• Šobrīd

    weather img

    Rīga +23°C Skaidrs, Z/ZR vējš, 3.6 m/s

    IZPROT TAVAS SĀPES

    Tavas pirmās lasāmbrilles

    Redze
    Gundega Gauja
    Gundega Gauja
    18. februāris, 2021
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Dokuments, ko turi rokās, rādās tāds kā izplūdis, grāmatu vakaros lasīt vairs negribas, jo ļoti jāpiepūlē acis… Šķiet, pienācis laiks pirmajām brillēm lasīšanai. Kā pie tām tikt? Konsultē INGRĪDA KOZLOVSKA, oftalmoloģe RAKUS stacionāra Biķernieki Oftalmoloģijas klīnikā un AIWA Clinic, optometriste optikā Vizionette.

    Pieņemt faktu – brilles vajadzēs

    Brilles lasīšanai? Tās vajadzīgas citiem, tikai ne man, varbūt vienīgi sirmā vecumā! Ar šādu attieksmi var dzīvot līdz kādiem gadiem četrdesmit, bet tad kādā brīdī – gribi negribi – piezogas doma, ka redze nenovēršami mainās.

    Kā stāsta oftalmoloģe Ingrīda Kozlovska, daļai cilvēku ir psiholoģiski grūti pieņemt šādu neizbēgamību, jo lasīšanas brilles asociējas ar novecošanu: «Ir gan sievietes, gan vīrieši, kas ļoti kautrējas par pirmajām brillēm, bet ir arī cilvēki, kas ļoti labprāt vēlas pie tām tikt. Vajadzība pēc brillēm lasīšanai atkarīga no tā, kāda acu refrakcija (plusi vai mīnusi) cilvēkam bijusi jau pirms tam.

    Tie, kuru redzei ir mazāki vai lielāki plusi, pēc pirmajām brillēm nāk jau ap 35–38 gadu vecumu. Savukārt tiem, kuru redzei ir mīnusi, tuvumā bez brillēm spēj labi redzēt diezgan ilgi, un briļļu jautājums kļūst aktuāls ap piecdesmit gadiem vai pat vēlāk, bet daži var lasīt bez brillēm visu mūžu. Bez brillēm lasīšanai var iztikt, ja tuvredzība ir ap mīnus 2–3 dioptrijām. Tad cilvēks tuvumā var ļoti labi iztikt bez brillēm.»

    Pirmie, kam vajag lasāmbrilles, ne vienmēr ir lielie grāmatmīļi vai tie, kas ilgu laiku pavada pie ekrāniem, bet gan cilvēki, kuri strādā ar sīkām detaļām tuvā attālumā (20–30 cm).

    Lasot grāmatu, mēs to turam tālāk – apmēram 40 cm attālumā, bet datora ekrāns parasti atrodas vēl nedaudz tālāk. Tāpēc darbam ar datoru vajadzība pēc brillēm parasti rodas mazliet vēlāk, un tās var būt vājākas.

    Kāpēc tā notiek?

    Tātad lielākajai daļai no mums agri vai vēlu lasāmbrilles vajadzēs. Kāpēc tā notiek? «Viena no acs optiskajām struktūrām ir acs lēca, kas spēj safokusēt gaismas starus,» skaidro oftalmoloģe.

    «Vecumā pēc 40 gadiem lēcas elastība samazinās un tā vairs nespēj tik labi fokusēt gaismas starus. Samazinoties acs pielāgošanās spējai, burtu atpazīšanai jāvelta lielākas pūles. Tas nozīmē, ka brilles lasīšanai būs vajadzīgas gandrīz visiem, jo izmaiņas starp tuvumu un tālumu būs gan tiem, kam nosliece uz tuvredzību, gan tiem – kam uz tālredzību.» Jautājums tikai – kuram agrāk, kuram vēlāk.»

    Tālāk kopā

    No laika, kad parādās pirmās sūdzības, līdz pirmajām lasāmbrillēm uz degungala parasti paiet divi vai trīs gadi. Pa šo laiku cilvēks mēģina saprast, kas tieši viņam traucē, kas izraisa diskomfortu, un pamazām pieņem domu par vajadzību pēc brillēm. Kad beidzot saņemas aiziet pie ārsta un tiek pie brillēm, ir patiešām priecīgs, jo atkal pilnvērtīgi var nodoties savām darāmajām lietām.

    Lielākoties sākumā cilvēks lasāmbrilles lieto tikai vakaros, kad acis ir sagurušas. Ar laiku acis pierod – nevis pie brillēm, bet pie to radītā komforta, jo vairs nav jāsasprindzina acis. Tālāk lasāmbrilles paliks tavas kompanjones līdz mūža galam, mainīsies tikai to stiprums vai arī būs jāiegādājas modernākas brilles, kurās var salikt iekšā visas nepieciešamās funkcijas, arī piemērotību lasīšanai.

    «Ar vienkāršajām lasāmajām brillēm mēdz notikt tā, ka tās kaut kur pazūd, noklīst, jo tiek uzliktas tikai lasot, tālumā ar tām lūkoties nevar.

    Dažkārt sievietes atzīstas, ka tieši tāda nemitīga briļļu uzlikšana un noņemšana viņām asociējas ar vecumu.

    Tāpēc iesaku izvēlēties progresīvās brilles, kas nav jārausta virsū un nost, nav jāmētā pa kabatām. Šādas brilles arī apkārtējie uztver vairāk kā aksesuāru, nevis vecuma brilli,» iesaka Ingrīda Kozlovska.

    Tev vajadzīgas lasāmbrilles, ja…

    • Rodas vēlme pēc labāka apgaismojuma. Visbiežāk – vakarā, kad acis jau ir nogurušas. Īpaši tas jūtams, lasot sīkus tekstus, piemēram, uzrakstus uz preču etiķetēm – lasīšana kļūst apgrūtinoša, nevari saskatīt, šķiet, ka apgaismojums nav pietiekams.
    • Vakaros vairs negribas lasīt. Līdz šim tā tev bija mīļa nodarbe, bet tagad kaut kā to vairs negribas darīt. Varbūt vēl pat nav tiešu un konkrētu sūdzību par redzi, bet pārņem sajūta, ka – jocīgi, bet… lasīt negribas.
    • Parādās sajūta, ka rokas kļuvušās par īsām. Turot rokās tekstu, neviļus gribas to atbīdīt tālāk un tālāk, lai labāk saskatītu. Un tad vienā brīdī tiešām roku garums jau ir nepietiekams.
    • Lasāmais teksts miglojas. Noliekot tekstu tālāk, miglošanās pazūd. Ar šo gan jābūt uzmanīgiem, jo miglošanās var liecināt vēl arī par citām redzes problēmām.
    • Sāc pētīt tuvinieku lasāmbrilles. Uzliekot tās, pēkšņi atklāj, ka redzi labāk. Rodas nojausma, ka varbūt arī pašai tādas vajadzētu.
    • Parādās galvassāpes pēc darba tuvumā.

    Ar ko sākt, un kā rīkoties?

    Lai novērtētu acu veselību un tiktu pie sev piemērotām lasāmbrillēm, būs vajadzīgi divi speciālisti – gan oftalmologs, gan optometrists. Nokļūšanai pie šiem speciālistiem ģimenes ārsta nosūtījums nav nepieciešams.

    Patiesībā no 40 gadu vecuma acu ārsts būtu jāapmeklē reizi gadā. Īpaši jau tad, ja ģimenē ir kādas acu slimības, piemēram, glaukoma, vai pacientam pašam ir kādas hroniskas slimības, piemēram, cukura diabēts vai paaugstināts asinsspiediens.  

    Oftalmologs ne tikai skatīsies acs refrakciju, bet arī mērīs acu spiedienu un skatīs acs struktūras mikroskopā. Tiks pilināti speciāli acu pilieni, kas paplašina zīlīti, lai varētu izskatīt lēcu un tīkleni (pēc pilieniem skats vēl kādu laiku ir aizmiglots, tāpēc atpakaļceļā vadīt automašīnu nav ieteicams).

    Ārsts arī, iespējams, izrakstīs kādus acu pilienus, jo dažkārt sūdzības rada tā dēvētais sausās acs sindroms. Ja būs nepieciešams, tiks veikti papildu izmeklējumi, piemēram, noteikts redzes lauks vai specifiska tīklenes diagnostika. Brilles acu ārsts var izrakstīt pats vai nosūtīt pie optometrista.

    Optometrista apmeklējums

    Šie speciālisti lielākoties atrodami optikas salonos, taču mēdz pieņemt arī medicīnas iestādēs. Oftalmologs vairāk pievēršas medicīniskajām niansēm, savukārt optometrists daudz sīkāk izvaicās par nodarbošanos, darba apstākļiem, par attālumu, kādā cilvēks ikdienā strādā, vai lasa guļus utt. Arī šeit tiks veiktas dažādas pārbaudes, un daļa no tām var pārklāties ar jau iepriekš oftalmologa veiktajām. Ļoti bieži pirmais speciālists, pie kā vēršas cilvēks ar redzes pasliktināšanos, ir optometrists. Ja šis speciālists pamanīs kādu acu slimības pazīmi, tad nosūtīs pie acu ārsta dziļākai izmeklēšanai.

    Briļļu piemeklēšana

    Pēc pilnas ainas iegūšanas optometrists turpat salonā palīdzēs piemeklēt visatbilstošākās lasāmbrilles. Tās var būt ļoti dažādas – gan pavisam vienkāršas, paredzētas uzlikšanai tikai uz lasīšanas brīdi, gan krietni sarežģītākas, ko var arī valkāt visu dienu, lai nav bieži jāņem nost un jāliek atkal virsū. Briļļu lēcām var būt dažādi pārklājumi – dzidrinātais, cietais (aizsardzībai pret skrāpējumiem), arī aizsardzībai no zilā spektra stariem.

    1. Vienkāršas lasīšanas brilles.
      Ja abas acis darbojas funkcionē vienādi (piemēram, abām ir +1), pietiks ar vienkāršām lasīšanas brillēm. Tādas jau gatavas nopērkamas optikās, aptiekās, dažādos veikalos. Tām norādīts stiprums (+1,0; +1,5; +2,0 utt.), un cilvēks var arī pats pielaikot, lai izvēlētos sev atbilstošākās. Optiskie parametri šādām brillēm ir ļoti vienkārši, tām nav klājumu, dizains ir necils, brilles ātri nolietojas.
    2. Specifiskākas lasīšanas brilles.
      Tādas jāmeklē optikas salonos. Tās ir brilles ar atšķirīgām lēcām, ja katra acs redz atšķirīgi. Tās var būt arī kādas specifiskas brilles, kurās apvienotas piemēram, brilles gan grāmatu lasīšanai, gan darbam pie datora. Ir arī tā dēvētās grāmatvežu brilles, kurām darbam ar datoru briļļu lēcas augšdaļā ir nedaudz vājāks plusiņš, bet apakšdaļā ir stiprāks pluss grāmatu vai dokumentu lasīšanai, planšetei vai viedtelefonam. Savukārt bifokālās brilles ir ar redzamiem lodziņiem apakšdaļā, arī tās piemērotas lasīšanai dažādos attālumos.
    3. Progresīvās brilles.
      Tām lēcās iestrādāti vairāki stiprumi, kas pakāpeniski pāriet cits citā, nodrošinot labu redzi jebkurā skata attālumā – tajās ir iestrādāts gan tālums, gan vidējā distance, gan tuvums. Cilvēks var lasīt dažādos attālumos, var skatīties tālumā. Šīs brilles pielāgo katram klientam individuāli, piemēram, ja cilvēkam tālumam brilles nevajag, tad to augšējā daļā ir iestrādāts parasts stikliņš, bet turpat lēcā zemāk ir iestrādāti plusi lasīšanai tuvumā. Šīs brilles nav jārausta virsū-nost, bet var uzlikt no rīta un tikai vakarā noņemt.

    Lai pašai patiktu

    Optikas salonā optometrists palīdzēs izvēlēties lēcas, savukārt optometrista asistents – briļļu ietvarus.

    Rāmju izvēli nosaka arī speciālista izvēlētais briļļu veids, tāpēc visa lieta nevarēs grozīties tikai ap patīk vai nepatīk.

    Var gadīties, ka jāpiemeklē tieši platāks vai šaurāks ietvars, taču izvēle ir tik ļoti plaša, ka gan jau tik un tā izdosies atrast kādas sev tīkamas. Pirmo briļļu dizains ir īpaši svarīgs, jo brillēm jābūt tādām, kas pašai patīk, ir vieglas un stilīgas.

    Kādas ir cenas?

    Vizīte pie speciālistiem

    • Oftalmologs – 4 eiro (valsts apmaksāta vizīte), maksas speciālists – vidēji ap 40 eiro.
    • Optometrists – ap 20–30 eiro. Dažkārt optometrista vizīte iekļauta cenā, ja turpat pirksi arī brilles.

    Brilles

    No dažiem desmitiem līdz vairākiem simtiem eiro – atkarīgs no redzes stāvokļa un briļļu sarežģītības un rāmja zīmola.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    Auto

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+