Rīga +2°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
1
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Kad iejaucas vīrietis
Bet ko tad, ja meita jau pilnībā nokļuvusi mammas kontroles zonā? Nu, šis mazliet līdzinās ainai no Maijas un Paijas. Atceries epizodi, kur Varis bija iesprostots ellē un nevarēja pakustināt ne rokas, ne kājas – viņam vairs nebija ne gribas, ne spēka? Līdzīgas izjūtas noteikti piedzīvo meita, kura iestigusi attiecībās ar mammu. Proti, ja meita jau nonākusi mammas pakļautībā, tas nereti norāda uz to, ka pusaudzes vecumā viņai nav bijis pietiekami daudz iekšēja spēka, lai tā vienkārši atdalītos no mātes ietekmes un autoritātes. Un viņa turpina dzīvot tā, kā ir, – kopā ar valdonīgo māti, kas viņu nemitīgi kritizē. Gadās, ka meita šādās attiecībās ar māti (vienalga, vai viņai izveidojusies ģimenes dzīve vai ne) nodzīvo visu mūžu.
Taču iespējama arī abu šķiršanās – visbiežāk tad, ja jaunās sievietes dzīvē parādās vīrietis. Taču arī tad situācija nepavisam nav vienkārša, jo rodas tāds kā attiecību trīsstūris – māte, meita, meitas vīrs. Pat ja mātes un meitas attiecībās nepastāv konkurence, var gadīties, ka vīrietim šajās attiecībās vienkārši nav vietas. Viņš nevar tajās iespraukties – tik cieša ir mātes un meitas simbioze.
Nereti vīrietis dzīvi tādā ģimenes modelī neiztur un ir spiests dezertēt – aiziet prom vai sāk dzert.
«Mūsdienās gan pastāv vēl viena iespēja – distances attiecības. Proti, meita ar vīrieti uztur attiecības, bet nedzīvo kopā. Varbūt šādā gadījumā attiecības uzturēt vēl ir iespējams,» pieļauj Ilze Dreifelde.
Nenoliedzami, var gadīties arī situācijas, kad vīrietis ir pietiekami spēcīgs, lai atbrīvotu savu mīļoto no mātes važām un aizvestu sev līdzi. Tomēr arī šāda aizvešana ne vienmēr palīdz. Ja vien māte neatrod sev aizraujošu nodarbošanos vai hobiju, jaunas attiecības, dzīves piepildījumu, viņa meitai īsti neļaus dzīvot savu dzīvi.
Ja vīrietis tomēr aizbēdzis, pastāv iespēja, ka var izveidoties vēl viens attiecību trīsstūris: mamma, meita, mazmeita vai mazdēls. «Šādās attiecībās robežas zūd, saplūst. Bieži vien hiperaprūpe ir tik liela, ka ne meita, ne mazbērns – īpaši, ja tas ir mazdēls – no tās nespēj atbrīvoties. Psihoterapijā to dēvē par mammas negatīvo kompleksu, kas diemžēl turpina destruktīvi un ilgstoši ietekmēt bērnu dzīvi.»
