Rīga +1°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) kopš pērnā gada nogales tiek īstenots pētniecības projekts Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.–2021. gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība, kuru vada akadēmijas profesors, arheologs, Dr. hist., Dr. habil. art. Juris Urtāns. Projekts Fundamentālo un lietišķo pētījumu programmā tiks īstenots vienu gadu un to finansē Latvijas Zinātnes padome.
Kopš 2018. gada, pateicoties LIDAR datu publiskai pieejamībai, ir notikusi un turpinās sprādzienveidīga pilskalnu jaunatklāšana, īpaši Latvijas austrumu daļā. Patlaban kā jaunatklāti konstatēti vismaz 42 pilskalni, kas ir daudz vairāk nekā visā laika posmā pēc Otrā pasaules kara kopā. Jaunatklājumu skaits, visticamāk, vēl pieaugs, jo teju ik nedēļu no senvēstures entuziastiem pienāk ziņas par iespējamiem, līdz šim nezināmiem pilskalniem Latvijā, kas LIDAR zemes reljefa kartēs parādās kā aizdomīgi zemes virsmas pārveidojumi, atgādinot senos nocietinājumus.
Kultūras akadēmijas mājas lapā ir pieejams šobrīd aktuālais jaunatklāto pilskalnu saraksts ar koordinātēm – visas šīs uzrādītās vietas dabā ir pārbaudītas un atzītas par pilskalniem, to pēdējo trīs gadu garumā paveicis arheologs Juris Urtāns.
Projekta ietvaros turpināsies jauno pilskalnu apzināšana un iegūto datu apstrāde un apkopošana, rezultātā sagatavojot monogrāfiju ar mērķi iespējami ātrāk iekļaut šos jaunatklājumus Latvijas un Baltijas reģiona kultūrvides apritē.
Paralēli projekta īstenotāju, arheologu Jura Urtāna un Jāņa Meinerta darbam arheoloģiski ainaviskajā virzienā, tiks veikts arī kultūrsocioloģisks lauka pētījums – jaunatklāto pilskalnu uztvērumu, nozīmi un ietekmi vietējās kopienās lūkos noskaidrot Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra pētnieces Rūta Muktupāvela, Ieva Vītola un Lolita Ozoliņa. Tāpat paredzēts sagatavot dokumentāciju jaunatklāto pilskalnu potenciālai iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.
