Gardāko ziemas bumbieru šķirnes audzēšanai Latvijā

Arī Latvijā var audzēt bumbieru šķirnes, kuras savu īsto garšu – saldu, sulīgu, kūstošu vai kraukšķīgu – iegūst tikai rudenī un ziemā. Kādu bumbieru šķirni izvēlēties audzēšanai Latvijā? Konsultē Inese Drudze, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dārzkopības institūta pētniece.
Augļu koki
Gunta Šenberga
8. aprīlis

Saglabāt

Foto: shutterstock

Vairākums bumbieru šķirņu, ko audzē Rietumeiropā, Latvijā nav pietiekami ziemcietīgas. No ziemas šķirnēm pie mums visbiežāk audzē Belorusskaja pozdņaja, Mramornaja un Suvenīru. Taču tas nebūt nav viss. Tagad ir izveidotas arī vairākas jaunas bumbieru šķirnes – tas nav dažu, bet gan daudzu gadu un pat gadu desmitu darbs. 

Klasika. Belorusskaja pozdņaja

Šķirnei raksturīgs mizas brūnums jeb aprūsinājums – pat vēl spēcīgāks nekā augustā, kad to fotografējām dārzā –, tāpēc bumbieri nav diez ko skaisti. Taču garšai tas netraucē – lai gan augļi nav pārāk lieli, nogatavojušies tie ir saldi. Šķirne ir pietiekami ziemcietīga, lai varētu audzēt visās – arī sliktās – dārza vietās. Koks vidēja auguma, pārlieku milzīgs neizaugs. Vainags dabiski ieapaļš. Nav imūna pret slimībām, tomēr ir pietiekami izturīga, piemēram, pret kraupi. Bumbierus augļu pagrabā var sataupīt līdz pat pavasarim – 5–6 mēnešus.

Mramornaja

Šķirne ar lieliem, skaistiem, saldiem augļiem, kuriem raksturīgs mizas marmorējums. Bumbieri ir kūstoši, bez cietajām akmens šūnām ap serdi. Gardi, ēdami gan tehniskajā gatavībā, gan arī pēc glabāšanas un nogatavināšanas. Diemžēl, kā tas nereti raksturīgi vecajām šķirnēm, augļi kokā plaisā un pūst.

Turklāt šķirne ir pašneauglīga, tai noteikti vajadzīgs arī apputeksnētājs – kāda vēlu ziedoša šķirne, piemēram, Talsu skaistule.

Augļus var glabāt 3–4 mēnešus, aptuveni līdz Jaungadam.

Suvenīrs

Vēla rudens vai agra ziemas šķirne. Kāda tā kuro gadu būs, atkarīgs no tā, kāda bijusi vasara. Siltās vasarās augļi nogatavojas agrāk, vēsās – vēlāk. Pirms divdesmit gadiem, kad pie mums vispār bija vēsākas vasaras un aukstākas ziemas, un kontinentālāks klimats, Suvenīrs bija īsta ziemas šķirne. Taču pēdējos desmit gadus tā virzās arvien tuvāk rudens šķirnēm. Turklāt siltās vasarās – arī tad, ja silts ir tikai viens mēnesis, vienalga, jūlijs vai augusts, – bumbieri nogatavojas agrāk. Tāpēc arī to īstais novākšanas laiks katru gadu atšķiras, reizēm pat par mēnesi, un ir svarīgi to nepalaist garām. Ja bumbierus laikus nenovāc un tie nogatavojas jau zaros, tad nav glabājami ilgāk par mēnesi. Taču atšķirībā no daudzām citām bumbieru šķirnēm, kas, nogatavojoties zaros, ātri kļūst miltaini, sausi un negaršīgi, Suvenīrs lēni kļūst miltains, ir sulīgs un gards.

Bumbieri ir saldi, kūstoši un bez cietajām akmens šūnām pie serdes katru gadu neatkarīgi no tā, kāda ir vasara. Laikus novāktus augļus var glabāt pāris mēnešu – līdz decembra sākumam.

Daļēji pašauglīga – augļi būs arī bez apputeksnētāja – un ziemcietīga visā Latvijā, ja vien netiek pārmēslota ar slāpekļa minerālmēsliem vai kūtsmēsliem. Tad koks aug pārāk spēcīgi, vienā gadā jaunie zari var izstiepties pat divus metrus gari, un to galotnes parasti nepārziemo un nosalst līdz normāla zara garumam.

Jūrate

Sena rudens šķirne no Lietuvas. Augļi ir kvalitatīvi un ļoti skaisti, dzelteni, saldi, ar muskata aromātu, kūstoši, un tas viss būtu lieliski. Diemžēl šīs šķirnes koki ir nevis vienkārši lieli, bet gigantiski – ar platiem vainagiem un zariem, kam patīk augt uz sāniem.

Ja netiek ierobežota veidojot, šīs šķirnes bumbiere var izaugt gandrīz tik varena kā kļava vai ozols.

Vēl viens trūkums – zari pamazām atkailinās: augļi veidojas vainaga ārpusē, bet pie stumbra paliek tukšu, kailu zaru posmi. Tāpēc laiku pa laikam pavasarī zari jāīsina, lai tuvāk stumbram veidotos jauni augļzariņi un koks neplestos uz sāniem un neaizņemtu pārāk daudz vietas. Arī augļu izturība pret kraupi diemžēl nav pārāk liela. Jūrates stumbrs ir veselīgs un izturīgs, tas ļoti labi sadzīvo ar citām šķirnēm, tāpēc to var izmantot kā skeleta veidotāju ģimenes kokam – galotni un zarus apzāģē un uzpotē citas šķirnes.

Russkaja krasavica

Vēla rudens šķirne. Lieli, skaisti, garšīgi, saldi augļi. Tos var gan grauzt, kamēr vēl zaļi un kraukšķīgi, gan pagatavināt un ēst, kad kļuvuši sulīgi un kūstoši. Glabājami ne ilgāk par decembri. Šķirnes lielākais trūkums ir augstie, lielie koki. Ja gribas, lai koks būtu kompakts un augļi ērti novācami, zari jāapzāģē un galotne jāpazemina.

Marija

Baltkrievu šķirne. Nelieli un skaisti ziemas bumbierīši, kas nogatavojas pagrabā un ienākas janvārī un februārī. Kad ir gatavi, kļūst dzeltenzaļi, saldi un kūstoši. Koks vidēja auguma, šķirne arī gana ražīga, tāpēc kopumā simpātiska.

Desertnaja rosošanskaja

Agra ziemas šķirne, augļi ēdami līdz Jaungadam. Bumbieri ir lieli, saldi, kraukšķīgi. Tie vairāk izskatās pēc lieliem āboliem, nevis bumbieriem. Šķirne izturīga pret slimībām, ļoti ražīga. Līdzīgi kā daudzām vecā tipa šķirnēm, trūkums ir koka milzīgais augums.

Seļanka

Vēl viena ziemas šķirne, ko var stādīt Mramornajas vietā. Augļi saldi, sulīgi un kūstoši, bez akmens šūnām. Kad pilnīgi nogatavojušies, kļūst ļoti pievilcīgi un fotogēniski, košāki un krāsaināki nekā Mramornaja – pamatkrāsa dzeltena, sāni koši oranži. Var glabāt ilgi – līdz martam, aprīlim. Ziemcietības ziņā šķirne – līdzīgi Tatjanai – vidēji ziemcietīga.

Latvijas šķirne. Paulīna

Vietējās selekcijas ziemas šķirne, izdalīta no Pētera Upīša dārza fonda bumbierēm. Neliela izmēra bumbierīši. Ienākušies tie kļūst vēl tumšāki un mazliet pat spīd saulē – kar kaut Ziemassvētku eglītē! Garša izcila – saldi, sulīgi, kūstoši. Var glabāt līdz janvārim, pat februārim. Tā kā miziņa ir stingra, tie nevīst un nepūst. Trūkumi – koki ir augsti un stāvi, vainags nav pārāk plats. Ja grib veidot zemākus un lēzenākus vainagus, jauniem kokiem jānogriež galotne un jāpaliec zari.

Latvijas šķirne. Latgale

Vēl viena jauna, nesen reģistrēta ziemas bumbieru šķirne. Garša ir laba un salda, saulainās vasarās pat ļoti salda, lietainās un vēsākās vasarās – tikai vidēji salda, Belorusskaja pozdņaja līmenī, bet ziemas bumbierim gluži pieņemama. Glabājas perfekti – ja ir kārtīgs, vēss pagrabs, tad līdz martam vai pat aprīlim iztur bez puvēm un bojāšanās.

Ļoti ātrražīga un ļoti ražīga šķirne. Kompakts dabiska pundura, puspundura auguma kociņš. Ļoti ērti audzējama, jo tikpat kā nekas dārzā nav jādara – lieki zari neaug, un kociņš veidojas pats.

Diemžēl šai jaukajai īpašībai ir arī otra puse: ja nav zaru, ko nogriezt, lai šķirni pavairotu, arī kokaudzētavās ir maz stādu.

Latvijas šķirne. Balva

Ziemas šķirne ar saldu, kūstošu garšu. Augļiem labs lielums, 150–250 gramu – kā radīts apēšanai vienā reizē. Puskilograma milzeņi cilvēkiem patīk tikai izstādēs, bet ļoti sīkie bumbieri tiem, kas negatavo kompotus, liekas par mazu. Tirgus izskats – pareiza, simetriska bumbierveida forma. Glabājas līdz februārim, martam, reizēm pat līdz aprīlim bez puvēm un bojāšanās. Koki vidēja auguma, diezgan kompakti, aug kā dabiski puspunduri. Ziemcietība laba, ražība ļoti augsta, izturība pret slimībām laba. Der gan ģimenes dārziņiem, gan komercdārziem.

Ļimonka oseņņaja

Lai gan šķirnes nosaukumā minēts rudens vārds, tas attiecas tikai uz šķirnes dzimteni Ukrainu. Pie mums, Latvijā, šī ir ziemas šķirne. Skaista pudeļveida augļu forma. Kolosāls ziemas bumbieris ar izcilu garšu – salds, sulīgs, kūstošs.

Viens no Ineses Drudzes mīluļiem, ko ēd arī viņa pati, bumbieru izlutinātā.

Jāplūc zaļi, nogatavojas decembrī, glabājas līdz pat aprīlim. Ziemcietība vidēja. Labās dārzu vietās var stādīt kā kokus, sliktākās labāk iepotēt kādas izturīgākas šķirnes vainagā.

Tatjana

Ziemas šķirne, ar kuru var aizstāt veco komercšķirni Mramornaja, kura nav tik izturīga pret slimībām kā Tatjana. Augļi izskatās līdzīgi – ar marmorētu mizu –, tāpat garšo saldi un ir kūstoši, taču mazāk plaisā un attiecīgi arī mazāk pūst. Glabājami apmēram līdz janvārim, pēc tam pamazām sāk pārgatavoties. Nav vajadzīgs apputeksnētājs. Vidēji ziemcietīga – Vidzemē pie Igaunijas robežas labāk potēt kādas izturīgākas šķirnes vainagā, bet Zemgalē un Kurzemē līdz šim ziemojusi labi.

Jaunums. Sēlija

Nesen reģistrēta vēla rudens, agra ziemas šķirne, agrāka par Latgali. Lieli, smagi augļi, saldi, puskraukšķīgi. Nokavējot vākšanu, sabirst zemē, bet miza ir tik bieza un stipra, ka augļi nesasitas, tos var pacelt no zemes un likt kastītē glabāšanai. Arī ziemcietība laba un ražība stabila. Var audzēt visās dārza vietās bez problēmām.

Jaunums. Prosto Marija

Šī ir pavisam cita Marija nekā klasikas sadaļā minētā, izveidota Baltkrievijā. Skaitās rudens bumbiere, bet glabājas kā agra ziemas šķirne – aptuveni līdz janvāra vidum. Lieli, skaisti bumbieri ar tirgus skatu un saldi kūstošu garšu. Laba slimībizturība, perfekta ziemcietība – gandrīz vai nevainojama šķirne. No jaunajām šķirnēm pati labākā un viena no mūsu lielākajām cerībām Latvijā – kokaudzētavas nesen sākušas to pavairot.

Padoms. Ar slāpekli pašmēslotas bumbieres sliktāk pārcieš ziemu.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs