Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēc premjera teiktā, valdība lēma līdz šīs nedēļas beigām celt Covid-19 veikto testu kapacitāti par aptuveni 60% – šīs nedēļas beigās līdz 8000 testiem diennaktī. Testēšanas kapacitāte tiks celta arī turpmāk.
Valdība arī lēma, ka 7.12.klašu skolēniem attālinātās mācības notiks līdz 15.novembrim. Šī prasība arī attieksies uz interešu izglītību.
Tāpat ministri lēma līdz gada beigām piešķirt piemaksas mediķiem, kuri ir iesaistīti cīņā ar Covid-19.
Ministri arī pieņēma Veselības ministrijas piedāvāto stratēģiju Covid-19 apkarošanā. Tā paredz četras riska kategorijas, no kurām pirmā ir viszemākā un ceturtā visaugstākā. Šobrīd esam trešajā riska kategorijā, skaidroja Kariņš.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) skaidroja, ka striktāki ierobežojumi, kas ieviesti no šīs pirmdienas, kā arī attālinātās mācības ļauj cerēt, ka varētu izdoties stabilizēt «inficēšanās līkni» un divu trīs nedēļu laikā novērot kritumu.
«Pie negatīvāka attīstības scenārija, beidzoties krāsu zonām, ko paredz stratēģija, valdībai būs jālemj par ārkārtējo situāciju,» brīdināja politiķe.
Ministre pauda, ka ierobežojumu efektu uz inficēšanās stabilizāciju varēs redzēt ne agrāk kā divu nedēļu laikā, savukārt slimnīcā ievietoto pacientu skaita samazināšanās notiks ar vēl lielāku laika nobīdi.
«Tāpēc ir svarīgi rīkoties nekavējoties, lai mēs netestētu dabā Latvijas veselības aprūpes izturībspēju, jo Covid-19 dēļ citas slimības neatkāpjas,» akcentēja Viņķele.
Epidemioloģisko ierobežojumu efektus uz sabiedrību un tautsaimniecību atkal paredzēts vērtēt īpašā darba grupā, ko vadīs finanšu ministrs, jo, vērojot inficēšanās raksturīgākos gadījumus, secināts, ka darba vietās cilvēki diemžēl dodas strādāt neveseli un daļēji tas ir skaidrojams ar to, ka cilvēki finansiālu iemeslu dēļ nevar doties darba nespējā, teica politiķe, uzsverot, ka šī būs viena no tēmām, ko risināt darba grupā.
Covid-19 ierobežošanas stratēģija balstīta uz maksimāli ilgu klātienes mācīšanos, skaidroja ministre.
Valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika pieņemts lēmums atjaunot finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadīto darba grupu uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam Covid-19 krīzē, otrdien mediju pārstāvjiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Saistībā ar Covid-19 pandēmiju Latvijā no 13.marta līdz 9.jūnijam bija izsludināta ārkārtējā situācija un tolaik Reira vadītajā darba grupā tika skatīti jautājumi par finansējuma piešķiršanu gan krīzē cietušajiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem, gan arī valsts uzņēmumiem.
Iepriekš Reirs atzina, ka Covid-19 krīzes mazināšanai iespējamais valsts atbalsts ir aptuveni četri miljardi eiro, savukārt Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija liecina, ka valsts sniegtais atbalsts Covid-19 krīzē ir aptuveni 2,1 miljards eiro.
Kopumā darbības laikā Reira vadītā darba grupa ārkārtējās situācijas laikā pieņēma apmēram 180 lēmumu, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Minētā darba grupa pieņēma lēmumu par garantijām banku kredītu brīvdienām un apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem. Tāpat tika izstrādāts likums Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību, kas cita starpā paredzēja krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam līdz trim gadiem.
Vadības grupas sēdēs arī pieņemts lēmums par dīkstāves pabalstu izmaksu. Lai atbalstītu tos strādājošos, kuriem dīkstāves pabalsti ir ļoti mazi vai kuri darba devēja neatbilstības dēļ nevar pretendēt uz dīkstāves pabalstu, tika ieviests dīkstāves palīdzības pabalsts.
Uzņēmēju un nevalstisko organizāciju atbalstam ārkārtējās situācijas laikā tika paredzēti gadījumi, kādos tos atbrīvo no nomas maksas, ja telpas saimnieciskajai darbībai nomātas no publiskas personas vai tās kapitālsabiedrības.
Darba grupa arī vienojās piešķirt papildu finansējumu 150 miljonu eiro apmērā pašvaldību investīciju projektiem. Lai īstenotu atbalsta pasākumus, darba grupa izskatīja un atbalstīja līdzekļu piešķiršanu no budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem», līdz 5.jūnijam kopumā piešķirot 363 miljonus eiro.
