Izmēri savu stresu!

Tests
Ievas Veselība
Ievas Veselība
15. aprīlis
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Stress ir dažāds – atklāts vai slēpts, pēkšņs vai ilgstošs. Fizisks, emocionāls, attiecību radīts.

Šis tests ļaus izmērīt savu stresa līmeni un noteikt tā tipu.

1. daļa. Tavs stresa līmenis

Saskaiti punktus!

  • par katru atbildi bieži – 3 punkti;
  • par dažkārt – 2 punkti;
  • par reti1 punkts;
  • par nekad – 0 punktu.

Tava summa – … punkti.

0–5 punkti

Apsveicam! Vai nu tavā dzīvē šobrīd tikpat kā nav nekādu stresa faktoru, vai arī tev izdevies izcili iemācīties menedžēt savu stresu. (Ja vien atbildēji godīgi, protams.) Varbūt vienkārši izdevies garš, mierīgs, dziļi relaksējošs atvaļinājums?

6–12 punkti

Tavu stresa līmeni var uzskatīt par veselīgu. Dažkārt dzīves virpuļi un konfliktsituācijas tevi izsit no līdzsvara, taču tas nav uz ilgu laiku un nemazina dzīves kopējo kvalitāti.

13–20 punkti

Tava ikdiena ik pa brīdim piedāvā izaicinājumus un liek mobilizēties stresa situācijām. Reizēm tu ar tām tiec galā viegli, citkārt tomēr gadās uzsprāgt un pēc tam mocīties nožēlā un pašpārmetumos. Tavs garastāvoklis tomēr diezgan atkarīgs no ārējiem stresa avotiem.

21 un vairāk

Tavs stresa līmenis šobrīd ir pārlieku augsts. Varbūt tas ir saistīts ar kādu konkrētu situāciju, notikumu vai dzīves periodu, kas rada satraukumu un pārdzīvojumus? Ja tomēr tā jūties pastāvīgi, tad jāmēģina kaut ko mainīt – vai nu ārējos faktoros, vai arī savās stresa menedžmenta prasmēs.

2. daļa. Tavs stresa tips

Saskaiti punktus vēlreiz. Šoreiz nosaki, kādā krāsā tev ir visvairāk atbilžu bieži un dažkārtzilā, dzeltenā vai sarkanā.

Ja visvairāk ir zilo bieži un dažkārt atbilžu, tu izjūti ķermeņa stresu.

Ja visvairāk ir dzelteno bieži un dažkārt atbilžu, tu izjūti emocionālo stresu.

Ja visvairāk ir sarkano bieži un dažkārt atbilžu, tev ir raksturīgs attiecību stress.

Zilās atbildes

Ķermeņa stress

Stresam vienmēr ir fiziskas izpausmes, jo stress ir cieši saistīts ar organisma bioķīmiju. Tomēr daļa cilvēku stresu izjūt īpaši ķermeniski – gan kā saspringumu un spazmas, gan nogurumu un izsīkumu. Tad arī stresa menedžments noteikti ietver fizisko daļu. Tomēr vispirms der pavērot, kā tieši ķermenis reaģē stresa situācijās.

  • Tas kļūst saspringts un smags, ir grūti elpot, paātrinās sirdsdarbība. Tādā gadījumā der visas relaksējošās tehnikas, kas ļauj atslābināties, jo sevišķi atbrīvot plecu zonu un skaustu. Tie var būt burtiski pāris vingrinājumu, ko der apgūt un vienmēr turēt pa rokai. Noteikti vērts apgūt arī dažus vienkāršus elpošanas vingrinājumus.
  • Nespēks, enerģijas izsīkums – arī tā ir ķermeņa tipiska reakcija stresa, īpaši ilgstoša, apstākļos. Šādās situācijās parasti šķiet, ka gribas vienkārši nokrist un gulēt, gulēt… Taču arī tas nereti nelīdz, tieši otrādi, nemierīgais miegs rada vēl lielāku sagurumu. Paradoksālā kārtā te vislabāk var līdzēt fiziskās aktivitātes – tās palīdzēs ķermeņa uzkrātajam saspringumam izlādēties un atjaunos spēkus. Šis ir cita veida nogurums, kas lieliski pretdarbojas stresa sakrātajam. Vislabāk – svaigā gaisā.
  • Sāk likties, ka nejūti savu ķermeni. Tas var notikt, ja ir kāds nopietns, daudz garīga vai intelektuāla spēka paņemošs process, kura laikā pilnīgi aizmirstam par ķermeņa vajadzībām. Un ķermenis kādā brīdī atspēlējas. Viss, ko vajag panākt, – atgūt ar to kontaktu. Masāža, pašmasāža, kaut vai silta, smaržīga vanna – derēs viss, kas ļauj galvai atcerēties par ķermeni un atkalapvienoties ar to.

Dzeltenās atbildes

Emocionālais stress

Stress var aktivizēt negatīvas, destruktīvas emocijas: dusmas, bailes, nomāktību. Šis emocionālais fons palēnām visu ietin, liekot uz pasauli skatīties caur drūmu krāsu brillēm. Lai neiegrimtu pesimismā pārāk dziļi, der pavērot, kādu emocionālo reakciju stress visbiežāk rada.

  • Nav iespējas veltīt laiku sev. Liekas, ka ik dienu ir tik daudz pienākumu, tik daudz rūpju, kam ne malas, ne gala… Diemžēl cilvēki apkārt to nemaz īsti nenovērtē, un tas rada vēl lielāku nomāktību… Stop! Tiešām pasaule aizies bojā, ja kaut ko neizdarīsi vai izdarīsi vēlāk. Tavs stresa menedžmenta veids – rūpes par sevi. Viss, kas iepriecina, un, galvenais, regulāri.
  • Tu pārdzīvo par katru sīkumu. Kaut kādu apstākļu dēļ tu nespēj distancēties no situācijas, izvērtēt to racionāli un saprast, vai tās dēļ tiešām ir vērts uztraukties. Vai tu vispār vari to ietekmēt? Turklāt šķiet, ka tev piemīt arī talants visu mazliet dramatizēt un pārspīlēt. Protams, var likties, ka te padoms skaidrs – mācīties vērtēt visu racionālāk. Taču, iespējams, tavam nemierīgajam prātam vajadzīgs kas cits – iespēja ik pa brīdim atslēgties no ikdienas, iegrimstot citā pasaulē. Kino, grāmatas, seriāli. Iespējams, tas ir tavs veids, kā ļaut prātam atgūties un sakārtoties.
  • Romāns ar darbu. Tas nav gluži darbaholisms, jo tā īsti nav aizbēgšana darbā. Nē, tas ir stāsts par darbu, kurš patīk un kur gribas daudz sasniegt, tāpēc tas kļūt par svarīgāko dzīvē, par sava veida narkotiku. Un tam ir sekas ārpusdarba dzīvē: nervozitāte, nemiers, viegla aizkaitināmība, iespējams, pat depresija. Pat tad, ja darbs ļoti patīk un kādā brīdī dzīvē ir galvenais, vēlams atrast kaut ko līdzsvarojošu – hobiju, pasākumus ar draugiem, kultūras aktivitātes.

Sarkanās atbildes

Attiecību stress

Attiecības pilnīgi bez stresa nav iedomājamas – vienalga, runa ir par partneri, ģimenes locekļiem, kolēģiem, pat paviršiem paziņām. Jo attiecībās saskaras mūsu intereses un vajadzības un tās ne vienmēr sakrīt. Taču dažkārt šīs nesakritības kļūst par konfliktiem un rada pamatīgu stresu. To var raksturot dažādi.

  • Ir sajūta, ka citi ir ienaidnieki. Tam nav racionāla izskaidrojuma, taču tev šķiet, ka visi cilvēki ir tavi konkurenti un ja ne gluži ienīst, tad vismaz apsmej vai neuzskata par uzmanības vērtu. Tāpēc tev ir grūti atvērties pat pazīstamiem cilvēkiem, par brīvu, nepiespiestu komunikāciju ar svešiem pat nerunājot. Tomēr šīm bailēm nav citas receptes kā izvēlēties dažus visdrošākos cilvēkus un tuvināties ar viņiem. Kad pirmais stresa vilnis noplaks, elpot kļūs vieglāk.
  • Ir sajūta, ka nevienam neesi vajadzīgs. Tas parasti vairāk attiecas uz darbiniekiem lielos kolektīvos, dažkārt – pašnodarbinātajiem. Cilvēks jūtas vajadzīgs kā darbinieks, peļņas nesējs, bet ne kā personība un emocionāla būtne. Ir divas iespējas – pabarot emocionālās vajadzības, pašam uzņemoties pulcināt cilvēkus kopā, vai arī piesaistīties kādam jau gatavam kolektīvam, piemēram, iesaistīties korī vai gleznošanas kursos, kas tagad ir visnotaļ moderni
  • Ir sajūta, ka visiem no tevis kaut ko vajag. Vārdu sakot, cilvēkos palicis tikai klajš aprēķins, visus vada egoisms, un pasaule iet uz galu. Šāds stress liek noslēgties sevī, ieņemt aizsardzības pozīciju un sargāt sevi. Nemitīga aizsardzības pozīcija paņem daudz enerģijas un īsti neļauj atslābt ne uz mirkli – veidojas apburtais loks. Taču, kā dziesmā dzied, – ja tevi nemīl neviens, tev taču ir, ko mīlēt… Var sākt ar kaķīti vai suni no patversmes un tur jau uzreiz iepazīties ar cilvēkiem, kurus pilnīgi noteikti nevada egoisms.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

 

Noderīgi un interesanti

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs

Santa+