklīdz jostu raisīju vaļā, spīļastes pašas veikli aizskrēja prom. Bija salīdis arī daudz derīgo zirneklīšu, tie mazliet lēnāk, bet arī aizbēga. Palika tikai slinkie smecernieki, kuri, kā zem kartona jostas iekūņojušies, tā arī gulēja. Tos tad ar visu jostu iemetu ugunskurā.

     Kartona ķērējjosta.

  • Ja kaitēkļu savairojies ļoti, ļoti daudz, aprīļa beigās ābeles vari nomiglot ar insekticīdiem Fastac 50, Kestac 50, Karate zeon 5, Actara 25 vai Decis Mega* – ja kaut kas tāds palicis pāri vēl no iepriekšējiem gadiem, jo tagad tie visi no 3. klases augu aizsardzības līdzekļiem pārvērtušies par 2. klases preparātiem un līdz ar to nopērkami vienīgi tiem, kas pabeiguši augu aizsardzības apmācības.

*Nogaidīšanas laikus un apsmidzinājumu reižu skaitu skaties preparāta lietošanas instrukcijā.

Ābelēm, bumbierēm, plūmēm uzbrūk tinēji

Tieši ziedēšanas laikā tie sāk izlidot! Ābolu tinēja mātītes dēj pa vienai olai gan uz lapām, gan uz jaunajiem augļiem. Kopumā viena mātīte spēj izdēt 100–200 olu. Jūnija otrajā pusē sāk izšķilties kāpuri. Tie skeletē lapas, iegraužas augļos un veido ejas, pildītas ar ekskrementiem, kuri redzami arī ārpusē. KO DARĪT?

  • Izmanto Bioefekta piedāvātās trihogrammas.
    Preparāts satur mikroskopiskas dzīvas spožlapsenītes, kuras iedēj savas oliņas kaitēkļu oliņās, un, kad izšķiļas kāpuri, tie izēd parazitēto olu saturu, tāpēc smecernieki vairs nevar attīstīties.
    Viens trauciņš paredzēts trim vidēja lieluma ābelēm. Bet būtu labi sarunāt ar kaimiņu, lai arī viņš savā dārzā izlaiž spožlapsenītes.
  • Pret plūmju augļu tinēju iedarbīgas ir feromonu slazdu lamatiņas, kuras var iegādāties lielākajos dārza preču veikalos. Tās tagad steigšus jāizkarina zaros! Cik? Divas trīs vienā kokā. Lamatiņas pievilina tēviņus, tie iet bojā un nevar apaugļot mātītes.
  • Pret tinējiem der arī insekticīdi Kestac 50 vai Fastac 50, ja tev ir atļauja darboties ar augu aizsardzības līdzekļiem.

Jāņogām, upenēm LAPUTIS

  • Parasti laputis uzmetas jauno, spēcīgo dzinumu galos, un, ja regulāri izstaigā dārzu, var jau pamanīt, ka tās tikko parādījušās.
    Es bez žēlastības mīkstos zaru galus ar visām laputīm nokniebju, maisā iekšā un uz ugunskuru. Tas ir ļoti ātri un ļoti efektīvi!
    Pat ja kāda laputs uz dzinuma paliks, tad, ja dārzs nav miglots, atnāks kukaiņi gaļēdāji – gan mārītes, gan zeltactiņas, gan jātnieciņi, gan plēsējblaktis – un būs priecīgi par pusdienām.

     Mārītes kāpurs.

     Zeltactiņas kāpurs, kas apēd laputis.

     Pieaugusi zeltactiņa – derīgais kukainis.

  • Ja uz dārzu aizbrauc reizi mēnesī un laputis nav laikus pamanītas un ir pamatīgi savairojušās, uzsmidzini kolu – laputīm salīp spārniņi, un tās vairs neko nevar padarīt. Šim pašam nolūkam der arī stiprs cukurūdens.
  • Cīņā ar laputīm palīdz insekticīdi Decis 2,5 e.k, Decis Mega un Actara, bet atkal – lai šos preparātus iegādātos, vajadzīga apliecība, ka pabeigta augu aizsardzības apmācība. Un būtu vēlams katru krūmu apstrādāt atsevišķi ar mazo rokas smidzinātāju, nevis lielo miglotāju. Laputis jāapsmidzina tad, kad tās jau ir, – agrāk nav jēgas, jo šie visi ir kontaktpreparāti.

Smecernieki ZEMENĒS

Pavasarī smecernieku jeb ziedu dūrēju mammas ziedpumpuros iedēj pa olai un pēc tam aizgrauž ziedpumpura kātiņu. Dēšanas periods ilgst 20–35 dienas, un viena vabole spēj izdēj 50–100 olu. Kāpuri pārtiek no ziedpumpuru satura. Pēc divām līdz četrām nedēļām novītušo ziedpumpuru iekšienē kāpuri iekūņojas. No jūnija beigām līdz jūlija vidum izlido jaunie smecernieki un barojas ar zemeņu lapām. Vaboles ziemo augsnes virskārtā zem lapām un citām augu atliekām. KO DARĪT?

  • Ziedēšanas laikā apkaisi zemeņu cerus ar skuju miltiem. Vai arī nomiglo ar egļu vai priežu skuju uzlējumu (3–5 saujas skuju aplej ar 10 litriem ūdens un atstāj, lai diennakti ievelkas). Tas jādara regulāri, lai saglabātos īpatnējā smarža, jo tieši tā smecerniekus atbaida.
Egļu vai priežu skuju uzlējuma īpatnējā smarža atbaida smecerniekus, bet ar to augi jāmiglo regulāri.
  • Ja zemeņu ceru maz, bet laika daudz, zem zemenājiem paklāj avīzes vai plēvi un agri no rīta papurini, lai smecernieki nobirst, un pēc tam kaitēkļus iznīcini.
  • Kā rīkojos es? Kad smecernieks savu oliņu iedēj zemenes ziedpumpurā un tas nokalst, es visus sažuvušos ziedpumpurus un ziediņus ar smecernieku oliņām un kāpuriem savā dārzā nolasu un sadedzinu.
  • Ja jūtu, ka esmu kaut ko nokavējusi, pērku Bacilonu (šķidro, nevis pulverī), kas ir bioloģiskais preparāts, un ar tā šķīdumu nomigloju zemenes. Bacilonam ir nepatīkama rūguma, puvuma smaka.
  • Ja smecernieku daudz un lauks liels, tad, kamēr zemenes vēl nezied, var apsmidzināt ar insekticīdiem Decis, Fastac 50 vai Kestac 50.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs