Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
11
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Demences simptomi
Pavisam izdala trīs demences stadijas. Vieglas demences gadījumā cilvēks spēj patstāvīgi dzīvot un sevi aprūpēt. Parasti nepilnus desmit gadus slimība attīstās sākotnējā fāzē, kad ir novērojami īslaicīgi atmiņas traucējumi, taču cilvēks joprojām spēj tikt galā ar ikdienas aktivitātēm. Vidēji smagā stadijā ir nepieciešama pieskatīšana, tomēr slimnieks pats spēj ēst un funkcionēt savā mājas vidē.
Smagas stadijas pacienti ir pamatīgs slogs gan pašam cilvēkam, gan sabiedrībai kopumā, te nepieciešama asistence, jo slimnieks ir aprūpējams un pilnībā atkarīgs no citiem.
Kad cilvēks sasniedz fāzi, kad nepieciešama palīdzība ikdienas aktivitātēs, parasti dzīve ilgst līdz pieciem gadiem, taču katrs gadījums ir individuāls
Vistipiskākās un redzamākās Alcheimera slimības pirmās pazīmes ir īslaicīgi atmiņas traucējumi. Cilvēkam pasliktinās atmiņa, it īpaši īstermiņa. Slimnieks atkārtoti atgriežas pie viena un tā paša temata, kaut gan konkrētais jautājums ar sarunu biedru jau vairākas reizes ir izrunāts. Vai arī – lieliski atceras jaunības piedzīvojumus, taču viņam nav ne jausmas, ko šorīt apēdis brokastīs. Ja tuvinieki sāk norādīt uz to, tas pasliktina demences slimnieka pašsajūtu.
Slimnieki bieži kļūst trauksmaini un depresīvi, jo izjūt sabiedrības spiedienu un saprot, ka nespēj uzturēt sarunu. Tas savukārt rada vēlmi izolēties – cilvēks vairs nevēlas doties uz pasākumiem vai satikt citus cilvēkus, jo zina, ka būs nepieciešamība komunicēt. Vēl viena būtiska atmiņas un domāšanas traucējumu pazīme – cilvēks sāk aizmirst vai nozaudēt savas lietas, var parādīties aizdomas, ka viņu kāds apzog; tas vēl vairāk liek slēpt vērtīgās mantas un pēcāk nespēt tās atrast.
Tāpat cilvēkam ir problēmas jaunas informācijas apgūšanā. Tuvinieki var iegādāties viņam jaunu telefonu, bet senioram to apgūt īsti neizdodas.
Viņi turas pie ierastām lietām un vides, kas ir pazīstama daudzus gadus. Ja slimnieks nespēj apgūt jaunas tehnoloģijas vai iemaņas, viņam ļoti slikti izdodas apgūt arī jaunas vietas – Alcheimera slimniekiem rodas orientēšanās un adaptācijas grūtības, viņi viegli var pazust un apmaldīties nepazīstamās telpās un vietās. Pakāpeniski tiek zaudētas jau esošās iemaņas, piemēram, izcilas mājsaimnieces acīmredzami nespēj tikt galā ar uzdevumiem, kurus visas dzīves laikā spējušas brīnišķīgi paveikt. Piemēram, nespēj pagatavot maltīti, ko kādreiz prata. Savukārt kungi parasti prot izjaukt lietu pa detaļām, bet vairs nespēj salikt atpakaļ.
Dažkārt, piemēram, ja ir demences ar Levi ķermenīšiem, sāk rasties arī uzvedības traucējumi, piemēram, sajūk dienas un nakts režīms. Tas ir liels slogs piederīgajiem un kaimiņiem, jo pa dienu slimnieks ir jauks, mierīgs, visus pazīst, bet naktī pārvēršas – sāk trakot, šiverēt pa skapjiem, reizēm var rādās halucinācijas par cilvēkiem vai būtnēm, kas nāk pie slimnieka zagt, laupīt, seksuāli izmantot.
Ir simptomi, ko izjūt pats Alcheimera slimnieks. Cilvēkam sāk zust dažādas maņas. Piemēram, viņš ierauga radinieka vai drauga seju, bet nepazīst. Ar laiku nepazīst pats sevi spoguļattēlā vai fotogrāfijās.
Kļūst arvien grūtāk pazīt tekstā burtus, tāpēc lasītprasme un rakstītprasme kļūst arvien sliktākas. Aritmētisku darbību veikšana sagādā grūtības, piemēram, cilvēks vairs nespēj rīkoties ar naudu. Kļūst arvien ierobežotāks vārdu krājums – slimnieks nevar atrast pareizos vārdus. Iekšēji tas rada diskomfortu un pastiprina neirodeģeneratīvās slimības radītos depresīvos un trauksmes simptomus.
Tādējādi slimība lēni, bet neizbēgami progresē. Ar laiku slimniekam mazinās spriestspēja, tiek traucēta cēloņsakarību izpratne, ir izteikts kritikas trūkums, piemēram, viņš var uzticēties pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem vai uz jautājumu, kāda viņam ir atmiņa, slimnieks atbild, ka lieliska. Bet nenovēršami visu veidu demenču dēļ cilvēkam rodas izteikti kognitīvie jeb domāšanas un uzvedības traucējumi, visbiežāk cilvēks nerunā, ir izteikti apātisks, bez jebkādas intereses par dzīvi.
Laika gaitā tam pievienojas kustību traucējumi, cilvēks kļūst arvien stīvāks, lēnīgāks. Slimības pēdējā stadijā novērojams izteikts svara zudums, slimnieks slikti spēj norīt barību, var parādīties sirds ritma, vielmaiņas traucējumi, dažādi izsitumi un infekcijas. Neirodeģeneratīvo slimību gadījumā biežākais nāves cēlonis ir pneimonija jeb plaušu karsonis, kad, piemēram, barība nonāk elpceļos un veidojas infekciozas komplikācijas.
Raksta turpinājums:
