• Šobrīd

    weather img

    Rīga +21°C

    Viss Tavas ādas skaistumam un veselībai!
    Myskin logo

    Prieka enerģijas maģiskais spēks

    Ezotērika
    Kaija Zemberga
    27. februāris
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Pexels
    Amerikā lielās depresijas laikā ar likumu noteica valsts iedzīvotājiem smaidīt, un smaida kodekss joprojām neesot atcelts.

    Dziedniece un dzīves skolotāja Dzintra Žīgure uzskata, ka par ieradumu jākļūst arī vēlmei sevī vairot pozitīvo mīlestības enerģiju. Kā to panākt?

    Domas modina no komas

    «Mūsos katrā ir pozitīvā un negatīvā enerģija, ko caur sevi atražojam un dalāmies ar citiem. Optimistam ir gaišas, pozitīvas domas, viņš parasti saka – kā ir, tā ir; kā būs, tā būs – un ar pozitīvo lādiņu uzlādē citus. Savukārt pesimists ar negatīvām domām, stresu rada negatīvas vibrācijas, kas postoši ietekmē pašu un var sabojāt dienu citiem. Lai sabiedrībā vairotu prieka enerģiju, jāiemācās kontrolēt savas domas un valodu. Vārds ir enerģija, kas otram cilvēkam spēj iedot spārnus un spēj arī gremdēt.

    Vien no rīta pateikts vārds – labrīt, mīļais! – dod spēku visai dienai. Ar gaišo, pozitīvo enerģiju var dziedināt. Kad saslima mans kaimiņš, es ļoti vēlējos, lai viņš izveseļojas, tāpēc katru dienu piecos no rīta un deviņos vakarā līdzu par viņu Dievu, caur Augstākajiem spēkiem sūtīju viņam gaišas domas par drīzu atveseļošanos, strādāju ar pozitīvo enerģiju. Neteicu, ka šādi cenšos palīdzēt, bet redzēju, ka viņam kļūst labāk. Attālumam nav nozīmes.

    Pozitīvo domu enerģijas elektroni un protoni strādā ar tādu jaudu un ātrumu, kā nosūtot īsziņu vai piezvanot pa telefonu draugam uz otru pasaules malu.

    Pozitīvo domu īsziņu var aizsūtīt arī caur lūgšanām un gaišām domām. Nesen atnāca mana kliente Jūlija un lūdza palīdzēt viņas radiniecei Irinai, kas Maskavā pēc operācijas trīs diennaktis nav modusies no narkozes. Viņa man iedeva jaunās, skaistās sievietes fotogrāfiju, un es ap deviņiem vakarā pieslēdzos Visumam, lai palīdzētu Irinai.

    Noliku sev pretī Jēzus Kristus bildi un, ar roku laižot pāri slimnieces fotoattēlam, lūdzu viņu atgriezties no komas. Desmitiem reižu skaitīju lūgšanas un, kad sajutu siltumu plaukstā, pateicos Jēzum Kristum par palīdzību. Es zināju: viņa pamodīsies no klīniskās nāves. Otrā dienā saņēmu īsziņu no Jūlijas: iepriekšējā vakarā ap desmitiem Irina ir atmodusies no komas. Jutos laimīga, ka man izdevies palīdzēt.

    Vēlāk viņa Jūlijai īsziņā rakstīja: «Tu zini, es skaidri redzēju, kā sieviete mani sauc un saka: Irina, tev jāatgriežas Jēzus Kristus vārdā.» Pēc tam viņa pati man piezvanīja no Maskavas un pateicās par otro piedzimšanu.

    Mums katram dota šī gaišā, siltā sirdsgudrības enerģija, pozitīvais lādiņš, kas spēj palīdzēt citiem. Ne velti baznīcā draudze lūdz par sirdzējiem un nelaimē nonākušajiem. Daudziem esmu centusies palīdzēt ne tikai ar padomu, zālēm, bet strādājot arī ar enerģijām. Pēc Irinas fotogrāfijas arī noteicu, kādus medikamentus sievietei lietot, jo viņa nespēja atgūt vestibulāro līdzsvaru, nepalīdzēja ārstu izrakstītās zāles. Redzēju, ka viņas organismā trūkst skābekļa, lielās devās magnija un D vitamīna.

    Gada tumšajā laikā es visiem iesaku lietot D vitamīnu, jo cilvēkiem trūkst dzīvesprieka, pietrūkst libido enerģijas, ko sintezē saules gaisma, svaigs gaiss un pozitīvā domāšana. Ziemā D vitamīna krājumi ir iztukšoti.

    Pozitīvo enerģiju vairo arī Latvijas āboli. Daudziem, rudenī novākti, stāv pagrabos, bet bieži vien ir slinkums tos ienest istabā, nomazgāt un ēst.

    Ābolos ir C vitamīns, kas sintezē prieka enerģiju. Šajā laikā iesaku ēst arī banānus, kas bagāti ar enzīmiem. Enzīmi ir prieka enerģijas avots. Dienā apēdot divus banānus un trīs ābolus, organisms uzņems tam nepieciešamo pozitīvās enerģijas devu.

    Atnāk pie manis sieviete, un es redzu, ka viņa ir nolaidusi spārniņus, viņā ir vāja libido enerģija. Smaidot saku – pastrādāsim kopā, saliksim visu pa plauktiņiem un jūs atkal jutīsieties labi. Viņa paskatās uz mani caur pieri un neticīgi atmet ar roku. Tad es saku: «Vai jūs zināt, ka jums skaisti staro acis? Acis ir cilvēka dvēseles spogulis, un jums ir ļoti gaiša dvēsele.» Tajā brīdī viņa pārvēršas, sapurinās un sāk uzmanīgi ieklausīties manī. Pēc vizītes sieviete staroja un gaiši smaidīja. Lūk, tā strādā labs vārds un gaišas domas! Tās uzmundrina un dod spēku atveseļoties.

    Taču bieži vien ir grūti pateikt otram labu vārdu, vieglāk ir paklusēt un neteikt neko. Pirms gadumijas redzu, ka veikalā pārdevēja ir ļoti nogurusi, bet cenšas, strādāt ar beidzamiem spēkiem. Kāda sieviete viņai pasaka asu frāzi, un pārdevējai asaras sariešas acīs. Es esmu nākamā aiz viņas un, mierinot pārdevēju, saku: «Jūs esat jauka, laba, bet, mēs, pircēji, visi neesam vienādi. Būs labi. Padies, ka mani apkalpojāt!» Viņa paskatījās uz mani un pasmaidīja. Domāju, ka viņa sajuta siltumu un guva spēku turpināt darbu.

    Kad pacienti pēc manām receptēm gatavo dziednieciskus līdzekļus, tējas, veselības eliksīrus, lai tie spēcīgāk iedarbojas, iesaku arī ielikt labu vārdu, placebo ticības enerģiju.

    Arī pavāri zina, ka ēdiens jāgatavo ar mīlestību, un cenšas katram produktam, ēdiena sastāvdaļai pievienot mīlestības enerģiju. Tādējādi ķiploks labāk papildina sīpolu, kālis – burkānu, kāposts – kartupeli, un, mīlestības enerģijai summējoties, ēdiens ir garšīgāks, tas dod prieku, spēku, enerģiju un pat dziedina.»

    Dzimtas starojums

    «Pozitīvā enerģija iedzimst, tāpēc topošajai māmiņai, gaidot mazuli, jāiemācās dot mīlestības un prieka enerģiju. Bērniņš šūnu līmenī jūt katru mātes vārdu, glāstu, un, ierodoties šajā pasaulē, spēj mīlestību atražot un dāvāt citiem. Bērns, kura vecāki viens otru mīl, ciena un atbalsta, sildoties tēva un mātes mīlestībā, aug un veidojas par personību.

    Līdz pieciem gadiem bērnam ir jāsaņem tikai mīlestība, viņu nedrīkst rāt, pērt ar žagariem, raustīt aiz rokas, likt kaktā. Viņš jāaudzina ar vecāku piemēru, attieksmi vienam pret otru.

    Īgniem, ar dzīvi neapmierinātiem, dusmīgiem vecākiem arī bērns nav valdāms. Viņi to ved pie psihologa, neirologa, bet varbūt pašiem vecākiem vispirms jākonsultējas pie psihologa vai psihoterapeita, lai saprastu, ka pirmām kārtām pašiem jācenšas vairot pozitīvā attieksme un enerģija, jādomā, ko runā un kā runā.

    Pie manis uz konsultāciju atbrauca vecmāmiņa ar puisīti. Redzēju, ka bērns iekšēji ir ļauns, dusmīgs, neapmierināts, runā sliktus vārdus. «Palīdziet,» vecmamma saka, «es netieku ar viņu galā. Vecāki aizbrauca strādāt uz Īriju, bet bērns palika pie manis.» Es viņai teicu: «Sāc nevis ar dusmām, bet mīlestību! Ja bērniņš trako, mētā mantas, ir neapmierināts, mierīgi, ar mīlestību parunājies ar viņu. Paņem rokās lācīti, samīļo, pastāsti, cik tas ir jauks, labs, glāsti rotaļlietu un bērnu.»

    Es paņēmu bērnu klēpī, samīļoju, glāstīju viņam muguriņu, mēs parunājāmies. Teicu: tu esi jauks puisītis, tev ir daudz labu īpašību, tu proti smaidīt, dziedāt, konstruēt, zīmēt. Lūdzu viņam kaut ko uzzīmēt.

    Sākumā bērns zīmēja ar melnu, pelēku un tumši zilu krāsu. Mēs tikāmies vairākas reizes, un ceturtajā zēns jau paņēma oranžo un dzelteno krāsu.

    Caur krāsām var ieraudzīt bērna psiholoģisko noskaņojumu, arī pēc tā, ko viņš zīmē, stāsta par sevi, var izprast viņa iekšējo pasauli.

    Vecākiem, kas bērnu strostē, apsauc, iesaku iztēloties, kā viņi paši justos, ja viņus visu laiku dresētu, raustītu. Daudzbērnu ģimenē visgrūtāk ir vecākajam bērnam, kam visu laiku jāpieskata mazākie. Ja mazie kaut ko pastrādā, rājienu saņem vecākais, jo nav pieskatījis. Turklāt viņš visu laiku tiek saukts vārdā, un kādā brīdī viņam savs vārds sāk piegriezties. Viņš nespēj pareizi sadzirdēt šo vārdu, tā skaņu, vibrācijas uztver kā aizvainojumu, izjūt pret to psiholoģisku protestu.

    Nevajag ar bērnu runāt paaugstinātā balss tonī, apsaukt viņu, pavēloši likt pieskatīt mazākos. Bērns ir jāsamīļo, jāpasaka, cik viņš ir svarīgs, jāpalūdz pieskatīt mazākos bērnus, lai pēc tam visi kopā var pavadīt brīvo laiku. Pozitīva gaisotne, labs vārds ļaus bērnam justies citādi. Vecākiem ir jāapgūst dvēseles, gara un sirds gudrība, lai bērns aug laimīgs, pozitīvās gaismas, siltuma, mīlestības enerģijas apstarots, nevis apspiests.

    Bērni, kas ierodas uz zemes jaunajā tūkstošgadē, ir attīstītāki, gudrāki. Bērna zināšanas, domforma, analītiskais prāts bieži vien ir augstākā līmenī, nekā pieaugušajiem. Gados vecākiem cilvēkiem jāiet līdzi jaunajai paaudzei, jāveido kopā gaismas un attīstības ceļš, nevis jāpiekopj diktatoriskais, psiholoģiskais noliegums – nedrīkst, neaiztiec, apklusti! Tā vietā bērnam jājautā, kā es to varu izdarīt; pamāci mani!

    Pirmklasnieks man stāsta, ka māk latviešu, krievu un angļu valodu, bet gribētu iemācīties arī vācu valodu. Skolotāja sakot – tev vēl mazliet jāpaaugas. Es pasmaidu. Viņš saka: «Nesmaidi, es vēl gribu apgūt franču valodu. Un iemācīšos!» Mazs bērns ar tādu mīlestību un enerģiju tiecas apgūt valodas, lai ar tām caur internetu izzinātu pasauli. Man prieks par to, kā staro šie bērni.

    Visi bērni ir gudri, bet katram zināšanas atnāk citā laikā. Vienam tās ieliktas šūpulī, otrs – saņem pakāpeniski, trešais – pubertātes laikā vienpadsmit, divpadsmit gadu vecumā, kad izmainās hormonālā sistēma. Šajā laikā arī daudzas slimības pazūd. Ja bērnam nav veicies matemātikā, var parādīties labākas sekmes eksaktajos priekšmetos.

    Cilvēka pozitīvo starojumu veido arī dvēsele un gars. Dvēsele atbild par atdzimšanu, bet gars – par gudrību, iepriekšējās dzīvēs uzkrātajām zināšanām. Iepriekšējās inkarnācijās summējas gan talanti, gan uzkrājas pozitīvā enerģija, tāpēc jau šajā dzīvē jādomā par nākamo inkarnāciju.

    Bērns var atnākt uz zemes ar īpašu gudrību, talantiem, kas nepiemīt vecākiem, bet viņš var atnākt arī kā vājš gars, jo iepriekšējās dzīvēs nav apguvis zināšanas, uzskatījis, ka svarīgāk ir strādāt, uzkrāt materiālās vērtības, nevis mācīties.

    Šāda dvēsele un gars ierodas uz zemes kā materiālās pasaules monarhs, kas grib iekarot pasauli, atražot negatīvo enerģiju ar savu attieksmi pret naudu, cilvēkiem, dzīvi.

    Ja šāds bērns ienāk ģimenē, kurā dzimtas starojums vājš, vāja ir cilvēciskā mīlestība citam pret citu, dvēselīte nespēj pacelties augstākā cilvēciskā līmenī, izstarot vairāk pozitīvas enerģijas. Viņš netiecas pēc izglītības, pilnveidošanās, attīstības, izaugsmes, tikai domā par materiāliem labumiem, aprunā citus. Tā ir cilvēka vājuma pazīme. Viņš ātri apvainojas, sadusmojas, uzliesmo, negrib saskatīt konflikta patieso būtību.

    Mūsos katrā ir baltais un melnais, bet pozitīvajām un negatīvajām domām jābūt līdzsvarā. Ja negatīvo ir vairāk, cilvēks ir žultains, skaudīgs, nenovīdīgs. Viņš bieži vien otram var pateikt negatīvus vārdus, pat nepadomājot, kā sāpētu viņam, ja žults tiktu vērsta pret viņu. Ir jāstrādā ar sevi, savām domām. Jāmeklē cēlonis, kāpēc rodas žults, neapmierinātība, naids. Tāpat ir jāstrādā ar slimībām, jāmeklē to sakne. Slimnieks var lūgt palīgā visus svētos, bet, ja viņš sev apkārt radījis neglītu pasauli, negatīvi attiecies pret citiem, nespēs uzreiz atbrīvoties no negatīvās enerģijas. Viņam ir jānodarbojas ar labdarību, jāpalīdz citiem, jo labie darbi līdzsvaro negatīvo nodarījumu. Grūti izārstēties, arī sevī turot ļaunumu.»

    Baltais un melnais satikās

    «Ikdienas dzīvē mēs bieži sastopamies ar negatīvo enerģiju, bet to viegli var pārvērst pozitīvajā. Pastāstīšu kādu gadījumu. Pirms kāda laika gāju caur stacijas tuneli un tur sēdēja vairāki ubagi. Jauns puisis vienam no viņiem iespēra ar kāju. Tajā brīdī man sirds apmeta kūleni. Piegāju pie vīrieša, iemetu cepurē piecus latus un viņam teicu: «Kāds cits iespers viņam, jo viss dzīvē iet pa apli – ko tu izdari otram, saņem atpakaļ.»

    Vīrietis satvēra manu roku un pateicās. Es viņam jautāju: «Kāpēc tu šeit sēdi? Vai negribi sameklēt darbu?» – «Man bija darbs,» viņš atzinās, «bet pats esmu vainīgs par to, kur esmu nonācis.» Teicu: «Tev jārāpjas no šīs bedres laukā, jāmeklē cilvēki, kas var palīdzēt.» Atstāju sava ofisa adresi, un viņš pēc trim dienām atnāca pie manis. Ar palīdzi viņu pabarojām, parunājāmies, un viņš atvadījās. Pēc nedēļas atnāca otrreiz un teica, ka sācis meklēt darbu. Redzēju, ka viņš pats saviem spēkiem darbu neatradīs, un piezvanīju kādam klientam, kurš viņam deva naudu un pajumti. Šis vīrietis tagad cītīgi strādā, ir uz pozitīvā lādiņa un gaismas viļņa.

    «Katram cilvēkam ir savs eņģelis, ko Dievs atsūta vajadzīgā brīdī palīgā,» viņš reiz teica.

    Pozitīvā un negatīvā enerģija visu laiku ir blakus, sastopot cilvēkus, kas devuši daudz prieka, bet ir bijuši arī mirkļi, kas sāpējuši. Pēc sāpīga pārdzīvojuma savām klientēm esmu teikusi – noteiktu ceļa posmu tu ar šo cilvēku esi gājusi kopā, bet tagad jums pienācis brīdis atvadīties un atrast citus dzīves pavadoņus. Pēc laika, kad cilvēks, kas nodarījis pāri, būs atradis risinājumu, gaismas staru, kas vajadzīgs viņa dvēselei un garam, jūs atkal sastapsieties.

    Negatīvā enerģija tiek vairota, arī apvainojoties uz otru. Man kādreiz saka – es viņai tik daudz laba darīju, bet viņa man iespļāva sejā. Ir jādod, neprasot atpakaļ.

    Ja tu gaidi, ka tev otrs atdarīs ar to pašu, tas nozīmē, ka neesi pareizi devis. Labais darbs atnāk atpakaļ caur trešo, ceturto vai piekto cilvēku.

    Cilvēki satiekas, lai cits citu mācītu, dāvātu cits citam pozitīvu, gaišu prieka enerģiju, mācītu izskaust negatīvo, apgūtu jaunu dzīves pieredzi. Otrs cilvēks ir atsūtīts kā skolotājs, ar kuru kopā jānoiet savs karmiskais ceļš, mācoties sakārtot savu iekšējo pasauli, strādāt ar pozitīvo un negatīvo enerģiju. Ja kāds blakus dusmojas, jācenšas dusmu enerģiju pārvērst pozitīvajā, pasakot labu vārdu, samīļojot.

    Esmu pieredzējusi, kā vīrietis mainās, iepazīstoties ar starojošu, pozitīvi domājošu sievieti, un kā stiprais dzimums mainās, zaudē dzīvesprieku, slīgst alkoholā, dzīvojot kopā ar aizvainotu, dusmīgu sievieti, kas viņam vienmēr kaut ko pārmet. To, ko mēs redzam otrā, tas ir mūsos pašos – nesakārtota, nelīdzsvarota iekšējā pasaule. Ja negatīvā enerģija pārmāc pozitīvo, cilvēks nav spējīgs objektīvi uztvert apkārt notiekošo, līdzsvarot iekšējo pasauli.

    Bieži pie manis nāk klienti, kas žēlojas par otru pusi, meklē vainīgo, nosoda, grib šķirties, bet neaptver, ka viena pagale nedeg.

    Kad aiziet kāds no tuviniekiem, mēs viņu apraudam, žēlojam, atceramies ar labu vārdu – cik tu biji laba; kā man tevis tagad pietrūkst… Bet kāpēc ikdienā nevaram pateikt mīļus vārdus, cits citu vairāk cienīt, novērtēt, biežāk satikties? Tad arī paši būsim veselāki un laimīgāki. Ja cilvēki izprastu, cik enerģijai – gan pozitīvai, gan negatīvai –, ir liels spēks, viņi daudz biežāk iedegtu prieka dzirkstīti ļaunumu nesošo domu un vārdu vietā. Mīlestības un pozitīvo domu enerģija spēj visu izlīdzināt, palīdzēt otram, tikai ar to ir jāmācās strādāt. Ja no rīta tuvākajam novēlēsi labu dienu un vakarā pateiksies Dievam par šo dienu, tava dzīve mainīsies uz labu.»

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

    Veselība - Parūpējies par savu sirdi!

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+