Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
7
-
0
-
2
-
4
-
0
-
2
-
0
-
Pašapziņu vecina režīms
«Mūsu ģimenē vienmēr ļoti izteikti ticis kultivēts viedas un sievišķīgas sievietes tēls, kura vienlaikus ir arī ģimenes cilvēks. Karjera nekad nav bijusi prioritāte. Attiecīgi veidojusies arī mana saprašana par dzīves vērtībām. Visas sievietes mūsu ģimenē ir strādājušas līdz sirmam vecumam, darbs un darbīgums ir augsti novērtēts, tāpēc arī man tas ir pašapziņu veicinošs faktors. Augu kā vienīgais bērns ģimenē, tiku lolota un lutināta. Desmit gadu vecumā jau biju filmējusies divās filmās – man kā bērnam šķita, ka esmu īpaša, bet, manuprāt, nekad neesmu bijusi augstprātīga. Vienmēr bijusi sajūta, ka iespējams ir viss, tikai jāzina soļi, kā līdz mērķim tikt.
***
Manuprāt, par sevi pārliecināts cilvēks nekad nebūs augstprātīgs vai nepieklājīgs. Gluži pretēji – jo lielāka pašapziņa, jo lielāka cieņa pret pārējiem, pieklājība un izteikts sirds siltums.
***
Veicinot veselīgas pašapziņas veidošanos, būtisks ir ģimenes un citu līdzcilvēku atbalsts jebkuros centienos – vai tas būtu sports, mācības, māksla. Būtiski iemācīt mīlestību pret darbu un to, ka nevienam nekas nepienākas vienkārši tāpat, tāpēc ka esi bagātāks, smukāks vai gudrāks.
***
Manu pašapziņu veicina režīms un sevis iedomāts personīgais tēls visdažādākajās dzīves lomās – sieva, mamma, draugs un citās.
Diezgan precīzi zinu, kāda vēlos būt mājās – gribu, lai manai ģimenei ir sajūta, ka vienmēr gribas pie manis atgriezties, jo būs mīļi, būs saklāts galds, harmoniska atmosfēra.
Tāpēc, piemēram, esmu pasākusi brokastu galdu saklāt jau vakarā, lai, ģimenei pamostoties, būtu svētku sajūta pat darba dienā. Attiecīgi, ja esmu tikusi galā ar šo situāciju ilgtermiņā, tas liek manai pašapziņai augt. Un tā ir ar jebkuru citu lietu – arī sevis kopšanu, uzturu. Kad biju ļoti jauna, protams, priecājos par komplimentiem, kas attiecināti uz manu ārējo tēlu. Šobrīd tas neapšaubāmi ir patīkami, bet sirds no tā nedzied. Toties ļoti priecājos, ja kādam var būt noderīgs mans padoms ikdienā, kas tiešām nereti saistīts tieši ar pašapziņu un bērnu audzināšanu.
***
Es it visā un visos cenšos saskatīt labo. Godīgi teikšu, uzreiz, kā jūtu, ka tuvojas kas nelāgs, šos mirkļus sevī neielaižu – cenšos nomainīt vidi, domāšanas veidu vai cilvēkus sev apkārt. Distancējos no draugiem, kuri klačojas, aprunā citus vai nepārtraukti sūdzas. Vienmēr iesaku turēties pie cilvēkiem, kas jūs iedvesmo – pazīstami vai nepazīstami, bet īsti. Kad varat sajust caur šiem cilvēkiem sava dzīvības un pašapziņas trauka uzpildīšanos. Mēdz teikt, ka esam to piecu cilvēku kombinācija, ar kuriem visvairāk pavadām kopā laiku.
Man palīdz arī sarkano līniju novilkšana. Ar to domāju – piecelšos rīt, un viss būs citādi, tāds Skārletas O’Hāras piegājiens. Palīdz arī iedvesmojošas filmas un grāmatas vai laiks pie dabas vienatnē.
***
Mūsdienu sievietes pašapziņu iesaku stiprināt ar to, ka katrai jāatrod kaut viena lieta dzīvē, ar kuru var iepriecināt citus vai būt noderīgai – vai tas būtu darbs, padoms vai kaut kas, ko darīt aiz laba prāta bez atlīdzības. Pat viens smaids, kas neko nemaksā, spēj uzlabot dienu sev un otram. Tā arī aug pašapziņa.»
