• Šobrīd

    weather img

    Rīga +9°C

    Ilgas būt uzklausītam

    Psiholoģija
    Anna Peipiņa
    Anna Peipiņa
    Annas Psiholoģija
    Annas Psiholoģija
    2. oktobris, 2019
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    JRT jaunajā izrādē Vēstures izpētes komisija, kas veltīta tā saukto čekas maisu tēmai, var uzskatāmi vērot dažādas metodes, ar kurām šīs iestādes darbinieki vervēja cilvēkus. Tur bija gan draudi, gan šantāža, gan velnišķīga kārdināšana. Taču dažkārt nemaz nevajadzēja tik slīpētus paņēmienus. Izrādās, reizēm lieliski nostrādāja pavisam vienkārša un ļoti cilvēciska lieta. Vēlme parunāties. Ilgas būt uzklausītam. Slāpes pēc uzmanības.

    Profesionāls vervētājs ātri atkoda cilvēkā šo nepiepildīto vēlmi un lieliski to izmantoja. Vispirms informācijas ieguvei, pēc tam arī iepīšanai ziņotāju tīmeklī. Un nevajadzēja ne īpašu draudu, ne šantāžas.

    Laiki mainījušies. Čekas maisi, vismaz pa daļai, izpurināti; kurš un kā mūsdienās vervē aģentus – nezinu, taču skaidrs ir viens: ilgas būt uzklausītam cilvēkos joprojām ir dzīvas. Varbūt pat vairāk nekā agrāk. Jo šobrīd ir tik daudz iespēju izteikt savu viedokli kaut vai sociālajos medijos, ka brīžam šķiet – visi runā, bet neviens neklausās. Visi grib izteikties, neviens negrib uzklausīt.

    Esmu dzirdējusi stāstu par taksometra vadītāju (sievieti), kurai ir neparasts klients. Viņš izsauc viņu ne tāpēc, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B, bet vienkārši tāpēc, lai parunātos. Protams, par to gatavs maksāt atbilstoši tarifam. Nekādu divdomību, tiešām tikai parunāties.

    Īsti nezinu, vai šī sieviete māk lieliski uzklausīt vai arī cilvēkam vienkārši nav neviena, kam pakratīt sirdi, bet, jā, viņš par to ir gatavs maksāt.

    Reiz kādā ballītē sen nesatiktam jaunības laiku paziņam tā starp citu pajautāju: «Kā tad ir, vai tu jūties laimīgs?» Jautājums tiešām nebija domāts sevišķi nopietni – kāda gan nopietnība, kad ballīte jau pāri pusei? Taču viņš pēkšņi ieturēja pauzi, ielēja man glāzē vīnu un pamazām sāka stāstīt par… par visu ko. Biju pavilkusi diega galu neizrunātu, neuzklausītu pārdomu kamolam.

    Tā ka esiet uzmanīgi, kādam pajautājot, kā viņam klājas. Var gadīties, ka cilvēks jums tiešām sāk stāstīt. Mēs visi gribam tikt uzklausīti. Gribam justies uzklausīšanas vērti.

    Jo vispār jau tādi arī esam.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+