Kāpēc meitenēm tā patīk sliktie puiši?

Psiholoģija
Dace Rudzīte
22. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vispār jau nav tādu pareizu vai nepareizu attiecību, labu vai sliktu vīriešu, ir tikai attiecības, kurās apzināti vai neapzināti izvēlies būt. Ja tevi piesaista vīrieši, kas regulāri sagādā sirdssāpes, tam ir kāds cieši ar tevi pašu saistīts iemesls. Konsultē ARTŪRS MIKSONS, ārsts psihoterapeits RSU Psihosomatikas klīnikā

Jēdziens sliktie puiši, ar kuru esam pieradušas apzīmēt noteikta tipa vīriešus, patiesībā ir ļoti diskutējams. Kas ir labi un kas slikti? Ko katra uzskata par sliktu? Kādām īpašībām viņam jāpiemīt, lai iekļautos šajā kategorijā? Turklāt jābūt godīgām – ja ir slikti vīrieši, ir arī sliktas sievietes. Neiedziļinoties katras individuālajā izpratnē par sliktajiem zēniem, pieņemsim, ka tas ir vīrietis, kas sievieti īsti neciena, varbūt ir emocionāli vai pat fiziski vardarbīgs, varbūt pat sabiedrībā pret viņu izturas aizskaroši, izsaka ironiskas piezīmes.

Sliktais puisis mēdz dot priekšroku draugiem un lietot alkoholu vai citas apreibinošas vielas, spēlēt azartspēles vai nodoties ekstrēmiem hobijiem, kuros sievietei nav vietas.

Viņš nespēj uzņemties atbildību un nopietnas saistības, uz viņu nevar paļauties, viņš bieži ir neparedzams un neprognozējams, arī greizsirdīgs. Taču, kā norāda Artūrs Miksons, šādam vīrietim parasti ir arī otra puse: «Bieži viņš ir spēcīgs, varošs, konkurētspējīgs, enerģisks, arī vizuāli pievilcīgs, harismātisks – viņš ir dzīvīgs. Uzvedas pārliecinoši un provokatīvi, arī bravūrīgi. Ne visām, bet daļai sieviešu tas patīk. Visticamāk, šāds vīrietis tik vienkārši no sievietes neatkāpjas, mēģina viņu iekarot par katru cenu, aplido – viņš spēj būt neatlaidīgs, un kura sieviete gan nevēlas justies īpaša? Diemžēl paralēli tam visam viņš var būt impulsīvs, agresīvs arī pret sievieti, nesavaldīgs.

Bieži vien viņš aplido vairākas, ne tikai vienu. No malas var šķist, ka, šādi dzīvojot, viņš jūtas labi, taču ir otrādi.

Atkarības, sieviešu maiņa, impulsīva un agresīva uzvedība patiesībā liecina par iekšēju nemieru un nespēju tikt galā ar kādām lietām. Sieviete attiecību sākumā to visu ignorē vai noliedz, domājot, ka pret viņu vīrietis tā neizturēsies. Tas ir naivums! Tā ir idealizēta princeses fantāzija, ka viņš būs agresīvs un naidīgs tikai pret citiem, bet pret viņu nebūs. Ne jau attiecību sākumā viņš uzreiz nospēlē visu naudu vai daudz dzer, lai gan sarkanie karodziņi redzami jau tad. Ja viņš mīl ballītes, vienmēr domā tikai par sevi vai aizraujas ar ekstrēmiem hobijiem, uzreiz mukt projām nevajag, bet pavērot un būt veselīgi piesardzīgai gan. Ja mēģini kaut ko mainīt un runāt ar viņu, taču viņš nemainās – pieņem lēmumu. Jo kaisle un asas izjūtas patīk līdz brīdim, kad sāk domāt par ģimeni, bērniem, dzīves stabilitāti.

Varbūt materiālo pusi viņš pat nodrošinās, bet, netiekot galā ar savām problēmām, turpinās spēlēt azartspēles, tikties ar draugiem un iet medībās, ar ģimeni laiku nepavadīs. Tad sieviete brīnās, kur pazuda ideālais, viņu aplidojošais un neatlaidīgais vīrietis. Taču viņā visu laiku bija arī šī otrā daļa – sievietes atbildība ir tajā, ka viņa to nepamanīja. Šķirties arī ir grūti, ne tikai tāpēc, ka bail, jo būs skumji, bet tāpēc, ka ir kauns un neērti, vainas izjūta, jo pati jau viņu izvēlējās. Reizēm sieviete tomēr izšķiras un atrod mierīgāku partneri, kurš regulāri par viņu rūpējas, nestaigā apkārt, atceras visu, ko viņam saka. Taču kādā brīdī sieviete sāk viņu zāģēt, jo viņai ir garlaicīgi. Jāizvēlas, mīļās dāmas, ko tad jūs patiesībā gribat. Galvenais jautājums, ko sev vispirms vajadzētu uzdot, – kāpēc man vajadzīgs, lai viņš tāds – mierīgs vai nepareizs – būtu?»

Kļūdu labojums attiecībās ar tēvu

Viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais iemesls, kāpēc izvēlamies sliktos puišus, saistīts ar tēvu. Viņš atgādina pašas tēvu. Ja tēvs bija stingrs, kontrolējošs, bravūrīgs, mēdza iedzert, tu izvēlies līdzīgu vīrieti, jo tas ir kaut kas zināms, turklāt cerot, ka viņš patiks arī tavam tēvam, jo viņš tavā izredzētajā saskatīs līdzību ar sevi.

«Vienkārši sakot, tas, ko viņa redz šajā vīrietī, viņai ir zināms un pazīstams. Viņa zina, kā strādāt ar viņu, pat ja no viņa ir cietusi. Šajā brīdī ciešanas pat nav svarīgākais, galvenais – tas ir kas pazīstams. Ja tēvs mēdza staigāt apkārt un lietot alkoholu, viņa labi zina, kā ir dzīvot ar dzērāju, – ko no viņa gaidīt, kā reaģēt. Vēl viens iemesls šādai partnera izvēlei ir mēģinājums izlabot, mainīt neveiksmīgas, problēmu pilnas vai ļoti atturīgas attiecības ar tēvu. Viņas motivācija ir šādi novērst bērnības dienu sāpes. Mazāks vai lielāks konflikts attiecībās ar tēvu ir un būs vienmēr, bez tā nevar. Ja tēvs nebija klātesošs vai bija dusmīgs, skaļš, komandējošs – šis konflikts nav atrisināts un saglabājas meitenes un vēlāk sievietes kodolā. Bieži terapijā sievietes sūdzas par vīru, bet, kad pamazām šķetina šo jautājumu dziļāk, nonāk līdz tēvam.

Lai gan parasti viņas saka, ka tētis bija ļoti labs un tas nekas, ka visu dzīvi dzēra. Vai esi kādā brīdī uz viņu izdusmojusies, izrunājusies, pateikusi, ka tev sāpēja, ka viņa pietrūka vai tagad pietrūkst? Tas netiek izrunāts, bet pārnests uz vīru, kurš uzvedas līdzīgi tēvam. Vai cits piemērs: sieva vēlas, lai vīrs dzīvē ir aktīvāks, un viņš sāk apmeklēt sporta zāli. Taču tad parādās cita problēma – viņa regulāri nav mājās un sieva sāk viņu zāģēt. Kāpēc? Jo viņas bērnībā tēvs regulāri dzēra un nebija mājās.

Tagad, kad mājās nav vīra, viņa dziļi iekšēji nedomā par vīru, bet atmiņā uzaust, kā bija gaidīt mājās tēvu.

Bet par tēva dzeršanu viņa ne ar vienu nerunā – tā bija, viņa pielāgojās un dzīvoja, kā bija. Problēma ir tāda, ka šobrīd viņa savā vīrā saskata tēvu un reaģē, balstoties uz šo bērnības traumu. Protams, var gadīties, ka arī vīrs staigā apkārt ar draugiem un priecājas. Ko parasti dara sieviete?

Raksta neskaitāmas īsziņas un zvana, varbūt pat iet viņu meklēt, tādējādi cenšoties mazināt savu trauksmi. Aktualizējas bērnības pieredze, kur, visticamāk, ir dziļa vainas izjūta – ja es būtu bijusi citāda, tēvs nebūtu dzēris. Jebkurš mazs bērns iekšēji vaino sevi pie tā, ja tētis vai mamma ir nelaimīgi, ja vecāki strīdas, ja tēvs dzer. Apzināti tā neviena nedomā, bet neapzināti šī pieredze ir iesēdusies. Izeja ir saprast, ka vīrs nav tēvs, ka viņa ne pie kā nav vainīga, un meklēt veidus, kā tikt galā ar trauksmi.

Psihoterapija, saruna ar draudzeni, nomierināšanās tehnikas, darbs ar sevi un iekšējs dialogs – reizēm ar to pietiek, lai iemācītos vīrieti nemeklēt, vairs nerakstīt īsziņas un nezvanīt. Pat ja jūties sabijusies un izmisusi, tu spēj to izturēt. Visticamāk, bez psihoterapijas to nevarēs, taču sievietei vajadzētu nonākt kontaktā ar savu vainas izjūtu un apzināties, ka viņa nav vainīga pie tā, ka tēvs klaiņoja apkārt. Kad to atzīst, sieviete var ieraudzīt, ka, meklējot savu vīrieti, viņa patiesībā katru reizi iet glābt tēvu,» skaidro Artūrs Miksons.

Mūsdienu Edgari un Kristīnes

Sliktos puišus bieži izvēlas sievietes, kam piemīt glābējas sindroms. Vienalga, ko vīrietis sastrādā, viņas domā: es viņu mainīšu, izglābšu, izārstēšu! Taču, kā uzsver Artūrs Mikons, tas nekad nenotiks: «Dziļi iekšēji jebkura meita un jebkurš dēls grib savu vecāku redzēt veselu. Kad bija maza, viņa cerēja, ka izglābs savu tēti. Vai mammu, ja mamma bija tik nevarīga, ka nevarēja izglābt tēti. Bērnā rodas visvarenības izjūta: es varēšu! Taču izglābt tēvu viņai neizdevās, tad nu glābs un padarīs labāku kādu vīrieti. Ik pa laikam arī uzpeld šie labie, maģiskie stāsti, ka vīrietis, sastopot savu dzīves sievieti, tiešām mainās.

Esot attiecībās, vienam otru cienot, mīlot un rūpējoties, var kaut ko mazliet pamainīt, taču sevī, un ar šo nosacījumu attiecības uzlabojas. Bet mainīt otru nav iespējams. Viņa iekšējā būtība, viņa kodols nemainās – viņš vienkārši atrod veidu, kā to padarīt veselīgāku. Vairāk realizējas sportā, kaut ko darot kopā ar sievu un bērniem, taču tas viņa iekšējo būtību nemaina. To var izprast, apzināties, mēģināt lietot citādi, bet izmanīt ir neiespējami,» uzsver Artūrs Miksons.

Vairākumam sieviešu, kuras izvēlas dažādu kaislību plosīto Edgaru, nevis turīgo un paredzamo Akmentiņu, ir mazohistiskas personības iezīmes.

Priekšplānā izvirzās nevis ciešanas, ko šāds vīrietis sagādā, bet mazohistisks lepnums: re, kā es spēju izturēt viņa dzeršanu! Vīrietis staigā apkārt un ielaižas ar citām sievietēm, taču viņa to spēj racionalizēt līdz pat absurdam: bet viņš tāpat atgriežas pie manis! Šāda domāšana norāda, ka tu vispār neesi kontaktā ar savu iekšējo agresiju un dusmām, jo patiesībā taču tevi besī, ka viņš vazājas apkārt, ka viņš tevi neciena, ka viņš nav paredzams. Patiesībā tu nevari to izturēt. Noliedzot šīs emocijas, tu pat neapzinies, ka reāli ciet un nerealizē pati savas iespējas. Tiesa, daudzas diemžēl realizējas caur vīrieti un bez viņa nespēj būt varošas, darošas un burvīgas.

Plus vēl meklē attaisnojumu: kādai taču viņam jāpalīdz; viņš ir tik labs tētis…

Tāda acu aizmālēšana, aiz kā slēpjas neapzinātas dusmas un bailes no skumjām un vientulības, kuru dēļ labāk paliec neparedzamās un nedrošās attiecībās nekā bez vīrieša. Izeja ir skaidra un gaiša valoda: izvēlies – vai nu tu beidz vazāties apkārt (melot, spēlēt, dzert…), vai mani zaudē. Viņam jāsaprot, ka tu nejoko un ņem dzīvi savās rokās. To nevajadzētu pārprast un domāt, ka tāpēc viss jādara pašai, ka nevajag lūgt palīdzību, – nē. Vīrietim var dot otru, varbūt trešo iespēju, bet kādā brīdī jāpieņem lēmums. Būs vīrieši, kam klikšķis nostrādās, kas sapratīs, ka blefa nav, un savu izturēšanos vai uzvedību mainīs. Būs vīrieši, kas to neņems galvā, – nebūs tevis, būs cita. Tad gan ej atpakaļ neskatīdamās, jo šādās attiecībās vispār nav vērts sevi ieguldīt.

Nepazīsti mieru

Sliktie puiši piesaista arī tās, kuru bērnības ģimenē bija daudz neparedzamu situāciju, daudz emocionālu un sadzīvisku problēmu, pat briesmu. Tu atkal neapzināti izvēlies attiecību modeli, kurā viņš var tev to sagādāt, jo tu zini, ko darīt ar šo neparedzamību. Lai gan teorētiski vajadzētu būt pretēji – pēc bērnībā piedzīvotās nestabilitātes vajadzētu alkt miera un paredzamības –, tā nenotiek.

Artūrs Miksons skaidro: «Lai gan ar prātu sieviete to saprot, dziļākajā būtībā viņa nemāk būt mierā. Ja viņa iepazīstas ar mierīgu un nosvērtu vīrieti, kurš labprātāk pavada laiku mājās, viņa šādu pieredzi neatpazīst un mūk projām, jo nezināšana rada trauksmi. Ja bērnības mājās vienmēr viss gāja pa gaisu, viņa uzvelkas no tā, ka viņš sēž mierīgs, varbūt gatavo datorā atskaiti.

Trauksmi uzdzen tas, ka tu nezini, kāpēc viņš sēž mierīgs, un nezini, ko ar to darīt. Tad talkā nāk fantāzija. Nez ko viņš sēž pie datora? Varbūt čato ar citām vai lūr porno? Tā sākas greizsirdība.

Šis piemērs arī norāda uz dualitāti – sieviete vēlas, lai viņš ir mierīgs, gādīgs un pavada laiku mājās, bet vienlaikus ir aktīvs, uzņēmīgs un brašs. Taču nav tāda vīrieša, tāpat kā nav sievietes, kas sabiedrībā vienmēr ir spilgta un koša, bet mājās pūkainās čībās cep pankūkas. Kādu brīdi tā var notikt, kompensēties, taču pēc kāda laika atkal viss atgriezīsies ierastajās sliedēs. Sieviete parasti grib, lai viņš kaut ko maina, bet mainies pati, maini kaut ko pati! Ja vīrieti visu laiku nodarbina viņa lietas – un aktīvajiem, potentajiem vīriešiem tādu parasti ir daudz –, bet tu tikai paciet, paciet un nedzīvo savu dzīvi, var rasties nomāktības un nolemtības izjūta.

Pavadi laiku kopā ar viņu, bet dzīvo arī savu dzīvi – atrodi hobiju, sāc ceļot –, un redzēsi, kā arī viņā kaut kas mainīsies. Jo vēl viens iemesls, kāpēc sievietēm patīk enerģiskie un neparedzamie, ir tas, ka tevī pašā ir kāda nerealizēta piedzīvojumu, briesmu kāre. Pati dzīvē daudz ko neatļaujies, esi neievērojama, bet izvēlies varošu un darošu vīrieti. Tev pašai pietrūkst drosmes, un tu izvēlies drosmīgu un enerģisku vīrieti, neapzināti viņu izmantojot kā kompensācijas mehānismu.»

Vienalga, kāda, bet – tava

Nav pareizu vai nepareizu attiecību – ir attiecības, kādas tu izvēlies. Varbūt pieaugušai un nobriedušai sievietei patiešām vairs negribas mierīgu mājās sēdētāju un viņa labāk izvēlas trakojošu baikeri. Kāpēc ne? Satiecies ar viņu, varbūt tieši šādas attiecības tev vajag. Izmēģini, jo galu galā tāpat būs jāsaprot, ko vēlies patiesībā. Kāda izvēlēsies mierīgu dzīvi, bet cita padzīvos rāmās attiecībās un sapratīs, ka vajag asumiņu. To gan var realizēt arī ar savu rāmo partneri, rosinot viņu izmēģināt kaut ko jaunu.

Ja atkal piesaista spilgts, bet atbildību nespējīgs uzņemties vīrietis un, pat labi zinot, ka ģimenes veidošana nesanāks, ka viņš būs neuzticams un dzīvosi vienā stresā, tu atkal viņu izvēlies, stāsts ir tikai par tevi. Ja visu laiku dari vienu un to pašu, nevari gaidīt citu rezultātu. Otrs – tajā ir nevēlēšanās mainīt sevi. Diemžēl daudzas vēlas mainīt vīrieti un attiecības, taču nekas nevar mainīties, ja joprojām uzskati, ka pie visa vainīgs ir vīrietis. Tev pašai jāsaredz, kā atkal nonāc glābjošā pozīcijā, attiecībās ar dullu uzdzīvotāju un jāspēj uzdrošināties, jāspēj pateikt stop viņa gājieniem un izdarībām, nevis jācieš vai jāgaida pēdējais piliens un attiecības jābeidz ar krahu.

Kādā brīdī var notikt klikšķis, tu vari atjēgties, ka visu dzīvi to vien dari kā glāb kādu vai dzīvo nemitīgā stresā. Var gadīties, ka šī pieredze tevi mudina paskatīties arī uz cita tipa vīriešiem, cita tipa attiecībām. Vismaz aizdomāties, ka iespējama arī cita opcija. Artūrs Miksons rezumē: «Vislabākais, ja vari būt kontaktā ar realitāti: tu redzi vīrieša abas puses un pieņem lēmumu, balstoties uz to. Ne vienmēr tas sanāk, reizēm prāts kaut ko neļauj redzēt, reizēm pati mērķtiecīgi neskaties šajā virzienā. Bet, redzot abas puses un pieņemot lēmumu, balstoties realitātē, vari sevi pasargāt no liekām sāpēm un ciešanām. Jā, ar viņu kaut kas ir grūti un no kaut kā ciešu, bet iegūstu ko citu, tāpēc viņu izvēlos – lai tā būtu. Bet, ja vīrs dzer un tu tādā kā spītībā lepojies, redz, kā vari to izturēt, – tas nav kontakts ar realitāti, lai gan tu to tā redzi.

Svarīgi arī uzdot sev jautājumu: kāpēc ir jācieš? Vai tu tā kaut ko pierādi? Vai tā dzēs savu vainas izjūtu? Labo pagātnes grēkus?

Varbūt nevajag, varbūt labāk dzīvot tagadnē un ar vīrieti, kādu tu patiesībā gribi. Nav jāatrod vīrietis, kas patiks mammai vai tētim vai kas būs līdzīgs tētim. Tāpat viņā neizbēgami būs tēta iezīmes, bet jautājums – vai kādā brīdī nesāksi otru mainīt? Esot kontaktā ar realitāti, tu to būsi pamanījusi un sapratusi – pieņemt vai ne. Kādreiz vērts ieklausīties arī savā mammā, ko viņa saka par tavu izredzēto, tomēr viņas teikto nepieņemt kā absolūtu patiesību. Varbūt tiešām kaut ko neredzi, bet, ja pati nepārbaudīsi, tāpat neticēsi. Pat ja vecākiem izrādīsies taisnība, tu vēlies dzīvot tā un tā ir tava izvēle. Varbūt veselīga, varbūt neveselīga, bet – tava dzīve.»

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+