Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējo gadu laikā, līdz ar straujajām klimata pārmaiņām, sniegs mūsu platuma grādos kļuvis par visai retu parādību, taču Latvijas iedzīvotāji aizvien nav atmetuši cerības svētkus pavadīt baltās noskaņās ar vismaz nelielu sniega daudzumu.
Latvijā 2020. gads ar vidējo gaisa temperatūru +9,5 °C, kas ir 2,3 °C virs normas, pagaidām ir vissiltākais gads novērojumu vēsturē, par 0,8 °C pārspējot līdzšinējā rekordistu – 2019. gadu.
Šogad pieredzējām vissiltāko līdz šim novēroto ziemu un vissiltāko rudeni, arī pavasarī un vasarā gaisa temperatūra bijusi augstāka nekā ierasts. Puse šī gada mēnešiem ierindojas starp siltākajiem novērojumu vēsturē, turklāt līdz decembrim jau ir pārspēti 394 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas aizvien samazina cerības par noturīgu salu un sniegu.
Paredzams, ka šie būs jau divpadsmitie Ziemassvētki visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma, kad sniegs atkal ies secen.
Pēdējos 60 gados Ziemassvētkos ir bijusi 1–10 cm bieza sniega sega, un visbiezākā sniega kārta fiksēta 2010. un 1981. gadā, sasniedzot 31 un 30 cm. Tomēr kopš 1961. gada ir bijuši arī pieci gadi, kad sniegs šajos svētkos nav bijis visā Latvijā, bet vēl piecos gados sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji nesasniedzot pat 1 cm.
Vidējais sniega segas biezums Ziemassvētkos Latvijā aizvien samazinās.
Salīdzinoši lielāka iespēja sagaidīt baltus Ziemassvētkus ir Alūksnes un Vidzemes augstienēs.
Tur uz svētkiem uzsnieg visbiežāk, turpretī Baltijas jūras piekrastē sniega sega ir fiksēta tikai nedaudz vairāk kā pusē no Ziemassvētkiem.
“Nav noslēpums, ka Ziemassvētkos lielākā daļa cilvēku vēlas redzēt kaut nelielu sniega segu, kas veicina svētku sajūtu un ienes vairāk gaišuma šai gada tumšajā periodā. Tieši tāpēc svētku sezonas laikapstākļu likme ir neizbēgama klasika mūsu darba ikdienā. Un, lai arī pēdējos gados ziemas ir bijušas diezgan siltas un rudenīgas, Latvijas iedzīvotāji nav gatavi atmest cerības par baltiem Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Tomēr bukmeikeru šī brīža prognozes ar 75% varbūtību norāda uz to, ka 24. decembra vakarā vismaz Rīgas teritorijā sniega diemžēl nebūs un, ļoti iespējams, arī Jaunais gads iesāksies ar plus grādiem,” komentē “Betsafe” prognožu eksperts Valters Rozmanis.
Vidējās gaisa temperatūras norma Latvijā Ziemassvētkos svārstās no –5°C pašos valsts ziemeļaustrumos līdz 0°C Baltijas jūras piekrastē. Tas nozīmē, ka visā valstī šajos svētkos lielākoties tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tomēr gadu no gada gaisa temperatūra var būt krasi atšķirīga – starpība starp pēdējos 57 gados novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru ir 41,8°C.
Vissiltākie Ziemassvētki bijuši 2016. gadā, kad Kolkā gaisa temperatūra sasniedza +10,3°C, savukārt viszemākā gaisa temperatūra –31,5°C tika novērota 1996. gadā Zosēnos.
Kopš 1961. gada 8 Ziemassvētkos visā Latvijā ir bijis atkusnis (5 no tiem bijuši pēdējos 7 gados), turpretī visbargākais sals ir bijis 1996. un 1969. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija aptuveni -15°C.
“Kā liecināja sākotnējās laika prognozes gada nogalei, Latvijas austrumu daļā Ziemassvētku vakarā varētu būt iespējams slapjš sniegs, taču kopumā tuvākās septiņas dienas gaisa temperatūra visā valstī svārstīsies starp +2°C līdz +7 °C, tāpēc paliekošu sniegu šogad, visticamāk, nevarētu gaidīt. Turpretim jaunākie Global Forecast System dati ziņo, ka Ziemassvētku vakarā ap plkst. 18.00 lielā daļā Latvijas temperatūra tomēr varētu būt ap 0 grādiem. Rīgā ir iespējams pat neliels sniegs, tāpēc visas cerības vēl nav zaudētas. Savukārt pēc Ziemassvētkiem Latvijā varētu ieplūst aukstākas gaisa masas, un 2021. gada 1. janvāris sola nākt pat ar nelielu mīnusu, plus grādu varbūtību aizvien samazinot,” papildina raidījuma “900 sekundes” laika ziņu moderators Mārtiņš Spuris.
