Zīlniece un dziedniece Santa Marija: Ja cilvēks ir nozombēts uz naudu, vispirms viņš mirst garīgi, pēc tam fiziski

Dziedniecība
Kaija Zemberga
Ievas Stāsti
Ievas Stāsti
1. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Mārcis Gaujenietis
Ne tikai jaunā gada ieskaņā veramies zvaigznēs, zīlējam kafijas biezumos, izliekam orākula kārtis, lai pavērtu priekškaru notikumiem mīlas frontē, karjerā, finansēs. Zīlniece un dziedniece SANTA MARIJA zina, kā palīdzēt piepildīt vēlmes, satikt mīlestību un atrast savu veiksmes atslēdziņu.

Veiksmes rituāls

Uz zīlnieces Santas Marijas galda blakus vairākiem kāršu komplektiem, ko viņa izmanto zīlēšanai, stāv nelieli talismani, kurus viņa aizrunā veselībai, mīlestībai, gudrībai, aizsardzībai pret ļauno aci. Maģijas eksperte apvārdo arī akmeņus, rotas un citas lietas, kuras cilvēks atnes uz salonu un kas vēlāk var nest veiksmi attiecībās, stabilizēt naudas plūsmu, uzlabot veselību, pasargāt no negācijām.

Santa Marija stāsta, ka ezoterikas veikalā katrs pats var iegādāties veiksmes talismanu, akmeni, rokassprādzi un uzrunāt ar internetā un literatūrā rodamām maģiskām vārdformulām – atbilstoši nolūkam un jomai, kurā nepieciešama augstāko spēku palīdzība.

Jaunā gada sākumā zīlniece iesaka izveidot maģisku kolāžu, kas var palīdzēt piepildīt vēlmes. Ņem baltu lapu un tās centrā ielīmē savu fotogrāfiju. Tai apkārt uzzīmē vai uzlīmē bildes, kas simbolizē noteiktas vēlmes.

Piemēram, lai uzlabotu veselību, kolāžu var papildināt ar attēlu, kas veicina veselīgu dzīvesveidu, stimulē vairāk kustēties. Savukārt mīlestības pievilināšanai maģiskajai kolāžai var pievienot izredzētā attēlu vai sirdi. Finansiālās situācijas uzlabošanai ieteicams kolāžu papildināt nevis ar naudas zīmēm (nauda ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai), bet uz baltās lapas var uzlīmēt vai uzzīmēt to, ko par nopelnīto naudu cilvēks vēlas iegādāties, – mājokli, mašīnu, jaunu datortehniku. Kad veiksmes karte ir izveidota, dažas minūtes domās pakavējas pie paveiktā un tad kolāžu novieto redzamā vietā.

Santa Marija iesaka vēl kādu rituālu, ko var veikt jaunā gada ieskaņā. Ņem baltu papīra lapu un to sadala 12 kvadrātos, no kuriem katrs simbolizē gada 12 mēnešus. Pēc tam katrā mēnesī ielīmē vai iezīmē attēlu, kas apzīmē konkrētas vēlmes. Piemēram, augustā var ielīmēt Triumfa arku, ja veiksmes kalendāra veidotājs iecerējis doties ceļojumā uz Parīzi, savukārt aprīlī vēlmju lapu var papildināt ar skujeņiem, rozēm, ja tā īpašnieks vēlas pārveidot dārzu. Ja septembrī plānots pārdot nekustamo īpašumu, šajā mēnesī var ielīmēt māju, mašīnu vai zemes pleķīti. Maijā, kad sirds atveras mīlestībai, var lūkot pēc otras pusītes. Kad visi mēneši ir aizpildīti, vēlmju kalendāru novieto redzamā vietā un seko, kā sapņi piepildās.

Zīlniece vairākās paaudzēs

Santa Marija ir dziedniece un zīlniece vairākās paaudzēs. Viņas vecvecmamma pa tēva līniju lika kārtis, vecmamma Broņislava apmainījās ar zināšanām un praktizēja kopā ar Latvijā izslavēto dziednieci Zilākalna Martu. «Es no bērnības zināju, kas ir dziedināšana un zīlēšana, lai gan padomju laikā tas bija aizliegts,» stāsta Santa Marija.

«Vecmamma zīlēja ar parastām kārtīm, ar ko spēlēja duraku un zoli, un tās viņai precīzi rādīja. Viņa labi pārzināja ārstniecības augus, pati lasīja zālītes un ārstējās tikai ar dabiskiem līdzekļiem. Vecmamma arī vārdoja slimības. Mums mājās bija ļoti daudz vārdojumu. Pie vecmammas nāca cilvēki, un viņa ar šo rūpalu nedaudz piepelnījās. Viņa man ierādīja dažus dziedināšanas rituālus, bet biju pārāk maza, lai izrādītu interesi, un tagad nožēloju, ka liela daļa no viņas zināšanām gājusi zudībā. Dziedniecību apguvu pie dažādiem dziedniekiem.

Tēvs no savas mammas bija mantojis spējas, varēja ar rokām noņemt sāpes, bet ar dziedināšanu nenodarbojās. Viņš, no vienas puses, bija ateists, noliedza visu pārpasaulīgo, bet, no otras, – cilvēkiem ierādīja, kur rakt aku, redzēja vīzijas, kas vēlāk piepildījās.

Viņš pirms sava brāļa nāves blakus gultai redzēja aizgājušos tuviniekus. Tie brīdināja, ka drīz ģimene zaudēs tuvu cilvēku.

Mirušo gari teica, ka viņš paliks dzīvs, bet viņa brālim ir laiks iet prom. Tēva brālis bija skolas komsorgs, un mežabrāļi viņu nogalināja. Pēc šī gadījuma tēvs iestājās Maskavas VDK skolā un visu dzīvi dienēja armijā. Viņš bija vadošs darbinieks robežsardzē. Tēvs noliedza reliģiju, visu, ko ar prātu nevar izskaidrot, bet tajā pašā laikā ticēja brīdinājumiem sapnī. Reiz viņš sapnī redzēja spilgtu vīziju, ka esmu gājusi bojā avārijā un mani apglabā. Nākamajā dienā gatavojos kopā ar paziņu braukt ekskursijā. «Tu nedrīksti braukt,» tēvs stingri teica. «Kāpēc?» es jautāju. «Es sapnī redzēju avāriju,» viņš paskaidroja. Es viņu paklausīju, jo tēvs bija stingrs. Tas puisis, kurš mani aicināja līdzi ceļojumā, cieta avārijā…

Pirmo reizi ar kārtīm zīlēju desmit gadu vecumā. Liku kārtis vecmammai, tuviniekiem, lai gan radiniekiem nav ieteicams skatīties nākotni. Vecmamma teica, ka man ir spējas. Viņa man iemācīja zīlēt ar parastām kārtīm, bet Taro un Lenormand kārtis es apguvu vēlāk. Manās rokās runā visas kārtis. Es studēju literatūru, apmeklēju kursus, bet uzskatu, ka zīlēt nevar iemācīties, ir vajadzīgs talants lasīt kārtis, paredzēt nākotni. Zīlējot nāk informācija, un kārtis ir tikai instruments, kas palīdz šo informāciju nolasīt.

Es no mazotnes zīlēju draudzenēm, un viss piepildījās. Ja teicu, ka draudzene ar to puisi apprecēsies, tā arī notika. Ja kārtis rādīja, ka viņš meitenei nav piemērots, viņi izšķīrās. Strādāju vēstures arhīvā, bet kārtis liku sava prieka pēc, naudu par zīlēšanu neņēmu. Draudzene reiz ieminējās: «Paklausies, kāpēc tu tērē savu enerģiju par velti? Tev jāiet strādāt uz zīlēšanas salonu. Tur tev par darbu maksās naudu.»

Sāku strādāt zīlēšanas salonā Talismans, un man šis darbs ļoti iepatikās. Pie manis nāca mākslinieki, skolotāji, ārsti, biznesmeņi. Daudzi ir kļuvuši par pastāvīgiem klientiem. Vienlaikus esmu psiholoģe, zīlniece, dziedniece. Kāršu likšana ir psihoterapeitisks seanss, kura laikā es cilvēku nomierinu, dodu cerību, parādu ceļu, pa kuru virzīties uz priekšu.

Dziedniecībā izmantoju sveces, olas, rāmīti, varu ar rokām noņemt sāpes, saspringumu. Es zinu vairāk nekā piecdesmit lūgšanu. Pārsvarā visas vārdformulas ar maģisku iedarbību, ko izmanto dziedināšanā, ar ko vārdo slimības, produktus, balstās uz lūgšanām. Pie manis nāk mediķi no Onkoloģijas centra, kurus es kā dziedniece attīru no negatīvās enerģijas, atbrīvoju no smaguma. Bet īpaši man patīk strādāt ar radošiem cilvēkiem – mūziķiem, māksliniekiem, kino ļaudīm. Viņi ir interesanti, bet ļoti emocionāli ļaudis, visu pārāk ņem pie sirds. Pārdzīvo, ka nav sasnieguši to, ko gribējuši, ka citi viņus nesaprot, ir ļoti jūtīgi pret kritiku.

Es cenšos atrast kopīgu valodu, meklēju trauslo dvēseles stīgu, kas pārtrūkusi, un palīdzu sasiet. Uzmundrinu, ka izstāde, izrāde izdosies, skatītājiem patiks. Viens mūziķis, kas cieš no asinsvadu veģetatīvās distonijas, pirms kāzām atnāca pie manis un teica, ka baidās no laulību ceremonijas, jo tās laikā viņam varot uznākt distonijas lēkme un viņš varot nokrist. Nomierināju, teicu, ka jauniem cilvēkiem jāprecas, un apsolīju viņu atbrīvot no slimības izraisītā stresa. Attīrīju viņu no negatīvā aplikuma, noņēmu stresu, un viņam kļuva vieglāk. Mūziķis apprecējās, un lēkme kāzas neizjauca.

Kad es cilvēkam saku – viss būs labi, tev izdosies –, tā savā ziņā kodēju viņu uz veiksmi. Kodēju arī pret alkoholu. Kā tas notiek? Cilvēku ievedu transā, seansa laikā iedvešu noteiktas domas, dodu norādījumus un pēc tam izvedu no transa. Alkoholisms ir smaga slimība, to grūti ārstēt, bet man ir izdevies daudziem palīdzēt. Pirms kodēšanas es izlieku kārtis. Ja nevaru palīdzēt, atsaku. Nedodu veltas cerības. Īpaši grūti palīdzēt sievietēm. Depresija un alkoholisms šajā laikā ir nopietna problēma. Daudziem ir grūti finansiāli un emocionāli.

Cilvēkam sava enerģija ir kaut kur jāvirza, un, ja viņam nav, ko darīt, tā sāk iznīcināt viņu pašu.

Ir vairākas depresijas stadijas. Klīniskās depresijas gadījumā var palīdzēt tikai ar zālēm. Bet ir cilvēki, kuriem grūtsirdību izraisa pastāvīgs stress, depresijas iemesls var būt arī lāsts. Maģiska kaitējuma dēļ dzīvē neveicas, viss krīt laukā no rokām, nav attīstības nevienā jomā. Kad atbrīvoju cilvēku no porčas, viņa dzīve iet uz augšu.

Lāstu bieži vien pasūta sievietes, lai piesaistītu vīrieti. Ar vīrieša fotogrāfiju ierodas pie manis gan mīļākā, gan sieva. Abas cīnās par šo vīrieti, grib, lai es viņu pieburu. Tas ir liels grēks. Ja es kārtīs redzu, ka ģimene būs laimīga, bērniem būs tēvs, cenšos palīdzēt atgriezt vīrieti ģimenē, atbrīvoju viņu no nobūruma, ar ko viņu aizvīlusi mīļākā.

Šodien bieži vien radi cits citam pasūta porču, lai iegūtu nekustamo īpašumu. Skumji apzināties, ka cilvēks otram var izdarīt tādu ļaunumu. Taču tas nepaliks bez sekām. Krievijā vienam melnajam magam, kurš pēc klientu pasūtījuma lika lāstus, nomira visi septiņi bērni. Meitene, kas piebūrusi puisi ar melnās maģijas palīdzību, nebūs laimīga ar viņu, jo viņš sāks slimot, dzert. Noburts cilvēks bieži vien kļūst neadekvāts, viņš ir kā robots un nav spējīgs būt laimīgs, ja rīkojas burvestības iespaidā.

Katram cilvēkam ir nepieciešama individuāla pieeja. Vienam palīdz apvārdotas sveces, otram – ūdens, citu enerģētiski attīru, lai atbrīvotu no stresa, grūtsirdības. Cilvēku varu attīrīt arī pēc fotogrāfijas. Ja viņš ir nervozs, kašķējas, slimo, tuvinieks man atnes fotogrāfiju, un es ar to strādāju. Uzlabojas gan veselība, gan klimats ģimenē. Mamma atnesa dēla fotogrāfiju. Zēns naktī slapināja gultā. Pastrādāju ar bērna bildi un enurēze pazuda. Intuitīvi jūtu, kā palīdzēt, bet īpaši sarežģītos gadījumos vēršos pēc palīdzības pie sava sargeņģeļa. Sapnī es saņemu atbildi, kā rīkoties.

Neuzņemos dziedināt smagas slimības, piemēram, vēzi. Es pat uzskatu, ka tas ir grēks. Lai ar to nodarbotos, man ir nepieciešama spēcīga aizsardzība. Kad sāku dziedināt, atbrīvot cilvēkus no lāsta, pati saslimu ar vēzi. Audzējs nebija liels, operācija izdevās, un es veiksmīgi izveseļojos. Tagad es rūpīgi sekoju savai veselību. Esmu iemācījusies neņemt visu pie sirds, problēmas, sliktas domas izmetu no galvas. Brīvajā laikā staigāju gar jūru, meditēju, skaitu lūgšanas, peldos atklātās ūdenstilpēs. Tas palīdz atbrīvoties no negatīvās enerģijas, šādi cilvēks pats sevi var atbrīvot no lāsta. Daba ir galvenais enerģijas un spēka avots. Ar laiku izveidojas imunitāte, taču, strādājot ar cilvēkiem, es sev lieku aizsardzību, lai negatīvo enerģiju, porču neuzņemtu sev.

Darbā un ģimenē ir cilvēki, kas apzināti vai neapzināti sūc enerģiju. Vēlams ar enerģētiskiem vampīriem nekontaktēties, pateikt – visu labu! – un doties prom. Ja tas nav iespējams, var skaitīt Tēvreizi, lūgšanu sargeņģelim. Domās var izveidot sev priekšā uguns sienu, kas neļauj atņemt enerģiju.

Lai sevi pasargātu no nelabvēlīga kaitējuma, no rīta vēlams noskaloties ar sālsūdeni. Īpaši vērtīgs ir apvārdots sāls – tas dod gan enerģiju, gan aizsardzību. Pirms došanās uz darbu vēlams ieskatīties spogulī un sev teikt – tu esi skaista! Savukārt, pārnākot mājās no darba, vēlams seju nomazgāt ar baznīcā svētītu ūdeni vai noskaloties dušā, lai visu dienas gaitā uzkrāto negatīvo aplikumu ūdens aizskalo prom.»

Vīzijas sapnī

«Tāpat kā mans tēvs, arī es redzu vīzijas. Ir bijuši gadījumi, kad saņemu vēstījumu par tuva cilvēka nāvi. Tādās reizēs sapnī atnāk melnā tērpies eņģelis vai sieviete, kas ģērbusies melnā tērpā, un pavēsta, ka mirs tuvs cilvēks. Es jūtu, kurš tas varētu būt. Pirms tēva nāves man bija šāds redzējums. Tēvs pēc infarkta gulēja reanimācijā, un mēs nevarējām būt ar viņu kopā. Tā viņš vienatnē aizgāja. Pirms nāves viņš pats redzēja savu aiziešanu. Sēdējām pie galda – mamma, mans brālis, un tēvs teica: «Tā ir slikta zīme, ka mirušie nāk sapnī.» Pēc dažām dienām viņš nomira.

Es viņam izstāstīju arī savu redzējumu, un viņš uz to reaģēja mierīgi, jo zināja, kas notiks. Tēvs nebaidījās no nāves. Patiesībā viņš negribēja vairs dzīvot. Sākās atmoda, viss strauji mainījās. Bija redzams, ka sistēma brūk, PSRS ilgi nenoturēsies, bet viņš vienalga ticēja padomju varai. Viņš padomju gados bija varonis, par savu darbu saņēma apbalvojumus, diplomus, bet brīvajā Latvijā jutās kā tautas ienaidnieks. Viņš bija stiprs, vesels cilvēks, bet pārmaiņas viņu salauza.

Kad mans draugs nomira, atlidoja putns, dziedāja un pēc tam ielidoja logā. Tā bija mana drauga dvēselīte, kas atlidoja atvadīties.

Draugs bija daiveris, viņš nelaimīgi ienira… Es nesaprotu, kāpēc šādas vīzijas nāk tikai pirms nelaimes. Esmu ievērojusi – ja redzu sapnī sēnes, tumšu, duļķainu ūdeni vai peļķi, gaidāma slimība. Ja sapnī dejoju, zinu, ka saslimšu. Pirms mammas nāves sapnī redzēju vilcienu. Mēs ar mammu braucam vilcienā, un viņa izkāpj. Vilciens brauc tālāk, bet mammas nav. Es sapratu, ka viņu zaudēšu. Vilciens simbolizē dzīvi, bet, ja kāds no tā izkāpj, viņš aizies no dzīves.

Esmu zaudējusi savus tuvākos cilvēkus, draugus, un man šķiet, ka tas ir mans liktenis – būt vienai, lai varu palīdzēt citiem.»

Visi grib mīlēt

«Pati sev nedrīkstu zīlēt, bet paskatos kārtīs, ja neesmu pārliecināta, vai doties tālākā izbraucienā, iegādāties kādu lielāku pirkumu. Man šobrīd nav drauga, bet es zinu, ka būs. Visi grib mīlestību, attiecības, bet ne visiem tās ir veiksmīgas. Sievietei var būt vientulības vainags, kas nodots no paaudzes paaudzē.

Skaistu, karjerā veiksmīgu daiļā dzimuma pārstāvi citas bieži noskata ar ļaunu aci. Viņām skauž viņas āriene, augums, uzmanības apliecinājumi no vīriešiem, un, uzņemot negatīvo skaudības enerģiju, daiļajai būtnei visas attiecības atlec kā bumbiņa no sienas. Lai viņa izveidotu attiecības, jāveic īpašs rituāls un jānoņem negatīvā enerģija. Psiholoģiski skaista, izglītota sieviete ir izvēlīgāka. Viņa zina savu vērtību un vēlas atrast sev cienīgu partiju. Traucē arī lepnība – negrib palīdzēt otram cilvēkam, veidot karjeru, lai dotu arī savu artavu attiecībās. Viņa grib saņemt visu gatavu. Taču gudru, bagātu, izglītotu prinču ir maz.

Savā praksē esmu novērojusi kādu negatīvu tendenci. Ir daudz jaunu cilvēku, kas sēž mājās pie datora, un viņus pat neinteresē attiecības. Viņi spēlē datorspēles, ir atkarīgi no datora un pat nevēlas atpūsties kopā ar draugiem, iepazīties ar meitenēm. Viņi dodas uz darbu vai strādā no mājām, mamma gatavo maltīti, mazgā veļu, un viņus pilnībā apmierina šāda dzīve. Gadi iet, tad pie manis ierodas mamma un satraukta jautā – kad dēls precēsies, vai viņam būs sieva, bērni? Viņa vēlas mazbērnus un raizējas, ka dēlu interesē tikai dators un pat sievieti nevajag! Taču internetā var atrast pornogrāfijas vietni un izvēlēties sievieti atbilstoši savai gaumei… Viņam ar to pietiek un nevajag cilvēciskas attiecības. Tā ir satraucoša tendence. Ja tā turpināsies, cilvēce lēnām izmirs.

Taču manā praksē ir daudz iedvesmojošu gadījumu, kad sievietei ir izdevies satikt cilvēku attiecībām. Es uzrunāju sveces, kas uzlabo seksualitāti, pievilina mīlestību, un, tās padedzinot, dzīve sāk strauji mainīties.

Viena māksliniece nevarēja atrast otru pusīti, bet, kad padedzināja uzrunātās sveces, tik daudz brūtgānu uzradās!

Viņai tagad ir labs draugs, ar kuru ir kopā.  

Kāda kundze pensijas gados satika savu jaunības dienu mīlestību un pārcēlās pie viņa uz Franciju. Viņus izšķīra karš, pēc tam abi izveidoja ģimeni, dzima bērni un viens par otru neko nezināja. Kad sievietei bija 76 gadi, vīrs miris, viņa atnāca pie manis uz seansu un jautāja, vai vēl satiks cilvēku attiecībām. Es viņu attīrīju, veicu rituālu veiksmei attiecībās un izliku kārtis. Tās rādīja, ka viņa būs kopā ar senu draugu.

Viņa neticēja, pat nezināja, kur viņš dzīvo un vai ir dzīvs. Jaunības draugam bija mirusi sieva, un bērni ieteica sameklēt seno mīlestību no Latvijas. Viņš viņai uzrakstīja un uzaicināja ciemos uz Franciju. Pēc kāda laika sieviete man atsūtīja fotogrāfiju, kurā ir kopā ar jaunības draugu. Arī septiņdesmit gados var satikt mīlestību un dzīvot laimīgi.»

Kāršu vēstījums 2021. gadam

«Kārtis rāda, ka vasarā pandēmija beigsies un mēs iemācīsimies sadzīvot ar koronavīrusu tāpat kā ar daudziem citiem vīrusiem. Saslimstība ar Covid-19 vairs nebūs tik smaga un biedējoša. Ierobežojumi beigsies, un cilvēku dzīve atgriezīsies ierastajās sliedēs. Kārtis ir optimistiskas – vīruss tiks iegrožots un ekonomika pakāpeniski ies uz augšu. Cilvēkiem būs darbs, un ienākumi augs.

Kārtis rāda, ka Latvijas valdība skatīsies uz priekšu, sadarbosies ar citām valstīm. Eiropas nauda tiks ieguldīta ekonomikā, jo pandēmijas laikā iekšējie resursi būs izsīkuši. Vasarā pēc ierobežojumu atcelšanas cilvēki vēlēsies izklaidēties, un zels izklaides industrija, restorānu un kafejnīcu bizness. Cilvēki būs izslāpuši pēc svētkiem, kontaktiem un, mājās nosēdējušies, apmeklēs teātrus, koncertus, vēlēsies pasēdēt ar draugiem kafejnīcā, restorānā.

Diemžēl daudzi būs zaudējuši darbu, jo ekonomika, īpaši mikrouzņēmumi, būs stipri cietusi. Dažas profesijas vispār vairs nebūs vajadzīgas, tāpēc kārtis iesaka cilvēkiem padomāt par citu nodarbošos. Vēlams apgūt jaunu profesiju. Ieteicams šo laiku izmantot veselības stiprināšanai un zināšanu apguvei. Vēl vairāk pieprasīts būs ārstu arods, jo cilvēki būs gatavi maksāt par veselības atgūšanu un stiprināšanu. Mediķiem palielinās algas.

Apātija, pārdzīvojumi veicinās depresijas slimnieku pieaugumu. Daudzos būs zudusi ticība un cerība, lai gan liktenis piedāvās jaunas iespējas. Emigrācija samazināsies, jo ārzemēs darba iespējas pandēmijas dēļ ir strauji sarukušas. Taču pieaugs oficiāli reģistrēto laulību skaits. Nekustamā īpašuma cenas aptuveni gadu stāvēs uz vietas, pēc tam nedaudz kritīsies gan vecajiem dzīvokļiem, gan jaunajiem projektiem. Būs grūti pārdot nekustamo īpašumu, tāpēc pirms mājokļa pārdošanas ieteicams to attīrīt – skaitot Tēvreizi, izstaigāt ar degošu baznīcas sveci, telpās izslacīt svētīto ūdeni. Pirms pārdošanas vēlams no negatīvā aplikuma attīrīt arī mašīnu. 

Es domāju, ka pandēmija ir vēstījums no augstākiem spēkiem, lai cilvēki aizdomājas par savu dzīvi, sevi, dabu. Ir vairāk brīva laika, ko pavadīt kopā ar ģimeni, bērniem, tuvākajiem. Ir laiks padomāt par garīgām vērtībām. Daudziem šis laiks ir nopietns pārbaudījums, jo ir jādomā, kā nopelnīt, uzturēt ģimeni, bet ir jāatbrīvojas, jāatlaiž domas par naudu, un tad – viss būs! Nevar visas kārtis dzīvē likt tikai uz materiālajām vērtībām.

Ja cilvēks ir nozombēts uz naudu, vispirms viņš mirst garīgi, pēc tam fiziski. Tāds ir Visuma likums.

Šajā laikā nedrīkst zaudēt optimismu, slīgt apātijā. Domas materializējas, un, nemitīgi domājot tikai par to, ka ir slikti un būs slikti, cilvēks pats piesauks savā dzīvē problēmas. Jāseko domām, jāstrādā ar sevi. Es ieteiktu biežāk iet uz baznīcu un lūgt.

Jaunajā gadā vēlu veselību, pozitīvas domas, veiksmi un mieru. Bet galvenais – mīliet cits citu!»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+