Pirmā siltumnīca dārzkopim – iesācējam. Kā izvēlēties un ko tajā audzēt?

Gribu īstus tomātus – ar smaržu un garšu! Tāpēc esmu nolēmusi – šogad man dārzā būs pašai sava siltumnīca! Kā pie tās tikt? Konsultē Tatjana Magone, SIA Siltumnīca inženiere.
Siltumnīca iesācējam
Inese Helmane
7. janvāris

Drukāt

Saglabāt

Foto: Ieva Andersone

 

  1. Cik liela siltumnīca būtu vajadzīga četru cilvēku ģimenei? Esam norunājuši, ka neko sarežģītu tur neaudzēsim – vien zaļumus, tomātus un gurķus.

    – Četru cilvēku ģimenei pats minimums būtu 20 kvadrātmetru siltumnīca – ja grib audzēt ne tikai tomātus, bet arī gurķus un mazliet zaļumu. Kopumā šādā siltumnīcā var iedēstīt 45 stādus: tomātus, gurķus, baziliku, varbūt kādu viengadīgo fizāli. Daudzi speciālisti gan uzskata, ka ideāli būtu atsevišķas siltumnīcas gurķiem un tomātiem, bet es domāju, ka tas nav nepieciešams –siltumnīcā, kur aug tomāti, var iestādīt arī kādu gurķi.
  2. Kādas formas siltumnīcas cilvēki izraugās visbiežāk?

    – Parasti izvēlas arkveida plēves siltumnīcas. Tāda siltumnīca ir ar nedaudz saplacinātu augšu, lai sniegs neturas virsū. Var arī izvēlēties siltumnīcu ar divslīpju jumtu, bet slīpumam jābūt vismaz 30 grādu leņķī, lai uz jumta nekrātos sniegs.
  3. Kādu materiālu vislabāk izvēlēties pārklājumam?

    – Es uzskatu, ka vislabākais ir dubultplēves pārklājums ar gaisa spraugu starp kārtām. Katras kārtas biezums 0,1–0,2 milimetri, bet gaisa sprauga nodrošina ļoti labu siltumizolāciju, neveidojas rasa. Visilgāk kalpos etilvinilacetāta (EVA) plēve. Ja liek tikai vienu plēves kārtu, tai noteikti jābūt biezākai par 0,1 milimetru, jo tik plānu kārtu viegli var mehāniski sabojāt. Vispopulārākās mazdārziņu siltumnīcām ir vienas kārtas EVA plēves 0,18–0,2 milimetru biezumā. Tāda plēve nebūs jāmaina pat desmit gadu. Etilvinilacetāta plēve – neatkarīgi no biezuma – nenoārdās ultravioleto saules staru ietekmē un spēj izturēt gan karstumu, gan salu. Šī plēve ir ļoti elastīga un grūti saplēšama. Ja tomēr rodas kāds caurumiņš, plēve tālāk neplīst, un caurumu var vienkārši aizlīmēt, izmantojot īpašu līmlenti, kas paredzēta tieši siltumnīcu plēvju līmēšanai (nopērkama dārza piederumu un būvmateriālu veikalos). Siltumnīcām izmanto arī citus seguma materiālus, piemēram, burbuļplēvi. Bet šī plēve ne vienmēr ir izturīga un jau pēc gada var saplīst, turklāt tai ir zema gaismas caurlaidība.
    Vienas kārtas plēves siltumnīca slikti sargā augus no pavasara salnām. Ja naktī gaidāmi mīnusi, stādi jāpiesedz ar agrotīklu!
    Pēdējos gados Latvijā populāras kļuvušas arī siltumnīcas ar polikarbonāta segumu. Labas kvalitātes polikarbonāta seguma siltumnīcas ar izturīgu karkasu maksā diezgan dārgi – ap 100 eiro par kvadrātmetru siltumnīcas laukuma. Pieejamas arī lētākas siltumnīcas ar polikarbonāta segumu, taču, izvēloties tādu siltumnīcu, jārēķinās, ka mūžs tai var nebūt ilgs, jo polikarbonāta segums nav biezs un karkasa konstrukcija nav īpaši izturīga. Jāņem arī vērā: lai polikarbonāta siltumnīca ilgi kalpotu, tā regulāri jākopj, notīrot no virspuses netīrumus ar mīkstu audumu, kas nesaskrāpē polikarbonāta virsmu.
  4. Vai varu siltumnīcu uzmeistarot arī saviem spēkiem?

    – Protams, var būt arī tāds risinājums. Karkasu vislabāk veidot no polietilēna caurulēm, kuras nostiprina uz zemē iesistiem stingriem metāla mietiem. Karkasu pārsedz ar plēvi, kuras galus ierok zemē. Caurulēm jābūt gaišā krāsā, lai vasarā plēve uz tām nesadegtu. Daudzi pašu būvēto šķūņveida siltumnīcu karkasus gatavo no koka, pēc katra metra liekot šķērsbrusiņas un ar līstēm piestiprinot plēvi. Svarīgi, lai koks būtu impregnēts, tad siltumnīca būs izturīgāka; ja ne – koka daļas satrūdēs jau pēc dažiem gadiem.
    Lielākais pašveidoto siltumnīcu mīnuss – vienmēr ir problēmas ar vēdināšanu, kas vasarā ir ļoti svarīgi, jo nodrošināt tām labu vēdināšanu ir gandrīz neiespējami.
    Impregnētu koka konstrukciju karkass kalpos apmēram 10 gadus. Redzētas arī siltumnīcas, kas veidotas no veciem logiem. Šaubos, vai tas ir labs risinājums, tad jau labāk vecos logus izmantot lecektīm – piemēram, gurķu audzēšanai.
  5. Vai siltumnīca ir viegli samontējama?

    – Tas atkarīgs no ģimenes locekļu iemaņām celtniecības darbos. Ja tādu nav, labāk izmantot gatavus siltumnīcu komplektus, ko piedāvā pašmāju un ārzemju firmas. Galvenais, kam būtu jāpievērš uzmanība, – lai plēve būtu pareizi piestiprināta pie siltumnīcas konstrukcijām. Ja tas būs izdarīts nepareizi vai pavirši, siltumnīcas kalpošanas laiks var būt ļoti īss.
  6. Kad siltumnīcu labāk uzstādīt? Vai to var darīt arī ziemā?

    – Ziemā nevar kvalitatīvi uzlikt plēvi – to labi var izdarīt tikai tad, ja gaisa temperatūra ir virs plus 10 grādiem, tātad pavasarī vai rudenī. Plēvi var uzlikt arī karstā vasaras dienā, tikai nedrīkst satītu plēves rulli ilgi turēt saulē.
  7. Vai ir arī tāda iespēja – nopirkt siltumnīcu kopā ar materiāliem, ar kuru palīdzību tajā veidot dobes?

    – Nē, dobes gan jāveido katram pašam un pēc sava prāta – kas vienam ērti, citam varbūt šķiet nepieņemami. Parasti par dobju apmalēm izmanto koka dēļus vai citu materiālu plātnes. Var ierīkot gareniski vienu celiņu siltumnīcas vidū un abās pusēs celiņam pa vienai dobei ar divām rindām augu katrā. Bet var arī pa vidu siltumnīcai veidot dobi ar divām rindām augu, šai dobei no abām pusēm taisīt pa celiņam un gar siltumnīcas malām vēl pa vienai rindai augu.
  8. Kā panākt labu ventilāciju?

    – Siltumnīca obligāti jāvēdina, tāpēc tai jābūt abos galos atveramai un ar vismaz vienu vēdlodziņu. Ja ir vēsas naktis, labāk turēt logu un durvis ciet. Ja naktis ir siltas, jābūt iespējai atstāt vaļā vismaz vēdlogu vai varbūt arī durvis, citādi viss iekšā būs nosvīdis, bet tomātiem nepatīk, ka tiem uz lapām krājas mitrums. Citi izvēlas siltumnīcas ar uzrullējamiem sāniem, bet tad jāņem vērā šāda nianse: ja vasarā gaisa temperatūra ir ap 30 grādiem, uzrullētā plēve var sakust un salipt, tāpēc jāizvēlas nevis EVA, bet UV stabilizētā PE plēve.
    Siltumnīcai jābūt abos galos atveramai un ar vismaz vienu vēdlodziņu.
  9. Ko var darīt, lai siltumnīca vasarā pa dienu tik ļoti nepiekarst?

    – Protams, vajadzīga pareiza vēdināšana, izmantojot vēdlodziņus un durvis. Var arī siltumnīcas segumu no ārpuses vai iekšpuses noēnot – izmantojot speciālus ēnošanas tīklus vai kaļķojot. Kaļķo gan parasti tikai stikla siltumnīcas. Modernākie pārklājuma materiāli ir mazliet matēti, un papildu ēnošana nav nepieciešama.
  10. Vai ir arī tādas siltumnīcas, kas pašas regulē temperatūru – vēdlogi atveras un aizveras tieši tad, kad tas nepieciešams?

    – Iespējams iegādāties automātiskos ventilācijas regulatorus, ko var iestatīt uz konkrētu vēdloga atvēršanās sākuma temperatūru – virzuļu vasks, gaisa temperatūrai paaugstinoties, izplešas un automātiski izspiež virzuli, kas atver vēdlogu. Bet, temperatūrai samazinoties, vizulis automātiski atgriežas sākumstāvoklī. Šāda ierīce tiešām ir noderīga tiem, kas nedzīvo sava dārza tuvumā un paši nevar aizvērt vai atvērt vēdlogus brīžos, kad tas nepieciešams.
  11. Kāds būtu siltumnīcas pareizākais novietojums dārzā?

    Vislabāk ir siltumnīcu novietot ziemeļu–dienvidu virzienā, jo tad nepārkarsīs viena puse, kā tas ir, izvietojot siltumnīcu rietumu–austrumu virzienā.
    Tuvumā nedrīkst būt lieli koki vai krūmi – tie metīs ēnu, turklāt plēve apbirs ar koku zariem, ziedputekšņiem, lapām. Tas viss pielīp, plēve ātri kļūst netīra un grūti nomazgājama. Ieteicams siltumnīcu ierīkot ūdens ņemšanas vietas tuvumā, lai būtu ērtāka laistīšana. Dažkārt siltumnīcas mēdz piebūvēt pie mājas sienas. Ja tā ir dienvidu puse, var sanākt, ka būs mežonīgi karsts; ja austrumu puse, no rīta būs saule, bet pārējo dienas daļu – ēna. Turklāt stādi elpo un tiek laistīti, tādējādi rodas mitrums. Vai namam patiks, ja visu laiku viena siena ir mitra? Tāpēc uzskatu, ka labāk būtu siltumnīcu būvēt atsevišķi, nevis pie mājas sienas. Nav labi, ja siltumnīca vienā vietā stāv vairāk nekā 5–10 gadus – to būtu vēlams pārnest uz citu vietu, jo zemē savairojas kaitēkļi, slimības. Cita iespēja ir ik pēc laika pilnībā nomainīt zemi, bet 20 kvadrātmetru lielai siltumnīcai tas prasīs daudz laika un spēka. Domāju, ka vienkāršāk ir pārcelt visu siltumnīcu uz citu vietu.
  12. Kā pasargāt siltumnīcu no kaitēkļiem, slimībām un arī no vārnām, kas var saknābāt plēvi?

    – Katru rudeni siltumnīca ir jāsakopj, jāizmazgā gan no iekšpuses, gan ārpuses. To var darīt ar pašu vienkāršāko mazgāšanas līdzekli un slotu. Metāla konstrukcijas, koka detaļas – viss ir jāmazgā, jo slimību izraisītāji paliek ziemot porās. Arī auklas katru gadu ir jāmaina vai vismaz kārtīgi jānovāra karstā ūdenī. Jā, vārnas un arī citi putni tiešām var izknābāt caurumus siltumnīcas kores plēvē, ja saskatījušas zem tās kādu apēšani noderīgu kukaini. Risinājums – dažu centimetru augstumā virs kores novilkt auklas vai stieples, lai putni nevarētu tikt pie plēves.

4 TIPISKĀS IESĀCĒJA kļūdas

  1. Neprasmīgi uzvilkta plēve – tā plivinās vējā, rīvējas gar karkasu un ātrāk saplīst.
  2. Nepareiza vietas izvēle, siltumnīca nav vēlamajā (ziemeļu–dienvidu) virzienā.
  3. Pašu veidotai siltumnīcai plēves gali nav kārtīgi ierakti zemē – vējš tos paceļ uz augšu, un visa konstrukcija tiek kārtīgi purināta.
  4. Siltumnīca netiek tīrīta ne no iekšpuses, ne no ārpuses – pārziemo kaitēkļi, slimības, plēvi pabojā kritušie koku zari, sniegs.

Siltumnīcas Latvijā izgatavo

  • SIA Siltumnīca
  • Energomehāniskais ražošanas centrs REMC
  • SIA Baltijas durvis

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs