• Gribas pašu audzētas zemenes jau maijā!

    Pavasaris!
    Valda Laugale
    6. janvāris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: shutterstock
    Tikai mazliet vairāk papūloties martā un aprīlī, ēst savas izaudzētās zemenes jau maijā ir ļoti pat iespējams! Turklāt pretēji pieņēmumiem, tas nav arī dārgi, stāsta Valda Laugale, Dārzkopības institūta vadošā pētniece.

    Lai apēstu kādu odziņu jau maija beigās, pietiks ar nelielu plēves tuneli, kas viegli uzstādāms un pēc tam viegli novācams. Tiesa, zemeņu ražošanas laiks būs atkarīgs arī no katra konkrētā gada laikapstākļiem, un ne vienmēr ražu izdosies ievākt maija beigās – dažreiz tas notiks agrāk, dažreiz vēlāk.

    Steidzināšanai ZEMAIS TUNELIS

    Par to būtu jāpadomā laikus – jau ierīkojot stādījumu. Proti, zemeņu stādījumi jāsaplāno tā, lai virs tiem varētu ērti uzlikt zemos tuneļus un lai zemenēm būtu pietiekami daudz telpas. Vislabāk tās stādīt divrindu dobēs, starp rindām – 30 cm. Augus rindās var stādīt samērā biezi, starp tiem atstājot vien 15–20 cm. Taču jāņem vērā – jo biezāks stādījums, jo lielākas problēmas var būt ar kaitēkļiem un slimībām. Tāpēc šādus blīvus zemeņu stādījumus parasti tur ne ilgāk par divām sezonām. Starp dobēm jāatstāj pietiekami plati celiņi staigāšanai.

    Lai apēstu kādu odziņu jau maija beigās, pietiks ar nelielu plēves tuneli.

    Tuneļus, protams, var uzlikt arī uz jau esoša stādījuma – ja vien vieta to atļauj.

    KAS nepieciešams?

    • Loki.
    • Plēve pārklāšanai.
    • Materiāli plēves nostiprināšanai.

    Par lokiem parasti izmanto liektas apmēram 6–8 mm diametra nerūsējošas metāla stieples vai plastmasas caurules, kas ir samērā stingras, bet ko var saliekt lokveidā. Tāpat der gludas kārklu klūgas. Loku garums un plēves platums atkarīgs no tā, cik platas ir pārsedzamās dobes un cik augstu tuneli paredzēts veidot. Jo lielāks būs tunelis, jo labāks mikroklimats veidosies un augi mazāk cietīs no stresa. Parasti tuneļus veido 50–80 cm augstus un 60–90 cm platus. Plēvi ieteicams izvēlēties vismaz 0,1 mm biezu, lai ātri nesaplīstu. Tai jābūt tik platai, lai pēc pārklāšanas plēves malas varētu viegli nostiprināt. Dārzkopības preču veikalos var jautāt arī pēc gataviem zemo tuneļu  komplektiem.

    KĀ izveidot?

    • Tuneļa lokus var iespraust jau vēlu rudenī vai arī agri pavasarī, tiklīdz atkususi zeme.
    • Lokus izvieto ik pēc 1,5– 2,5 m, lai tie labi balstītu plēvi un lai tā lietus laikā neieliektos. Ja lokiem lieto paresnas plastmasas caurules, jāpadomā, kā caurules turēsies zemē. Var iedurt armatūras stieņus un uz tiem uzmaukt caurules. Loki jāsprauž atstatus no augiem, lai pēc plēves uzklāšanas starp tiem un plēvi būtu atstarpe – lai plēvei nepieskartos zemeņu lapojums un vēlāk arī ziedi.
    • Plēvi uz lokiem uzklāj agri pavasarī, kad augsne tikko atkususi. Nav ieteicams plēvi klāt, kamēr uz augsnes vēl turas sniegs, jo tunelis var pat palēnināt sniega nokušanu un augu attīstību.
    • Pēc plēves uzklāšanas tās galus nostiepj un nostiprina, izmantojot skavas, kas izveidotas no stieples, vai lielus akmeņus vai piesienot pie zemē iedzītiem mietiņiem.
    • Lai vējš segumu nenorautu, arī virs lokiem plēve jānostiprina. To var izdarīt ar saiti, kuru novelk zigzagveidā pār tuneli un nostiprina pie loku apakšas, vai arī saiti novelkot V veidā un piestiprinot pie katra loka. Ja loku daudz, plēvi var nostiprināt arī ar citiem lokiem, liekot tos virs plēves ar 20–25 cm nobīdi no tiem, kas jau balsta plēvi.
    • Ja nevēlies izmantot saites, plēves malas pie apakšas vari nostiprināt ar metāla skavām, akmeņiem vai smagiem mietiem. Vai arī – vienā tuneļa malā plēvi pieroc, bet otra mala jānostiprina tā, lai tuneli var atsegt un vēdināt.

       Plēves nostiprināšana ar saiti zigzagveidā.

       Plēves nostiprināšana V veidā.

    Temperatūras regulēšana

    Kad laiks kļūst siltāks, noteikti jāuzmana, lai temperatūra zem tuneļa seguma nepārsniegtu plus 25 grādus, kas rada augiem stresu. Karstumā augiem var veidoties lapu bojājumi, kā arī neapputeksnēties ziedi. Tāpēc siltā, saulainā laikā plēve pa dienu jāatsedz. Savukārt vakaros tā atkal jāuzsedz atpakaļ, lai naktīs augiem būtu siltāk un ziedus nebojātu nakts salnas. Īpaši svarīgi tuneļus atsegt zemeņu ziedēšanas laikā – ne tikai lai regulētu temperatūru, bet arī lai ziediem piekļūtu vējš un kukaiņi, kas palīdz tiem apputeksnēties. Plēves atsegšana un uzklāšana ir diezgan darbietilpīga, taču to kompensē agrā raža. Kad zemenes sāk ražot, segumu un lokus var novākt, bet, ja tomēr vēl gaidāmas salnas, labāk atstāt, lai augus uz nakti varētu apklāt.

     Lapu apdegumi, kas veidojas pārāk augstā temperatūrā.

     Saulainā laikā tuneļi pa dienu jāatsedz.

    Steidzināšana AR VIRSSEGUMIEM

    Ja nevēlies taisīt tuneļus, zemeņu ražas ienākšanās laiku vari pasteidzināt, arī uzklājot agrotīklu vai caurumoto plēvi, tad ogas izdosies ievākt vidēji 5–7 dienas agrāk, nekā audzējot tradicionāli.

    Uzklājot agrotīklu vai caurumoto plēvi, ogas izdosies ievākt vidēji 5–7 dienas agrāk, nekā audzējot tradicionāli.

    Parasti izmanto balto agrotīklu jeb polipropilēnu ar biezību 17 g/m2. Lēts materiāls, un var izmantot vismaz divas sezonas. Agrotīkla segumam piemīt vājāks ražas steidzināšanas efekts nekā plēves segumam, jo agrotīkls laiž cauri gaisu un temperatūra zem tā ir zemāka. Segumam lielāka nozīme ir vēsos pavasaros, taču siltā laikā – visai maza. Visbiežāk virssegumu klāj tieši uz augiem, malas nostiprina ar akmeņiem, smilšu maisiem vai kokiem. Taču prātīgāk ir klāt uz lokiem, līdzīgi kā plēvi, – tad augiem būs labāks mikroklimats, ātrāk apžūs lapojums (paaugstināts mitrums veicina sēnīšu slimību attīstību). Ziedēšanas laikā, lai uzlabotu augu apputeksnēšanos, vismaz ik pēc 3–4 dienām agrotīkls būtu jāatsedz.

    Šķirnes, kas piemērotas ražas steidzināšanai

    Audzējot zem seguma, pazeminās ogu stingrums, tāpēc nav ieteicamas zemeņu šķirnes ar mīkstām ogām. Taču pats galvenais, lai šķirnei ir agrs ogu ienākšanās laiks.
    • KOKINSKAJA RAŅŅAJA. Viena no visagrīnākajām Latvijā jau zināmām šķirnēm. Diemžēl neizceļas ar īpaši lielām ogām, toties tās ir ļoti saldas. Ogas pirmajā audzēšanas gadā vidēji lielas, vēlāk – arvien sīkākas. Patumšā krāsā, samērā stingras. Šķirne ziemcietīga, visai izturīga pret pelēko puvi, bet ieņēmīga pret sakņu slimībām. Ieteicams audzēt ne ilgāk kā divas sezonas. Vairāk piemērota vieglākām augsnēm.
    • FLAIR. Jauna, agra Nīderlandes šķirne. Ogas ienākas vidēji trīs dienas agrāk par Honeoye. Ogas ir lielas, spilgti sarkanā krāsā, ar labu garšu, stingras, bet karstā laikā var sulot. Ražība laba. Šķirne visai izturīga pret miltrasu un sakņu slimībām. Prasīga pret auglīgu augsni, labu kopšanu un laistīšanu. Veido garus ziednešus, kas no ražas noliecas, tāpēc ieteicama augsnes mulčēšana.
    • ZEFYR (ZEFĪRS). Populāra, ar labu ziemcietību. Ogas lielas, spilgti sarkanā krāsā, ar ļoti labu, saldu garšu, vidēji stingras. Ražība laba, taču var ļoti svārstīties atkarībā no audzēšanas vietas. Ieteicams stādīt auglīgās augsnēs ar augstu organiskās vielas saturu. Var izmantot ražas steidzināšanai zemajos tuneļos, taču nav ieteicama steidzināšanai ar agrotīklu, jo tad daudz slimo. Var būt lielas problēmas ar miltrasu.
    • SAULENE. Agra lietuviešu šķirne. Ogas ienākas apmēram divas dienas agrāk par Honeoye. Ogas pārsvarā vidēji lielas, tumši sarkanā krāsā, ar labu garšu un meža zemeņu aromātu, vidēji stingras. Šķirne samērā ražīga un pieticīga augšanas apstākļu ziņā, ar labu ziemcietību. Laba izturība pret pelēko puvi un lapu slimībām, vidēji izturīga pret sakņu slimībām. Vairāk piemērota vieglākām augsnēm.
    • HONEOYE. Viena no Latvijā visplašāk audzētajām agrajām šķirnēm. Ogas ienākas nedaudz vēlāk kā šķirnei Zefyr. Ogas lielas, patumšā krāsā. Garša skābāka nekā Zefīram, taču ogas ir stingrākas. Ražība vidēja. Šķirne samērā izturīga pret pelēko puvi, vidēji izturīga pret lapu un sakņu slimībām, vidēji ziemcietīga. Labāk aug vieglās smilts augsnēs.
    • DAROYAL. Jauna franču šķirne. Ogu ienākšanās laiks līdzīgs kā Honeoye. Ogas lielas, patumšā krāsā, stingras, ar labu garšu. Šķirnei samērā laba izturība pret sakņu slimībām, bet vidēja izturība pret pelēko puvi. Veido spēcīgu ceru, tāpēc nav ieteicams stādīt augus blīvi. Prasīga pret labu laistīšanu.
    • FLEURETTE. Jauna nīderlandiešu šķirne. Ogas ienākas apmēram tajā pašā laikā kā Honeoye vai dienu vēlāk, ar līdzīgu ražību. Ogas oranži sarkanā krāsā, lielākas, garšīgākas un stingrākas nekā Honeoye. Šķirnei laba izturība pret miltrasu un pelēko puvi, vidēja izturība pret lapu baltplankumainību un kaitēkļiem. Prasīga pret labu kopšanu, auglīgu augsni, nepatīk pārlieks mitrums. Veido garus ziednešus, kas ražas laikā noliecas, tāpēc ieteicama augsnes mulčēšana.
    • LAMBADA. Nīderlandiešu šķirne. Ogas ienākas dažas dienas vēlāk par Zefyr. Ogas lielas, spilgti sarkanā krāsā, ar ļoti labu, saldu garšu, stingras vai vidēji stingras. Ražība vidēja, jo ziemās var apsalt. Šķirne samērā izturīga pret pelēko puvi un sakņu slimībām, taču ieņēmīga pret lapu plankumainībām un miltrasu.
    • CLERY. Jauna itāļu šķirne. Ogas ienākas dažas dienas vēlāk par Honeoye. Ogas lielas, spilgti sarkanā krāsā, ar labu garšu, stingras. Ražība vidēja, jo ziemās apsalst. Šķirne samērā izturīga pret lapu un sakņu slimībām.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē