Rīga +2°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Raudā patlaban strādā 156 darbinieki un dzīvo 265 seniori.
Centra direktore arī atklāja, ka kopš Ziemassvētkiem līdz šodienai ir miris 21 centra klients, bet stacionēti divi klienti. Viņa gan neprecizēja šo cilvēku diagnozes.
Sociālās aprūpes centrā saslimšana ar Covid-19 pirmo reizi tika konstatēta pagājušā gada 22. decembrī, kad tests bija pozitīvs diviem darbiniekiem un desmit klientiem. Kopš 15. decembra darbiniekus testē divas reizes nedēļā, bet klientus – divas reizes mēnesī.
Aptuveni 15 no 64 saslimušajiem darbiniekiem ir slimības simptomi un viņi patiešām jūtas slimi, bet pārējie par slimību uzzina tikai pēc testa rezultātiem.
Direktore stāstīja, ka darbinieki it nodrošināti ar visiem nepieciešamajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, netrūkst arī dezinfekcijas līdzekļu, taču, neskatoties uz to, infekcijas slimība ir nokļuvusi iestādē.
«Vissmagākā situācija bija gadumijā, kad saslimuši un karantīnā atradās ļoti daudzi darbinieki, patlaban septiņi jau ir izveseļojušies un atgriezušies darbā. Lai nodrošinātu klientu aprūpi, darbiniekiem ir jāstrādā vairāk stundu nekā paredz Darba likums. Par virsstundām cilvēki saņems samaksu. Mēs ceram, ka arī valsts samaksās piemaksas par darbu Covid-19 pandēmijas apstākļos. Līdz 10. janvārim Labklājības ministrijai bija jānodod dati, bet piemaksas tiek solītas trīs mēnešu laikā,» sacīja Randoha.
Runājot par darbinieku un klientu vakcināciju, direktore norādīja, ka patlaban ir zināms, ka tas varētu notikt janvārī, februārī, bet nekādas detalizētas informācijas līdz šim neesot bijis. 12. janvārī notiks Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kur šo jautājumu plānots skatīt, teica direktore.
Svētdien Engures novadā reģistrēti 63 jauni saslimušie un kopumā 14 dienu kumulatīvais saslimušo skaits pašlaik ir 140 cilvēki.
Tikmēr Labklājības ministrija saņēmusi informāciju no Veselības inspekcijas (VI) par sociālo aprūpes centru atteikumiem veikt klientu Covid-19 testēšanu, aģentūru LETA informēja labklājības ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Jānis Zariņš.
Šajā sakarā Ramona Petraviča nosūtījusi vēstuli sociālās aprūpes iestādēm, nosodot izvairīšanos no klientu Covid-19 testēšanas. Petraviča uzsver, ka šādos gadījumos par sekām, kas var rasties, nepakļaujoties atbildīgo iestāžu likumīgajām prasībām, personīgi atbildīgs ir iestādes vadītājs.
«Aicinu izturēties ar atbildību pret cilvēku dzīvībām. Ir nepieļaujama situācija, ka aprūpes iestādes izvairās no klientu testēšanas un neielaiž testētājus,» pauž ministre, atkārtoti aicinot uz sadarbību nodrošināt visu institūciju klientu un darbinieku testēšanu visās institūcijās.
«Vienlaikus testēšanas nodrošinātājiem būtu savlaicīgi un atbilstoši jāreaģē uz iestādes aicinājumu veikt testēšanu,» piebilda Petraviča.
Vēstulē ministre atkārtoti vērš uzmanību uz institūcijās veicamajiem pasākumiem, lai mazinātu Covid-19 infekcijas riskus.
Lai novērstu turpmāku masveida inficēšanos, ministre atgādina, ka sadarbībā ar Veselības ministriju, VI un Slimību profilakses un kontroles centru ir izstrādāti ieteikumi un vadlīnijas Covid-19 izplatības ierobežošanai. Vēstulē uzsvērts, ka ļoti būtiska ir agrīna saslimšanas gadījumu identificēšana, kā arī ātra testēšanas sākšana un kontaktpersonu apzināšana. Līdz ar to katrā institūcijā jābūt ieviestai sistēmai, lai uzraudzītu institūciju darbinieku un iemītnieku veselības stāvokli.
Vēstulē par epidemioloģiskās drošības nodrošināšanu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās atgādināti obligāti veicamie pasākumi, tostarp klientu un darbinieku veselības stāvokļa monitorēšana, tajā skaitā nepieļaujot darbinieku ar infekcijas slimības pazīmēm atrašanos darba vietā.
Tāpat kā viens no veicamajiem pasākumiem būtu neatliekama klientu ar infekcijas slimības pazīmēm un kontaktpersonu izolēšana, kā arī nodalīta aprūpe. Vienlaikus tiek rekomendēts turpināt institūciju klientu un darbinieku rutīnas skrīningu – vienu reizi nedēļā darbiniekiem un iespēju robežās arī klientiem, bet ne retāk kā vienu reizi mēnesī.
Vadlīnijās tiek minēts, ka skrinīnga testēšanu jāveic obligātā kārtā, nevis pēc vēlmes, kā arī jānodrošina institūciju medicīnas māsu un ārsta palīgu apmācību nazofaringiālās iztriepes paņemšanā klientiem.
Vienlaikus vadlīnijās tiek ieteikts strādāt proaktīvi tajās institūcijās, kurās Covid-19 vēl nav izplatījies, nodrošinot personāla kontroli un epidemioloģiski drošu klientu aprūpi, piemēram. Tāpat institūcijas tiek aicinātas izstrādāt ieteikumus, lai nodrošinātu kontroli pār Covid-19 saslimušajiem un kontaktpersonām.
