Rīga +6°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Redzēt apvārsni
Lai dzīvē būtu līdzsvars, man nepieciešams redzēt tālu, redzēt lielo bildi. Tāda ir kalnos. Uz tiem šobrīd netieku, bet braucu uz jūru. Arī tā man sniedz šo sajūtu.
Esmu laimīga, ka dzīvoju zemē, kur jūra ir tik sasniedzama!
Kad mēs te sūdzamies par dzīvi, nemaz nespējam iedomāties, kā ir būt mājsēdē kaut kādā metropolē, kur vari tikai sapņot par jūru un mežu. Mēs tur varam nokļūt pavisam vienkārši, un tā ir tāda bauda, no turienes arī nāk mana enerģija!
Atsāku skriet un tāpēc lepojos ar sevi
Tas notika diezgan neparasti, jo skriet pēc triju gadu pārtraukuma atsāku ziemā. Bija sasnidzis pirmais sniegs, uzvilku savas krosenes un devos uz Mežaparku. Tā es joprojām regulāri skrienu 6–10 kilometrus un par to ar sevi ļoti lepojos. Man arī patīk redzēt tik daudz citu skrējēju, turklāt cilvēki skrien arī tādos neierastos apstākļos – snieg, auksti, līst –, bet viņi tik skrien, jo acīmredzot tas sniedz enerģiju.
Sarunas ar draudzenēm
Mums ar labākajām draudzenēm ir paradums satikties un pārrunāt lielas un arī nelielas lietas. Agrāk tikāmies kafejnīcās, tagad kopā pastaigājamies – ejam uz parku, līdzi ņemam kafiju un riktīgi stundu aktīvi izstaigājamies. Tā domu apmaiņa dod ļoti lielu atbalstu.
Man skapī ir dažādu izmēru drēbes
Mēdzu iepriecināt sevi ar kādu svaigi ceptu bulciņu, jo ceļā uz dzīvesprieku saprāta robežās viss ir atļauts.
Apstākļos, kad ir tik daudz ārēju ierobežojumu, nevajag sev noteikt vēl kādus papildus. Tad tā vairs nav dzīve, vien eksistēšana.
Ir brīži, kad esmu apaļāka, un brīži, kad manis ir mazāk. Nepārdzīvoju, jo dabā viss mainās – koki, lapas, dzīvnieku kažoki. Tad kāpēc lai nemainītos cilvēks? Kāpēc gan lai skapī nevarētu būt divu vai triju dažādu izmēru drēbes? Kādu izmēru tev tobrīd vajag, tādu velc. Nav garlaicīgi!
Tase tējas, kamēr bērni demolē dzīvokli
Pandēmijas laikā ieguvu vairāk laika būt kopā ar saviem dvīņiem. Varu vērot, kā viņi aug. Tas nav viegli, un ne vienmēr bērni ir enerģijas avots. Drīzāk enerģija ir jādabū citur, lai to tālāk ieguldītu bērnos. Protams, šajā attīstības posmā bērnu aktivitātes nozīmē arī pamatīgu nekārtību dzīvoklī. Piemēram, viņi dodas uz Indiju, un tas nozīmē, ka visas mēbeles, ko bērni ir spējīgi pārvietot, viņi novieto kaut kur citur, pievieno segas, spilvenus, rotaļlietas un uzbūvē savu Indiju. Mans prieks un sasniegums tādos brīžos ir nedomāt, kā to visu sakopšu, bet spēt dzert tēju un rāmi vērot, kā bērni būvē savu pasauli.
Dodu barību savam prātam
Esmu sākusi lietot divus jēdzīgus resursus, kur var atrast gan zināšanas, gan prieku. Kanālā Curiositystream.com ir filmas par dabu, zinātni, dzīvniekiem, cilvēka uzbūvi utt. Tā iespaidā nolēmu bērniem multeņu vietā rādīt filmas par dzīvniekiem. Skatoties tās, arī pati daudz uzzinu, un pēc tam kopā varam apspriest redzēto. Vēl iegādājos pieeju vietnei MasterClass, kur pasaulē labākie dažādu nozaru speciālisti dalās zināšanās – no padomiem, kā pagatavot makaronus, līdz darījumu sarunu mākslai.
Nodefinēt pareizo attieksmi pret notiekošo
Uz pasaulē šobrīd notiekošo skatos kā uz vēsturisku likumsakarību. Cilvēki vienmēr ir dzīvojuši un evolucionējuši tieši nenoteiktības apstākļos.
Tas, ka bijām pieraduši pie kaut kādas noteiktības un kārtības, drīzāk ir izņēmums.
Šādi apvērsumi, satricinājumi drīzāk ir norma, tāpēc tos nedrīkst uztvert kā lielu katastrofu. Drīzāk varam papriecāties, ka mums bija tāds mierīgs periods. Tagad ir sarežģītāks laiks, bet es tajā nesaskatu nekādu pasaules galu. Smaidu, kad cilvēki saka: pasaule nekad vairs nebūs tāda kā iepriekš. Iespējams – jā, nebūs. Un tas ir forši!
