• Šobrīd

    weather img

    Rīga +11°C

    Smēdes priekšnieks Artjoms Burcevs: Katru pasūtījumu gatavoju kā pirmo reizi

    Lauku mājas
    Dace Rudzīte
    Dace Rudzīte
    5. septembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Ieva Andersone
    Lauku mājā labs kalējs ir zelta vērtē: te krāsnij cukas precīzi pēc izmēra jāpiedzen, te īpašas eņģes, rokturi vai pat vārti jāizkaļ… Taču ne katram tas ir pa spēkam.

    Meistara dosjē

    ARTJOMS BURCEVS

    • Kalējs ar zirgu apkalšanas un nagu griešanas prasmēm.
    • Ar sievu Mariju izveidojis uzņēmumu Zilākalna kalumi.
    • Artjoms izgatavo dažādus metālkalumus, sākot no nagliņas beidzot ar dekoratīviem interjera priekšmetiem. Daudzi no tiem ir unikāli, vairums veidoti pēc individuāla projekta.
    • Strādā ar tradicionālām kalšanas metodēm, visu darot ar rokām, bez štancētām un presētām detaļām.
    • Vairāk nekā desmit gadu darba pieredze.

    Nejaušība vai aicinājums

    Kalēja Artjoma Burceva smēde pārsteidz ar perfektu tīrību un kārtību – smēdes grīda spīd un laistās, katra nagliņa un āmurs atrodas savā vietā. Ar tādu pašu rūpību Artjoms kaļ ikvienu darbu – vai tā būtu vienkārša nagliņa, vai cakām izrotāts statīvs kamīna piederumiem. Par kalējiem bieži valda stereotips kā par būdīgiem vīriem ar garu bārdu cienījamos gados. Artjoms ir jauns, slaids un gludi skūts, bet ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi un augstām prasībām pret sevi un darāmo darbu.

    «Amatniecība man ir tuva kopš bērnības, jo tēvs bija galdnieks. Man ļoti patika, ka visu var paveikt pats savām rokām. Skolas laikā domāju turpināt tēva amatu un pievērsties galdniecībai. Taču, strādājot ar koku, nevarēju sevi realizēt – neredzēju izaugsmes iespējas. Meklējot darbu, pamanīju sludinājumu, ka smēdē meklē kalēju. Padomāju, ka tas nemaz nebūtu slikti, lai gan ar metālu man nebija nekāda sakara. Nonācu smēdē, iepazinos ar kalšanai vajadzīgajiem āmuriem, laktu – to gan zināju, jo jau iepriekš apkalu zirgus.

    Lai gan kalēja arodu var apgūt dažās skolās Latvijā, kā arī privāti pie meistariem, pats visu iemācījos darbībā. Man patika un padevās, daudz informācijas smēlos internetā. Sākumā naglas bija šķības un gadījās visādi, bet sapratu, ka vienīgais, kas vajadzīgs – prakse.

    Smēdē pārsvarā kalām žogus, vārtus, kāpņu margas.Visu laiku viens un tas pats, un man kļuva garlaicīgi, lai gan smēdē ieguvu labu pieredzi.

    Man nepatīk kalt lielus darbus, bet gribas gatavot ko dekoratīvāku, realizēt savas idejas, tāpēc no tās smēdes aizgāju. Izveidoju savu uzņēmumu Zilākalna kalumi – bērnībā dzīvoju Zilajākalnā, no turienes viss sākās, tāpēc tāds nosaukums,» stāsta Artjoms.

    Starp metālu un rezultātu

    Tas, ko patīk kalt un kas ir pieprasīts tirgū, ir divas atšķirīgas lietas, atzīst kalējs: «Man patīk kalt ieročus no fantastikas filmām un videospēlēm, taču tos gatavoju savam priekam, lai gan ir arī cilvēki, kas tādus pērk. Kalt to, kas patīk, īsti nav laika, jo ir daudz pasūtījumu. Vasarā braucam arī uz amatnieku tirgiem, kur piedāvāju dažādus praktiskus kalumus mājai – rokturus, eņģes, naglas, pakaramos, pudeļu attaisāmos.

    Pieprasītākās ir eņģes un rokturi. Šķiet, kas tad tur, visas vienādas, bet arī eņģes un rokturi var būt dažādi, jo atšķiras durvju izmēri. Kādreiz pasūta eņģes tik lieliem vārtiem, ka jādomā, vai varēšu tik lielus dzelžus savā krāsnī uzkarsēt un izcilāt. Mana smēde nav liela, jo taisīju savām vajadzībām – lielākā daļa no smēdē redzamā ir paša gatavots. Vēl cilvēki labprāt pērk pakaramos, pasūta krāsns durtiņas, kamīna piederumu un puķu podu statīvus, arī soliņu kājas, dažādus dekoratīvus elementus smukumam.

    Vārtus un žogus gan negatavoju – lieli pasūtījumi mani nomāc.

    Arī nažus nekaļu, jo tā ir atsevišķa joma – visu savienot ir grūti. Ja vēlas strādāt kvalitatīvi, nevar šaudīties uz visām pusēm. Taču izkalt var gandrīz jebko – kalējs visu veido brīdī, kad metāls ir karsts. Kalējs ir starpnieks starp metālu, sagatavi un to, kas rezultātā sanāk. Svarīgākais ir precīzi trāpīt – ja ar āmuru uzsitīsi pus centimetru tālāk, viss darbs būs sabojāts. Vēl dažkārt cilvēki lūdz salabot kādu darba instrumentu vai citu sīkumu, ko var paveikt piecās desmit minūtēs. Citi kalēji ar tādiem sīkumiem neķēpājas, bet es nekad neatsaku.»

    Katru lietu kaļ kā pirmo reizi

    Lai gan Artjomu zinātāji raksturo kā labu kalēju, kas darbu paveic kārtīgi un filigrāni, pats viņš vērtējumos ir atturīgs: «Grūti pateikt, kas ir labs kalējs, – to, lai vērtē citi, bet jācenšas. Nedrīkst strādāt pavirši. Sākumā jau visi cenšas, bet vēlāk atslābst. To nedrīkst pieļaut. Man katrs jauns pasūtījums sākas ar nelielu uztraukumu – vai varēšu? Tas liek katru reizi censties. Nav sajūtas, ka šo jau zinu, esmu taisījis, un tik uz priekšu! Katru pasūtījumu gatavoju kā pirmo reizi – arī tāpēc sanāk labāk.

    Kvalitatīvi var strādāt arī ar modernām tehnoloģijām, bet es esmu izvēlējies tradicionālās metodes – visu izkaļu ar rokām, neizmantojot presi un nemetinot. Esmu izvēlējies seno, tradicionālo kalšanu – man gribas, lai ir tā pa īstam. Piemēram, metināšanas vietā izvēlos kniedēšanu, kad divas detaļas saliek kopā un no abām pusēm sakniedē ar stienīti. Darbs uzreiz ir kvalitatīvāks, autentiskāks, it kā senāks.

    Labam kalējam jābūt gaumes izjūtai, lai darbs nav vienkārši uzsists ar āmuru – ai, būs labi, tāpat tas ir kalts.

    Tā strādāt nedrīkst – rezultātam pašam ir jāpatīk, bet, ja nepatīk, taisi tik ilgi, kamēr patīk. Labs kalējs darbu padara kvalitatīvi līdz galam, piemēram, lai nepaliek asumi. Nagliņai vienalga, bet nebūs patīkami, ja būs ass rokturis vai pakaramais, tāpēc visu vēl pārvīlēju. Nedrīkst būt tā, ka dāma apsēžas uz soliņa, un viņai metālā ieķeras zeķbikses. Tas arī raksturo labu kalēju – viņš pievērš uzmanību detaļām.»

    50 sitieni, un nagla gatava

    Artjoms lielākoties strādā ar tēraudu, ko var iegādāties metālu bāzē. No tērauda viņš gatavo visu, izņemot specifiskus instrumentus, kam ir īpašas prasības un nepieciešams konkrēts tērauds. Kurināšanai Artjoms izmanto akmeņogles, jo tām ir augstāka degšanas temperatūra, lai dzelzi var uzkarsēt ļoti karstu un lai tā kļūst plastiska.

    Pats vienkāršākais, ar ko vairums kalēju sāk savu darba dzīvi, ir naglu kalšana. Artjoms dienā izkaļ aptuveni 80 naglu un met mieru. «Naglu kalšana ir kārtīgs kardiotreniņš – no naglām reizēm nogurums ir lielāks nekā no rokturiem vai eņģēm, jo tiem nevajag tik daudz āmura sitienu. Lai izkaltu vienu naglu, ar āmuru jāuzsit aptuveni 50 reižu, lai gan sen neesmu skaitījis. Kalējam ir fiziski smags darbs, bet cenšos to sabalansēt – savu darbu organizēju tā, lai visu dienu nav jāklapē bez apstājas. Par laimi, man nav konveijera. Pats sev esmu saimnieks un pats nosaku, cik dienas laikā jāpaveic,» rezumē Artjoms.

    Zirgam nekut!

    Kopš 14 gadu vecuma īpašas attiecības Artjomam ir ar zirgiem – viena zirgu dāma ganās arī paša pļavā. «Ar zirgiem iepazinos, strādājot stallī netālu no Zilākalna. Tad aizbraucu strādāt uz Zviedriju par jātnieku un tur iemācījos zirgus apkalt – saimniekam bija izdevīgi, ka to dara latvietis, jo tas izmaksāja daudz lētāk. Man nebija mērķa strādāt ar zirgiem, tā vienkārši sanāca.

    Laikam Latvijā esmu vienīgais kalējs, kas ir divi vienā, jo mums ir zirgu apkalēji, kam ar kalēja arodu nav nekāda sakara, un kalēji, kam ar zirgiem nav nekāda sakara.

    Kad pēc pāris gadiem atgriezos Latvijā, zirgus kalu arī šeit, taču tagad ar apkalšanu neaizraujos, jo tas ir smags darbs un man tam nav laika. Toties griežu zirgiem nagus. Tas jādara regulāri – apmēram reizi divos mēnešos. Paša kalts pakavs izmaksā dārgi, tāpēc tos nekaļu. Pakavus pērk zirglietu veikalā, viens pakavs maksā ap 2 eiro. Reizēm saimnieks piedāvā savus pakavus, bet to kvalitāte mēdz būt ļoti slikta – mūsdienu pakavi ir daudz precīzāki un zirgam draudzīgāki. Tāpat kā cilvēku apaviem ir izmēri, arī pakaviem ir izmēri: lielākiem un mazākiem zirgiem, ponijiem, ir labais un kreisais pakavs un speciālas nagliņas. Parasti pakavus maina uzreiz visām četrām kājām. Kalējs, kas ir labā formā, visas četras kājas apkaļ 45–60 minūtēs.

    Cik bieži zirgam maina apavus, atkarīgs no tā, cik ātri tam ataug nagi. Pat ja pakavs nenodilst, jo zirgs staigā pa mīkstu segumu, viņam ataug nagi. Tad pakavs jānoņem, nagi jānogriež, un var sist to pašu pakavu virsū otrreiz. Apkalšana zirgam nesāp, jo pakavu naglo nejutīgajā daļā. Lai gan Emīls filmā Emīla nedarbi apgalvoja, ka zirgam kut, tā nav – zirgs vienkārši nesaprot, ko cilvēks grib darīt. Zirgam jāliek saprast, ka tas nebūs bīstami. Kad zirgs paceļ kāju, viņš jāpaglauda, liekot saprast, ka stress ir beidzies. Ja zirgs kāju neceļ, jābūt neatlaidīgam un jāprasa vēl un vēl. Ja pusceļā apstāsies, zirgs uzreiz piefiksēs, ka tev drīkst kāpt uz galvas,» savās zināšanās dalās Artjoms.

    Kā atrast labu meistaru?

    • Kalēju var meklēt Latvijas Kalēju brālībā vai Latvijas Amatniecības kameras reģistrā. Taču tas negarantē to, ka viņš labi prot savu arodu – diemžēl daudziem dokumentu saņēmušajiem trūkst zināšanu un praktiskas pieredzes. Savukārt daudziem labiem kalējiem sertifikātu nav, taču darba pietiek un reklāmu nevajag.
    • Drošākais veids ir apjautāties draugiem un paziņām, jo internetā var uzrakstīt jebko.
    • Prasi rekomendācijas, lasi atsauksmes vai – vēl labāk – apskati dzīvē kalēja darbus. Tā varēs saprast, vai viņa darbs un stils tevi apmierina vai jāmeklē cits meistars.
    • Satiec kalēju dzīvē – aizbrauc uz viņa smēdi vai iepazīsties amatnieku tirgū. Noskaidro, vai to, ko pārdod, viņš kaļ pats vai tikai pārpērk un tirgo.
    • Labs meistars uzklausa un sadzird cilvēka vēlmes, nevis viszinīgi ķeras pie darba un izdara pa savam.
    • Labi, ja kalējs brauc arī uz mājām apskatīties, kā viņa izkaltās lietas iederēsies konkrētajā vidē.

    Konsultē speciālists

    Kā metāla priekšmetus kopt?

    • Metāla kalumiem ir ilgs mūžs, sabojāt un salauzt tos nevar – tie dzimtai kalpos no paaudzes paaudzē.
    • Pats svarīgākais – metāla priekšmetus nevajag mazgāt vai turēt lietū, jo metāls rūsē (ja vien tas nav nerūsējošais tērauds).
    • Aizsardzībai metālu var nokrāsot ar speciālu metāla aizsargkrāsu, piemēram, Hammerite, vai nolakot ar universālo laku. Artjoms ar krāsošanu gan neaizraujas, jo nokrāsots priekšmets iegūst viendabīgu krāsu un vairs nav dzīvs.
    • Aizsardzībai pret mitrumu un koroziju palīdz arī cinkošana jeb virsmas pārklāšana ar cinku. Taču smalkiem izstrādājumiem to nevar izmantot, jo cinkošana tos sabojā.
    • Vislabākais ir ļaut metālam dzīvot savu dzīvi. Ja ļoti kārojas, izstrādājumu var noslaucīt ar sausu drānu.

    Cik tas maksā?

    Cena atkarīga no ieguldītā laika, izmantotā materiāla, kaluma sarežģītības. Rokturi var izkalt gan par desmit, gan simt eiro. Nagliņa maksā vienu eiro, bet, ja tai kaļ platāku un biezāku cepurīti, kuru ar vienu sitienu nevar uztaisīt, nagla izmaksās septiņus astoņus eiro. Kamīna piederumu statīvs izmaksā aptuveni 150 eiro, lielāki pasūtījumi – arī 1000 un vairāk eiro.

    Kur meklēt?

    Latvijā ir aptuveni 20–30 kalēju, taču precīzi nav zināms, jo daudzi vienkārši dara darbu, nereģistrējoties nevienā organizācijā.

    Lauku Mājai rekomendēja:

    • Gints Haņeckis Tukumā – kalējs ar ilgu darba pieredzi un savu stilu. Tālr. 29167921.
    • Jurģis Sīmansons Rencēnos – kalējs ar papīru, kaļ modernus, kā arī lielus un nopietnus darbus. Tālr. 26449674.
    • Andris Ščeglovs Turaidas muzejrezervātā – atsaucīgs kalējs, turklāt viņa smēdē ikviens var izkalt monētas, pakavus, piedāvā programmu kāziniekiem. Tālr. 29490869.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+