TV3 ziņu moderatores Kristīnes Anžes dzīvesprieka formula

Iedvesma
Gundega Gauja
Gundega Gauja
26. janvāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

TV3 ziņu moderatore Kristīne Anže
Foto: No izdevniecības Žurnāls Santa arhīva
TV3 ziņu moderatore Kristīne Anže
Vienkāršas lietas, kas Kristīnei Anžei palīdz dzīvot priecīgāk un justies labāk.

Sajust mammas klātbūtni

Darbošanās virtuvē ir mans lielais prieks. Pagājušajā pavasarī mana mamma aizgāja mūžībā. Katru gadu viņa gatavoja piparkūku mīklu, kas tika arī maniem draugiem. Šoziem sapratu, ka nedrīkstu šo tradīciju pārtraukt. Eksperimentējām, cīnījāmies. Mamma it kā ienāca virtuvē, un mēs visu darījām kopā. Nopirku pat tādu pašu galdiņu un vaskadrānu, kā bija viņas mājās Dundagā. Šādi mirkļi rada lielu piepildījuma sajūtu un dziļu prieku. Mīkla ar Omnivas palīdzību tika nosūtīta arī tuvākajiem draugiem, un vēl joprojām priecājos par viņu sūtītajām piparkūku bildēm. 

Uz dibena no kalniņa

Tepat Biķernieku mežā var piedzīvot tādus sniega priekus! Tikko bijām tur kopā ar saviem lielajiem bērniem, vajag tikai plastmasas vanniņas vai šļūcamos ābolīšus. Tajā mežā ir tādi nelieli pauguriņi -Laidāmies lejā pa pauguriņiem kā bērnībā! Slapjš dibens, slapji cimdi, sarkani vaigi – tas ir tik lieliski, tāds tīrs, bērnišķīgs prieks!

Ģimenes ansamblis

Dziedu, kopš sevi vispār atceros, – man tas dod tādu absolūtu mieru, siltu kopābūšanu, gandarījumu. Ik pa laikam saku dēlam Rūdolfam: paņem ģitāru, padziedāsim! Repertuārs ir raibs – Raimonds Pauls, Imants Kalniņš, tautasdziesmas. Ja vēl pievienojas manas māsas meitiņa, tad dziedam balsīs – sanāk vesels ģimenes ansamblis.

Nešpetnas galda spēles

Pandēmijas laikā esam sākuši spēlēt dažādas galda spēles, un viena no mīļākajām mūsmājās ir Karkasone. Tajā katrs veido savu pilsētu, krāj punktus, bet, ja tu esi tāds nešpetns, vari to pilsētu otram atņemt. Ar šo esam pamatīgi aizrāvušies! Parasti pirms spēles vienojamies, kā spēlēsim, – vai maigo variantu vai ar atņemšanu? Es vispār esmu absolūts bezkonfliktu cilvēks, bet, ja kāds nāk atņemt pilsētu, ieeju azartā. Tad varu kļūt nikna, un pašai par to nāk smiekli!

Ceļojums savos dziļumos

Šobrīd rūpīgi, solīti pa solītim lasu Bila Plotkina Dvēseles mākslas. Grāmatā ir daudz dažādu atklāsmju par to, ka nekur jau tālu fiziski nav jādodas, bet iet dziļumā sevī dažkārt ir daudz grūtāk, nekā doties kādā īstā ceļojumā. Tas ļoti, ļoti sasaucas ar to, kā pašlaik jūtos. Šīs idejas, domas man ir ļoti atbalstošas un spēcinošas. Tiešām brīnišķīgs darbs!

Paturēt attālināti roku

Manī ir iekšējs miers, un visu, kas šobrīd notiek, uztveru kā kaut ko, kas vienkārši ir jāpārdzīvo un jāpārtic. Miers ir lietu un apstākļu pieņemšanā. Varu tumšā mežā zem eglītes trīcēt un klausīties, kā gaudo vilki. Bet varu arī maziem solīšiem iet uz priekšu, jo ir tā, kā ir. Visu, ko nevaru ietekmēt, atliek vien pieņemt. Daru to, ko patlaban varu izdarīt – piezvanu draugiem, vecāka gadagājuma radiniekiem, cenšos atbalstīt un iepriecināt, paturēt attālināti roku.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

 

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+