• Rokrakstā paslēptais cilvēka raksturs

    Psiholoģija
    Ieva Jātniece
    Ieva Jātniece
    Ievas Stāsti
    Ievas Stāsti
    26. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Līdzīgi kā pirkstu nospiedumu, nav arī divu vienādu rokrakstu. Tomēr, vadoties pēc dažādām pazīmēm – rakstījuma stila, ātruma, slīpuma un citiem parametriem, tikai pēc rokraksta vien varam uzzīmēt visai precīzu cilvēka garīgo portretu. Atšķirībā no pirkstu nospiedumiem rokraksts gadu gaitā gan mēdz mainīties – tas ir kā cilvēka iekšējo pārdzīvojumu un rakstura spogulis. Mainoties cilvēka garīgajai pasaulei, mainās arī viņa rokraksts.

    Interesanti, ka citviet pasaulē ir grafologi – ārsti, kas pēc rokraksta vien spēj jau laikus pamanīt un pacientu brīdināt par iespējamām garīgām saslimšanām nākotnē. Novērots: ja cilvēks uzsāk ārstēšanos, tiklīdz parādās pirmās brīdinošās izmaiņas, viņam iespējams veiksmīgi palīdzēt un ārstēšanās laikā apiet medikamentu lietošanu, kas ir tā saucamā smagā artilērija.

    Rokraksts arī rāda, vai cilvēks nav nonācis strupceļa un bezcerības izjūtā. Piemēram, ja starp rindām un vārdiem ir milzīgas atstarpes, tas liecina, ka rakstītājam ar steigu jāsaņem palīdzība, jo viņš ir pašnāvības priekšā. Pašnāvnieku vēstulēm raksturīgi arī tas, ka tām paliek neaprakstīta plata labā mala, vārdi ir līdz galam nepabeigti, cilvēka paraksts uzvilkts sīkiem burtiņiem un nereti pārsvītrots. Šādi cilvēks pārvelk svītru savam es.

    Tā kā policija izmeklē pašnāvību lietas, lai atšķirtu, vai cilvēks no šīs pasaules ir aizgājis pats vai viņam kāds to ir palīdzējis izdarīt, pirmsnāves vēstules analizē kriminālisti, kas ir eksperti arī grafoloģijas jomā. Kriminālists Oskars Arājs, par kuru rakstījām jau vienā no iepriekšējiem žurnāla numuriem, bija viens no viņiem. Oskars Arājs atzīst: pat neskatoties uz lielo konkrētā brīža stresu, kad cilvēks ir piespiests uzrakstīt atvadu vēstuli, viņa rokrakstā kardinālu pārmaiņu nebūs. Citādi ir pašnāvniekiem: viņi līdz absolūtai izolācijai un bezcerībai nonāk pakāpeniski, un šīs pārmaiņas parādās arī rokrakstā.

    Kriminālistiem agrākos gados itin bieži bijis jāveic rokrakstu ekspertīzes arī draudu vēstulēm. «Tad bija gadījumi, kad secināju: pats rakstītājs nav konkrētās vēstules autors.

    Padomju gados un vēl 90. gados noziedznieki mēdza par pudeli sarunāt kādu dzērāju, lai tas uzskricelē viņu nodiktēto tekstu.

    Tas bija viegli atšifrējams, jo rokraksts liecināja, ka cilvēks nav intelektuāli attīstīts, taču teksts parādīja itin labu valodas izjūtu,» stāsta Oskars Arājs. Jo zemāks cilvēka intelekts, jo rokrakstam vairāk raksturīgs nevienmērīgs temps un burtiem – nevienmērīgs virziens.

    Lai arī tagad ar roku rakstīto saziņu ir aizstājusi virtuālā sarakste, tomēr joprojām mēs lietojam savu parakstu visdažādākajā dokumentācijā. Tieši par parakstu viltošanu joprojām norit pietiekami daudz tiesvedību. Piemēram, tiek viltots paraksts gadījumos, kad cilvēks iznīcinājis cita rakstīto oriģinālo testamentu un to noformējis no jauna ar sev izdevīgākiem nosacījumiem.

    «Lai atšķirtu paraksta viltojumu, rūpīgi tiek pētīts katrs burts. Bet tas nav vienīgais. Viltojumos vienmēr redzēsim lēnu paraksta vilkšanas tempu. Tāpat varēsim konstatēt apstāšanās vietas, kur veidojas tintes sabiezinājumi, – tur cilvēks skatījies, kā tas paraksts tālāk jāvelk. Tā kā temps ir lēnāks, automātiski stiprāks būs paraksta spiediens, ko labi var redzēt, papīra lapu apgriežot uz otru pusi. Jāatzīst, ka sevišķās rokraksta pazīmes, kas tipiskas konkrētajam cilvēkam, var pārzīmēt, taču neviens nevar atkārtot cita cilvēka rakstīšanas tempu. Oriģinālajiem parakstiem raksturīgas arī asas sākuma un beigu līnijas, savukārt viltojumiem – paraksts visbiežāk vilkts viscaur vienā biezumā,» stāsta Oskars Arājs.  

    Katra cilvēka rokraksts patiešām ir unikāls. Varētu domāt, ka mūsu rokrakstu kaut kādā ziņā diktē tas, ar kuru roku rakstām. Taču tas tā nav: ja labrocis zaudē rakstošo roku un ir spiests rakstīt ar kreiso vai vispār zaudē abas rokas un tāpēc iemācās rakstīt ar kāju pirkstiem, galvenās rokraksta iezīmes saglabājas.

    Rokraksts veidojas sākot no trīspadsmitā dzīves gada, bet deviņpadsmit gadu vecumā parasti jau pieņem savu neatkārtojamo formu. Ir dzirdēta versija, ka cilvēks var censties rakstīt skaistāk un tā pie reizes izkopt arī savu raksturu. Taču tas īsti nebūs tiesa: rokraksts tikai spoguļo mūsu katra būtību. Ja sevi pilnveidojam, rokraksts mainās, ja degradējamies – arī to rokraksts parāda.

    Kā analizēt rokrakstus?

    Ja vēlamies ko vairāk uzzināt par kādu cilvēku, vislabāk skatīt uzrakstīto, kas nav paredzēts pētīšanai: rakstītājs, kurš zina, ka viņa rokrakstu analizēs, kaligrāfijai pievērsīs lielāku uzmanību nekā tas, kurš rakstīs zemapziņas vadītām kustībām. Taču tieši tās ļauj precīzāk izpausties personībai.

    Tālāk apkopojam galvenās īpatnības, kurām vērts pievērst uzmanību, analizējot gan savu, gan citu cilvēku rokrakstu.

    Raksta lielums

    Liels raksts (12–18 mm no burta augšas līdz apakšai) raksturīgs ekstravertiem, draudzīgi noskaņotiem cilvēkiem, kuriem piemīt organizatora un vadītāja spējas. Viņiem ļoti vajag izpausties! Ja burtu formas ir uzkrītošas, tas liecina par valdonību un nevērību, šie cilvēki demonstrē sevi, nerēķinoties ar citiem.

    Ja rokraksts ir plašs, bet raksturīgs slīpums uz kreiso pusi, kā arī burti ir šauri, tas liecina, ka rakstītājs vēlas izskatīties ekstraverts, taču patiesībā tā nejūtas. Plaša rokraksta īpašnieki kopumā ir uzņēmīgi, pašpaļāvīgi, elastīgi cilvēki, taču viņi var būt arī ārišķīgi un neobjektīvi.

    Neliels raksts, kur burtu vidējais lielums ir mazāks par septiņiem milimetriem liecina par to, ka cilvēks nevēlas atrasties uzmanības centrā un pirmajās rindās. Tie ir profesionāļi, kuri spēj koncentrēties uz iesākto un rūpīgi paveikt darbu līdz galam. Viņiem raksturīgi izvairīties no dažādām aktivitātēm daudzu cilvēku lokā, viņiem ir maz draugu, un citi cilvēki viņus īsti neinteresē. Pie pozitīvajām īpašībām var minēt to, ka viņi ir vienkārši, mierīgi, apdomīgi, reālistiski, arī labi novērotāji, kas spēj kontrolēt savu uzvedību. Pie negatīvajām – šie cilvēki mēs būt sīkmanīgi, bez entuziasma, nav pašpaļāvīgi un nelokāmi ieradumos.

    Normāla lieluma rokraksts (burtu vidējais lielums deviņi milimetri) neizceļas ne ar kādām īpašām pazīmēm. Šie cilvēki ir garīgi, sociāli un seksuāli līdzsvaroti. Īpaši precīzi tas ir gadījumos, kad raksts ir taisns un tradicionāls (ar niecīgu oriģinalitāti).

    Rokrakstu zonas

    Visiem rokrakstiem ir augšējā, vidējā un apakšējā daļa: par augšējo daļu atbild līdzskaņu kājiņas un cilpas, kas virzās uz augšu, bet par apakšējo daļu – līdzskaņu kājiņas un cilpas, kas virzās lejup. Pieauguša cilvēka rokrakstā reti sastopams līdzsvars starp visām trim zonām, parasti viena dominē. Katra zona atbild arī par noteiktu interešu jomu. Ja ir vērojama izteikta neproporcionalitāte (ja viena zona ir augstāka vai zemāka nekā trīs milimetri), tas liecina par cilvēka aktivitāti vai pasivitāti konkrētajā zonā jeb jomā. Pārspīlējums vienā zonā nozīmē mazāku interesi par pārējām dzīves jomām.

    Zonu proporcijas ir ļoti personīga cilvēka rokraksta pazīme, kas ekspertiem palīdz atšifrēt viltojumus, jo tās ir ļoti sarežģīti nokopēt, spontāni rakstot.

    Augšējā zona ir intelekta, godkāres un radošā talanta joma. Tā parāda rakstītāja garīgo attīstību. Zema augšējā zona liecina par to, ka cilvēks ir pieticīgs un pašpaļāvīgs, bet viņam trūkst intelektuālo interešu.

    Vidējā ir sociālo attiecību un ikdienas vajadzību zona. Izteikta vidējā zona liecina, ka cilvēks augstu vērtē drošību un materiālo stāvokli. Piemēram, maza vidējā zona ar augšējo un apakšējo zonu, kas tuvas normālām, norāda uz pieticīgu cilvēku ar mazvērtīgām izjūtām un ierobežotu interešu loku. Liela vidējā zona liecina par to, ka cilvēks pievērš uzmanību detaļām, ir pieticīgs, dažkārt sīkmanīgs un emocionāli pārlieku kontrolēts.

    Liela apakšējā zona norāda uz cilvēku, kurš augstu vērtē drošību, ir praktiski tendēts, fiziski un seksuāli aktīvs. Liela apakšējā zona kombinācijā ar kādu burtu pārlieku izrotāšanu liecina, ka cilvēks ir aizņemts ar ilūzijām un sapņiem, kas parasti ir seksuālas dabas. Neliela apakšējā zona liecina par mērenību fiziskajā plāksnē (cilvēks var būt fiziski vājš); ja vērojams burtu slīpums uz kreiso pusi – rakstītājs ir bikls vai vienaldzīgs seksuālajos kontaktos.

    Izteiktas svārstības zonu lielumos, īpaši ja burtiem raksturīgs dažāds slīpums un nepastāvīgs spiediena stiprums, liecina par to, ka cilvēkam ir problēmas tikt pāri dzīves šķēršļiem. Visbiežāk tas stāsta par to, ka cilvēks nespēj ieraudzīt cēloņu un seku kopsakarības.

    Rokraksta slīpums

    Slīpums pa labi parāda cilvēka vēlēšanos dalīties pieredzē ar citiem, vēlēšanos strādāt kolektīvā, nevis vienatnē. Jo lielāka slīpuma pakāpe, jo ekstravertāks cilvēks. Parasti labēji izteikti slīpa rokraksta cilvēkiem ir daudz pretējā dzimuma draugu, daudzas attiecības ir sirsnīgas, bet seklas. Jo plašāks rokraksts slīpumā pa labi, jo cilvēks komunikablāks. 

    Ja slīpums ir ļoti liels (tuvojas 45 grādu leņķim), tas liecina arī par to, ka cilvēks ir ļoti nepacietīgs, viņš var būt histērisks, nesavaldīgs, bez mēra sajūtas. Bieži uz šo cilvēku spriedumiem nevar paļauties, jo viņi mēdz pāragri izdarīt secinājumus. Šāds cilvēks var sagādāt jebkādus pārsteigumus. Ja rokraksts ir nesalasāms, tas liecina, ka cilvēks ir ļoti nervozs un nenosvērts.

    Taisns raksts liecina, ka rakstītāja prāts valda pār sirdi. Šādi cilvēki ir neatkarīgi, mierīgi, vēsi un nosvērti.

    Neviens skolā nav mācīts rakstīt slīpumā pa kreisi, tāpēc šī iezīme uzskatāma par ļoti personīgu un liecina par izteiktu introvertumu un pat noslieci uz izolāciju. Šie cilvēki labprāt strādā vienatnē un dzīvo pagātnē: nākotne viņus baida. Galējs slīpums pa kreisi raksturīgs cilvēkiem, kas noraida apkārtējo mēģinājumus viņiem palīdzēt, tāpat viņi noraida arī visu jauno. Jo šaurāki burti, jo piesardzīgāks rakstītājs. Ja cilvēks raksta jauktā slīpumā, tas liecina, ka viņš svārstās starp ekstraverta cilvēka vajadzībām un introverta izjūtām. Raksturīgi, ka cilvēks nereti pusceļā maina savas domas.

    Saistītā rakstība

    Saistītā rakstīšana ir veids, kurā četri vai vairāki burti ir savienoti plūstošā kustībā. Saistītā rakstīšana liecina par loģiski domājošu cilvēku, kurš priekšroku dod sistemātiskam darbam. Viņš ir atsaucīgs un sabiedrisks.

    Par nesaistīto uzskatāma rakstīšana, kurā vienlaicīgi tiek saistīti ne vairāk kā trīs burti. Nesaistītā rokrakstā rakstošu cilvēku pozitīvā īpašība ir intuitīvā domāšana, negatīvā – koncentrēšanās trūkums. Šiem cilvēkiem vieglāk darboties vienatnē, viņi nelabprāt pieņem citu palīdzību.
    Daudzi nesaistītā veidā rakstošie, īpaši, ja burtu formas ir savdabīgas, ir mākslinieciski un atjautīgi.

    Neizskaidrojami platas atstarpes starp viena vārda burtiem liecina par nopietnu nervu saspīlējumu, koncentrēšanās un atmiņas zudumiem. Šāds rakstības veids var liecināt par nervu sabrukumu.

    Daudziem cilvēkiem rokraksts vienlaikus ir gan saistīts, gan nesaistīts – tas liecina, ka rakstītāji ātri pielāgojas apstākļiem. Ja rakstījums ir ar vāju spiedienu, cilvēks ir emocionāli jūtīgs, nepacietīgs un viegli aizkaitināms.

    Jāpiemin, ka ir cilvēki, kas rokrakstu tikpat kā nav mainījuši kopš skolas laika.

    Parasti tas neliecina par kaut ko labu: rakstītāji nav pārāk attīstījuši savu prātu.

    Viņi domā, ka viņiem ir jābūt tādiem, kādus viņus vēlas redzēt apkārtējie.

    Rakstības spiediens

    Viegls spiediens norāda uz kulturālu cilvēku ar labām manierēm. Šiem cilvēkiem raksturīgi taupīgi apieties ar saviem fiziskajiem resursiem. Viņu prāts ir ass, viņi viegli piemērojas dažādiem apstākļiem un ir pieticīgi.

    Cilvēki, kuriem raksturīgs stiprs rakstības spiediens, ir izturīgi savu mērķu sasniegšanā. Bieži vien viņiem ir grūti ātri piemēroties jaunai kārtībai. Viņu emocionālā pasaule nav tik dziļa kā tiem, kas raksta ar vieglu spiedienu, pēdējie ir viegli ievainojami. Ar stipru spiedienu rakstošajiem patīk aktivitāšu pārpilnība un pilnīga aizņemtība kā darbā, tā arī brīvajā laikā.

    Ja rokrakstā spiediens ir gan viegls, gan stiprs, tas liecina par emocionālu nelīdzsvarotību un neizlēmību.

    Vārda sākuma un beigu vilcieni

    Ja vārda sākumā nav sākuma vilciena, tas liecina, ka rakstītāja motivācija ir spontāna, viņš sāk darbus bez jebkādas lielas apdomāšanās. Savukārt, ja rokrakstā ir gari sākuma vilcieni, rakstītājam piemīt tendence izniekot laiku pirms virzīšanās uz priekšu. Izteikti sākuma vilcieni liecina arī par pašpārliecības trūkumu.

    Vārda beigu vilcieni var būt normāli, saīsināti vai pagarināti. Gari nobeiguma vilcieni, kas beidzas ar mazu āķīti vai ķeksīti, liecina par neatlaidību un sīkstumu. Elegants nobeigums ar diezgan īsu vilcienu, kas pastiepjas pret nākamo vārdu, liecina par dāsnumu un augstsirdību. Jebkurš beigu vilciens uz kreiso pusi liecina par interesi pašam par sevi.

    Atstarpes starp rindām

    Skaidrs attālums starp rindām liecina par skaidru prātu, apķērību un labām vadītāja spējām.
    Ja rindas ir tālu viena no otras un arī atstarpes starp vārdiem ir ļoti platas, rakstītājam steidzami vajadzīga palīdzība – tā ir viena no pašnāvnieku pazīmēm. Savukārt rindu sajaukšanās ir samulsuša prāta un vājas organizētības zīme.

    Taisnas rindas ar labu ritmu liecina par uzticamu, kārtīgu un sistemātisku rakstītāju. Uz augšu kāpjoša rinda norāda uz optimismu, ambīcijām un iniciatīvu. Savukārt uz leju ejoša rinda liecina par nogurumu, nemieru un depresiju. Viļņaina rinda liecina par paškontroles trūkumu. Rindas, kas sākas ar kāpumu un tad krīt uz leju, liecina par rakstītāja sākotnējo entuziasmu un to, ka viņam uzsāktais ātri apnīk. Rinda, kas sākumā iet uz leju, bet tad uz augšu, norāda uz cilvēku, kurš šaubās, bet ātri atgūstas un pabeidz iesākto par spīti sākotnējai nepatikai vai apnikumam.

    Burtu platums

    Plati burti norāda uz cilvēka vēlēšanos paplašināt savu telpu. Tie liecina par degsmi, mērķtiecību, atklātību, atsaucību, vēlēšanos atbrīvoties no ierobežojumiem, kā arī par nepacietību, steigu, nepastāvību un uzstājību.

    Šauri burti stāsta par piesardzību, paškontroli, spēju koncentrēties, kā arī par iekšēju nebrīvi, sevis bremzēšanu, bailēm no publiskas uzstāšanās.

    Neregulārs raksts, kur šauri burti mijas ar platiem, norāda uz cilvēka nelīdzsvarotību. Ja vārdu beigas veido platāki burti, tas liecina, ka cilvēkam pietrūkst izturības un konsekvences. Ja vārda beigās burti kļūst šaurāki: cilvēks ir ļoti piesardzīgs un izvairās no jaunas pieredzes gūšanas. Šauri, bet augsti burti liecina par pašapziņu un rēķināšanos ar citiem – cilvēks saprātīgi savas izpausmes ierobežo.

    Sākumburti

    Lielie sākumburti parāda to, kā cilvēks redz sevi. Uzpūtīgiem ļaudīm raksturīgi tekstu sākt ar ļoti lielu, neparasti platu sākumburtu, ar augstāku augšējo cilpu burtu galotnēs. Bagātīgi izrotāti lielie burti liecina arī par tiekšanos pēc zināma stāvokļa sabiedrībā. Ja lielie burti ir kliedzoši pārspīlēti, rakstītājs arī dzīvē ir ārišķīgs. Lieli sākumburti kombinācijā ar lielu rakstu liecina par godkārīgu cilvēku, kurš var būt radošs, alkst atzinības.

    Nelieli vienkārši sākumburti bez izrotājumiem liecina par personību, kurai nepiemīt vajadzība radīt maldinošu priekšstatu, šie cilvēki labprāt paliek ēnā un ir vērtīgi, neuzbāzīgi darbinieki.

    Sīki drukāti lielie burti stāsta par literāru dvēseli, kas nemēdz izlikties un kam nav laika ambīciju plānošanai. Šādu rakstītāju intereses parasti ir intelektuālas.

    Gari, šauri lielie burti norāda uz introvertu rakstītāju, kurš ir jūtīgs un kam ir garīgas intereses. Plati lielie burti liecina par draudzīgu, pašpārliecinātu rakstītāju.

    Zīmīgie burti

    Ir divi burti, kuru rakstībai būtu jāpievērš lielāka uzmanība, – tie ir E un M.

    Augsts un plats E liecina par cilvēku, kas gatavs sabiedrībai sniegt savas vērtības, ja burti ir slīpi – viņš ir arī atsaucīgs un izpalīdzīgs, bet ne pazemīgs. Ja lielais E uzrakstīts ar enerģiskiem turp un atpakaļ vēzieniem, nav noapaļots un veido asus stūrus, tas liecina par enerģisku cilvēku. Jo apaļākas ir E formas, jo rakstītājs ir maigāks. Ja burta augšdaļa ir noliekta slīpi salīdzinājumā ar stāvāko apakšdaļu, cilvēks ir gatavs piekāpties, pat nevajadzīgi. Vārds Es, kas ir vienādā lielumā ar pārējo tekstu, liecina par cilvēku, kuram nav īpašu ambīciju. Jo mazāks ir minētais vārdiņš pārējā tekstā, jo vairāk cilvēks cenšas paiet maliņā un būt nepamanīts. Ja Es ir niecīgāks par pārējiem vārdiem teikumā, tas liecina par sevis noniecināšanu.

    Burts M izsaka rakstītāja attieksmi pret līdzcilvēkiem. Šis burts sastāv no tādām kā divām kājiņām. Pirmā simboliski attēlo pašu, otra – apkārtējos cilvēkus. Ja M pirmā daļa ir garāka par otro, cilvēks sevi vērtē augstāk par citiem, savas intereses liek pirmajā vietā. Ja pirmā kājiņa ir it kā palēkusies attiecībā pret pārējo tekstu, cilvēks savas tiesības pieprasa uzstājīgi. Ja M otrā daļa ir augstāka par pirmo, rakstītājs apkārtējos vērtē augstāk un ir pieradis spēlēt otro lomu.

    Mūžīgais jautājums: vai varam otram uzticēties?

    Grafiski cilvēka uzticamība rakstītajā tekstā parādās kā raksta vienotība: visi elementi ir savstarpēji vienoti, raksts izskatās harmonisks. Raksta formas ir arī nemainīgas, tās saglabā savas vadošās līnijas.

    Savukārt par neuzticamību liecina šādas pazīmes: raksturīgi ārēji izgreznojumi – šleifes, ielocījumi (grafologi tos sauc par melu kliņģeriem), rakstam trūkst vienotības.

    Raksturīgas ir arī drukātu burtu rindas, kuras tiek izmantotas kā īstā rokraksta maska, vājš uzspiedums, apzināti vai neapzināti pieļautas neskaidrības. Šādos tekstos pārāk bieži ir izdarīti labojumi, kas ir nedrošības pazīme, kā arī tekstā kopumā nojaušamas lēnas un nedrošas rokas kustības.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

    Satura mārketings

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Personības

    Vairāk

    Skaistums un mode

    Vairāk

    Bērni

    Vairāk

    Māja un dārzs

    Vairāk

    Izklaide

    Vairāk

    Labākai dzīvei

    Vairāk

    Aktuāli

    Vairāk

    Abonē