Depresijas pelēkā zona

Psiholoģija
Lolita Lūse
Elva Karičkina
11. februāris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Slikta diena. Vēl viena slikta diena. Tad vēl viena. Tu zini, ka ikdienišķus kreņķus nevar saukt par depresiju, tomēr sev bažīgi jautā: un ja nu tā jau ir tepat? Kā laikus pamanīt brīdinājumus par depresijas tuvošanos? Konsultē MĀRIS TAUBE, Rīgas psiholoģijas un narkoloģijas centra Ambulatorā centra Veldre ar stacionāru vadītājs.

Ar depresiju Latvijā sirgst apmēram 7% cilvēku, bet pārējos var dalīt divās nosacītās grupās. Pirmie (ak, laimīgie!) ir tie, kuriem nav nekādu depresijas risku – ja arī gadās kāda bēda, viņi to liek zem akmeņa un iet pāri dziedādami. Bet ir arī cilvēki, kas apzinās – apstākļu, dzīvesveida vai citu iemeslu dēļ viņiem ir ļoti nopietns depresijas risks. Psihiatrs Māris Taube šos cilvēkus raksturo – tā ir depresijas pelēkā zona. Intensīvs, stresa pilns darbs, ko vakaros nevar nolikt plauktā kā motorzāģi. Apstākļu maiņa – šķiršanās, zaudējums, grūti atrisināma problēma. Ticības zudums sev un tam, ka vispār kaut kas var būt labi. Vientulība. Arī rudens.

Vīrieši padodas, sievietes cīnās

Gada ritumā ir trīs izteiktākie depresijas sākuma un beigu periodi: rudens, Ziemassvētku laiks un pavasaris. Depresija, kas sākas rudenī, pieklust ap Ziemassvētkiem, bet tā, kas Ziemassvētkos modusies, norimst pavasarī. Latvijā, līdzīgi kā citās ziemeļvalstīs, klimatisko īpatnību dēļ depresijai ir īpaši izteikta sezonalitāte – tumšajā un drēgnajā laikā slimnieku skaits strauji pieaug. Skandināvijā, kur ir polārās naktis, šī problēma ir vēl vairāk izteikta. Ko tumsa ar mums izdara? Tā liedz organismam ne vien pietiekamā daudzumā uzņemt D vitamīnu, bet arī samazina spēju izstrādāt laimes hormonus. Izklausās bezcerīgi – nevaram taču pagriezt zemeslodi tā, lai rudens Latviju tikai apglezno, bet tumsu pabīda uz Itālijas pusi!

Taču mediķi ļoti nopietni atgādina, ka depresijai jāpievērš īpaša uzmanība, jo tā prasa cilvēku dzīvības – depresija un pašnāvība ir gluži vai sirdsdraudzenes.

Latvijā katru gadu apmēram četri simti cilvēku izdara pašnāvību, un šā skaudrā lēmuma iemesls, visticamāk, ir tieši depresija. Pārsvarā – 90% gadījumu – šo soli sper vīrieši. Viņiem šķiet, ka depresija – tas ir kauns, tāpēc par to nerunā un pie ārsta neiet. Savukārt sievietes ar depresiju slimo biežāk, bet daudz labāk spēj to pārvarēt un līdz pašnāvībai nonāk daudz retāk. «Sievietes ir stiprākas, viņām ir lielāka motivācija dzīvot, viņas vairāk jūt atbildību – par ģimeni, bērniem –,cīnās, kā vien spēj, un meklē iespējas, kā sev palīdzēt, izraudas, iet pie speciālistiem, dzer zāles,» saka psihiatrs.

Varbūt man ir depresija?

Sievietes par savu emocionālo labsajūtu gādā arī jau profilaktiski: sieviešu sarunas, sieviešu klubiņi un, jā, arī sieviešu žurnāli – tas viss dod iespēju apjaust, ka neesi viena, citai klājas labāk, citai sliktāk, citai tieši tāpat. Sievietes daudz biežāk sev jautā: kā es jūtos un kāpēc es tā jūtos, kāpēc jau kuru dienu jūtos tik slikti!? Nedod Dievs, ka tieši tādā brīdī ceļā pagadās kāds, kas bezjūtīgi atbild: bet kam tagad viegli… Vai arī: oi, ja man tik vien problēmu kā tev! Vai – kas nu tev tur ir, ko tu vari īdēt!

Sievietes gluži intuitīvi meklē ceļus, kā dzīvo labāk, un retāk nonāk uz depresijas takas.

Katra pati zina, cik tas viegli, grūti vai pašsaprotami – stulbākajā dienā uzkrāsot lūpas, pastāstīt kolēģei, cik tev ir slikti, bet tad pašai sevi paņemt aiz rokas aizvest uz sporta zāli.

Svarīgi ir saprast, vai tavs sliktais noskaņojums nav depresijas starts. «Ir normāli, ka cilvēkam mainās garastāvoklis atkarībā no tā, kas notiek, – mēs katrs varam būt priecīgs un varam būt bēdīgs. Uzmanība savām izjūtām jāpievērš tad, ja sliktajam noskaņojumam, skumjām un bezcerībai nav atrodams iemesls,» saka psihiatrs Māris Taube. Ja zini: man ir slikti tāpēc, ka šobrīd netieku galā ar darbiem (esmu apzagta; dēls ir sakāvies; meita sākusi pīpēt utt.), viss skaidrs. Ja iemesla nav, turklāt nomāktība ilgst vairāk nekā divas nedēļas, steigšus jādodas pie speciālista – iespējams, tā jau ir depresija.

Palīdzi sev jau laikus

Psihiatrs Māris Taube, gadiem būdams līdzās depresijas slimniekiem, zina, cik liela nozīme tās profilaksē un ārstēšanā ir… attiecībām. Jo labākas attiecības ģimenē, jo lielāka iespēja neieslīgt depresijā, bet, ja tas tomēr notiks, līdzcilvēki palīdzēs no bedres izkāpt. Diemžēl šajā ziņā riska grupa ir vecākas kundzes – bērni izauguši, vīriešiem Latvijā mūžs īsāks, tāpēc viņas paliek vienas – kā lai skaisti noveco? Psihiatrs saka. «Ir jārūpējas, lai veidotu un saglabātu labas attiecības ar bērniem, radiem, draugiem. Tas var tik ļoti, ļoti noderēt! No pacientiem esmu daudz dzirdējis: ar māsu jau gadiem nerunāju; man ar bērniem nav nekāda kontakta. Ja cilvēks nonāks depresijā, mediķi varēs palīdzēt ar zālēm, bet ikdienas kontaktus otra cilvēka vietā nav iespējams izveidot,» uzsver Māris Taube.

Lielāks depresijas risks ir arī cilvēkiem, kas ikdienā dzīvo režīmā: šodien man viss ir labi, un vienalga par to, kas būs tālāk.

Bet par rītdienu ir jādomā, citādi var palikt pie sasistas siles! Tāpat riska grupā ir tie, kuri raduši domāt tikai par citiem (darbaholiķi, pārlieku rūpīgie vecāki u. c.). Psihiatrs stāsta, ka ir daudz depresijas pacientu, kuri saka: es visu mūžu strādāju, darīju, bet tagad paliku bez darba un vairs nezinu, ko iesākt, – nekā cita man nav. Vai arī: es tik ļoti daudz darīju ģimenes labā, visu atdevu bērniem, bet tagad viņi ir prom, un es nezinu, kur sevi likt. Ārsts uzskata: «Nav nopietni cilvēkam, piemēram, 60 gadu vecumā ieteikt: ej dziedi korī vai dejo deju kolektīvā! Tāpēc ikvienam jau laikus jāatrod kaut kas, ko dara sev un savam priekam. Bet, ja tevi jau ilgstoši neinteresē pat tas, kas agrāk sagādāja prieku, – iespējams, tas ir depresijas priekšvēstnesis.»

8 padomi, kā izvairīties no rudens depresijas

 

  1. Iededz istabā gaismu! Netaupi elektrību, sēžot pelēkā krēslā! Sezonālās depresijas ārstēšanai speciālisti izmanto īpašas brilles un apgaismojumu, bet arī katrs pats sev var palīdzēt, izvēloties pareizo apgaismojumu mājās. Telpās ir jādeg silti baltai gaisma, kādu dod visas kvēlspuldzes. Pērkot LED spuldzes, jāpapēta norāde par kelviniem (K) – tā ir gaismas krāsas mērvienība. LED spuldžu krāsu diapazons ir no 2700 līdz 6500 kelviniem – jo mazāk kelvinu, jo gaisma siltāka. Rudenī dzīvojamajām telpām jāizvēlas LED spuldzes diapazonā no 2700 līdz 3200 kelviniem.
  2. Nepārspīlē ar svecēm! Klasiskos mājīguma radīšanas ieteikumos parasti uzsver: rudenim piestāv sveces, tāpēc dedziet tās visur, lai būtu vairāk gaismas. Psihiatrs Māris Taube tomēr iesaka uzmanīties. Sveču dedzināšana nav panaceja, un to radītajai gaismai nebūs nekāda ārstnieciska efekta. Sveces ir noskaņas radīšanai, un jau tā skumju māktu cilvēku sveces var ievilkt vēl dziļākā melanholijā.
  3. Reizēm šķiet – beidziet tik daudz runāt par sportošanu, iesakiet kaut ko jaunu! Taču psihiatrs atgādina: depresijas profilaksei un arī tās sākotnējo simptomu pārvarēšanai tomēr nav nekā efektīvāka par kustībām. Ja trīs reizes nedēļā tev būs tāda fiziskā slodze, ka viegli iesvīdīsi, – lieliski!
  4. Ēd kā itāliete! Tāpat kā rudeņos kaķenes kļūst apaļākas, lai uzkrātu tauku rezerves ziemai, tā sievietēm jāuzkrāj vitamīnu rezerves savai emocionālajai veselībai. Depresijas profilaksei mediķi iesaka Vidusjūras diētu – tos pašus produktus un ēdienus, ko sirds slimību profilaksei: zivis, augļi, dārzeņi, olīveļļa, graudaugi.
  5. Ej cilvēkos! Socializācijai ir ļoti liela nozīme, tāpēc nepaliec vienatnē, jo īpaši tad, ja ir bēdīgs prāts. Rudens un ziema ir teātru un koncertu sezona, un tas ir arī laiks, lai biežāk tiktos ar radiem, draugiem, kaimiņiem. Jo vairāk būsi cilvēkos, jo vairāk būs iespēju ar kādu dalīties savos kreņķos vai skumjās. Depresijas vēstneši ir šaubīgās domas: ai, ko tad es tur iešu; ko es tur darīšu; kam tur ar mani būs interesanti; ko es tur braukšu ciemos – tikai par apgrūtinājumu… Bet ir jāceļas un jāiet! Riska grupa ir vientuļi cilvēki, arī tie, kuriem kāda iemesla dēļ zudis kontakts ar ierastajiem draugiem, kolēģiem – tie, kas zaudējuši darbu, tikko aizgājuši pensijā, pārcēlušies uz citu dzīvesvietu utt. Ja starp taviem tuviniekiem vai draugiem ir cilvēks šādā dzīves situācijā, parūpējies par viņu īpaši, aicini biežāk ciemos vai ej ciemos pati. Ir ļoti svarīgi radīt sajūtu, ka cilvēks nav viens, ka viņš joprojām ir svarīgs un vajadzīgs.
  6. Smadzenes miegā attīrās – no tām izdalās kaitīgās vielas, tāpēc pieaugušam cilvēkam kvalitatīvā miegā naktī jāguļ vismaz sešas stundas. Ja pēc intensīvas darba nedēļas brīvdienās plosīsies ballītē, noteikti jāpadomā, kā kompensēt miega badu. Ja brīvdienās neatpūtīsies, pirmdienu sāksi neproduktīvi, un tas ietekmēs visu darba nedēļu. «Somijā televīzijas kanālos svētdienu vakaros ir visgarlaicīgākā programma – lai cilvēki mierīgi sagatavojas darba nedēļai un laikus iet gulēt. Pie mums interesantākie šovi nez kāpēc ir svētdienu vakaros,» pamanījis psihiatrs. Labāk neskaties tos, bet ej laikus gulēt!
  7. Paguli arī dienā! Pārdesmit minūšu pusdienlaika snaudiens ir brīnišķīga depresijas profilakse. Ja dienā ļoti nāk miegs, vajag nevis dzert kārtējo kafiju, bet pagulēt – kaut vai noliekot galvu uz galda. Ja ļausi smadzenēm mirkli atpūsties, atlikusī dienas daļa būs produktīvāka, vakars mierīgāks un prāts sakārtots.
  8. Ievēro režīmu! Smadzenēm patīk rutīna un labi saplānota, lai arī saspringta dzīve. Ja cilvēkam nekas nav jādara, piemēram, nav jāiet uz darbu un nav arī nekādu citu plānu, dzīve kļūst tukša – smadzenes nav nodarbinātas, un arī tas var draudēt ar depresiju. Tāpēc – jo mazāk darāmā, jo stingrāk jāsaplāno savs laiks. Ja darāmā ir ļoti daudz, noteikti jāieplāno laiks sev un savām interesēm.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs