Viktorija Puzo: Kā Covid-19 laikā būt labam darba devējam

Pandēmijas gads ir izkristalizējis jomas, kurās darba devējam ir vērts ieguldīt papildu enerģiju, lai darbiniekam palīdzētu justies labi.

Pandēmija ir ieviesusi būtiskus ierobežojumus, kas maina ierasto dzīvesstilu. Sports, kultūra un citas brīvā laika aktivitātes, darbs, mācības – ierobežojumi skar visas dzīves jomas. Daudzi ir noslogoti, palīdzot bērniem izglītoties attālinātā formātā, taču arī profesionālie izaicinājumi nekur nepazūd.

Tie, kuri turpina darbu klātienē, diendienā saskaras ar potenciālu saslimšanas risku, neraugoties uz pastiprinātām drošības prasībām; tiem, kuri strādā no mājām, mēdz būt visai saspringti darba apstākļi, kuros jāspēj būt arī labiem vecākiem un dalīt darba telpu ar dzīvesbiedru. Jāapzinās, ka cilvēks nav mašīna, kas spēj produktīvi strādāt, ja nejūtas labi. Emocionāls diskomforts agri vai vēlu ietekmēs darba kvalitāti, kapacitāti, efektivitāti, visbeidzot arī komunikāciju. Tāpēc agrāk vai vēlāk darbinieka sliktās pašsajūtas sekas jutīs arī uzņēmums un klienti.

Citi lasa

Lauma Lūse-Kreicberga

Personības

Armands Simsons par tumšāko laiku dzīvē: Ļoti gribētos ticēt, ka meitas to neredzēja

Gita Vīksne

Slavenības

Ģirta Ķestera dēls Pauls: Tētis nostaigāja pa naža asmeni

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Ja problēmas ilgstoši nerisina, tas var novest pie darba spēju zuduma, tāpēc katra darbinieka labsajūta ir gan paša, gan uzņēmuma interesēs.

Darbinieka labbūtības veicināšanas pasākumus var iedalīt vairākos lielos blokos. Vispirms jau tie ir tīri sadzīviski un tehniski jautājumi, ko, visticamāk, pēdējā gada laikā vairums darba devēju ir puslīdz sekmīgi atrisinājuši. Taču tas neizslēdz izaugsmes iespējas arī šajā jomā.

Ja pašā pandēmijas sākumā lielāks uzsvars tika likts uz rīkiem, kas ļauj sazināties ar kolēģiem un klientiem attālināti, šobrīd var iet soli tālāk un apgūt tos rīkus, kas ļauj efektivizēt procesus. Piemēram, ieviest darbinieku pašapkalpošanās portālu, kur vienuviet sakārtot visus ar nodarbinātību saistītos jautājumus, vai elektronisko parakstu visā uzņēmumā, lai maksimāli paātrinātu dokumentu apriti. Raits darba process un piemērota vide ir būtisks atbalsts darbiniekam, ļaujot koncentrēties uz tiešo pienākumu veikšanu.

Izaicinājums darba devējam šajos apstākļos ir jaunu darbinieku ienākšana uzņēmumā. Šis ir labs pārbaudījums, pajautājot sev: vai es pilnībā izmantoju digitalizācijas sniegtās priekšrocības un varu pieņemt darbā jaunu darbinieku, tā teikt, no a līdz z – elektroniski parakstīt līgumu, attālināti iepazīstināt ar uzņēmumu un veikt nepieciešamās apmācības, nodrošināt ar darbu saistīto tehniku utt.?

Turklāt jāņem vērā, ka ikviens jauns darbinieks vēlas gūt pozitīvu pieredzi, un pieredze veidojas ne tikai klātienē, bet arī attālināti. Tāpēc, piemēram, uzņēmuma vadītāja apsveikums WhatsApp, tiešā vadītāja iniciēta attālināta iepazīstināšana ar komandas biedriem vai iespēja vērsties pie kāda no kolēģiem kā pie mentora, kurš ievada uzņēmuma dzīvē, ir mazi, taču patīkami žesti, kas apliecina jaunajam darbiniekam – viņš uzņēmumā ir gaidīts.

Domāju, ka daudzi darba devēji pērnā gada otrajā pusē saprata – sākoties vēl vienam attālinātā darba vilnim, arvien svarīgāka kļūs darbinieku fiziskā un mentālā labbūtība.

Darbinieku aptauja ir lielisks veids, kā noskaidrot, ko darbinieki labprāt uzzinātu vai apgūtu ceļā uz labāku pašsajūtu, kas savukārt darba devējam ļauj rīkot atbilstošus izglītojošus pasākumus. Aktīvam dialogam ir milzīga nozīme: piemēram, BALTA pagājušajā vasarā apzināja darbinieku viedokļus par attālināto darbu un nonāca pie secinājuma, ka, pat ja nebūtu prognozējams jauns attālinātā darba vilnis, liela daļa darbinieku vēlas saglabāt iespēju strādāt no mājām vismaz dažas dienas nedēļā.

Ir svarīgi ņemt vērā šādas vēlmes un, iespējams, ieviest jaukta tipa darba modeli, respektējot gan tos, kuri dod priekšroku attālinātam darbam, gan tos, kuri labprātāk atrodas birojā. Iespēja strādāt tā, kā pašam ērtāk, ir būtisks rīks darbinieku labsajūtas veicināšanai. Iespējams, ir vērts apsvērt pat jaunas amata pozīcijas – darbinieku pieredzes vadītāja – ieviešanu. Šāds speciālists sekos līdzi visām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar darbiniekus, un sniegs redzējumu, kā darba devējs šo pieredzi var uzlabot.

Kad atrisinātas primārās, ar darbu saistītās problēmas, jāatceras, ka neviens nav atcēlis darbinieku vēlmi ik pa laikam justies īpaši un gaidīt kādu priecīgu notikumu. Lai nodrošinātu šīs labās sajūtas jeb “ķirsīti uz tortes”, jādomā par ierasto komandas saliedēšanas pasākumu un iecienīto ikgadējo tradīciju drošu, attālinātu alternatīvu.

Nevarat satikties pie kafijas tases un pārrunāt ikdienas pieredzes un izvēles? Noorganizējiet īpašu darbinieku radio, kur periodiski iespējams dalīties neoficiālā informācijā par uzņēmuma dzīvi. Bērnu dienā 1. jūnijā nav iespējams sarīkot izklaides pasākumu bērniem? Investējiet vecāku labsajūtā un uzaiciniet speciālistu, kurš pastāstīs, kā vecākiem justies harmoniski šajā sarežģītajā laikā, jo vislabākā dāvana bērnam ir laimīgi vecāki. Arī ikgadējā balle var notikt digitāli, kaut arī rīkotājiem tas prasīs zināmu izdomu.

Radošums līdz ar aktīvu dialogu ir galvenie darba devēja instrumenti Covid-19 laikā.

Svarīgi ir sniegt darbiniekiem perspektīvas sajūtu, ticību, ka pandēmija neturpināsies mūžīgi. Ir jāstrādā un jādzīvo uz priekšu. Ierobežojumi mūs skars tikai kādu laiku, bet tas, ko šajā laikā paveiksim, būs paliekošs un liks pamatus nākotnei. Tāpēc jāatrod veidi, kā justies labi, un te svarīgi iesaistīties arī pašiem darbiniekiem, jo ir skaidrs, ka justies labi pa vecam vairs nesanāks. Dažas problēmas darba devējs var palīdzēt atrisināt, citas – nevar, taču galvenais ir neslēpt galvu smiltīs un neizlikties, ka problēma nepastāv, bet meklēt veidu, kā pateikt “jā”, nevis “nē”.