Rīga +5°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
Laime ir subjektīvs savas dzīves kvalitātes izvērtējums, bet cilvēkiem pat ar ļoti līdzīgām dzīvēm var būt krasi atšķirīgs redzējums: viens kūļā kājas un dzīvo tik nost, otrs velk dzīvi sakostiem zobiem un žēlojas. Kādēļ gan cilvēki tik atšķirīgi uztver savu dzīvi? Kā izrādās, visai lielā mērā to nosaka mūsu bioloģiskais mantojums – tas, kā cilvēka smadzenes apstrādā informāciju. Tomēr līdzās tam laimes mantojumam, ko esam saņēmuši no saviem senčiem, katram ir iespēja parūpēties par savu laimes izjūtu uzkrājumu. Citam to izdarīt būs vieglāk, citam – grūtāk.
Pozitīvā domāšana laimi nerada
Lai vairotu laimes izjūtu, ir svarīgi rūpīgi izvērtēt, cik jūtīga tu esi pret negatīvajiem stimuliem un cik ilgi tie tevi notur savā varā. Ir cilvēki, kuriem sliktie ikdienišķie notikumi ir kā pīlei ūdens: ai, nu pateica priekšnieks kaut ko ne tā – nekas, pagriežos un aizmirstu. Savukārt ir cilvēki, kuros negatīvie impulsi atstāj tik būtiskus emociju nospiedumus, ka viņi tiešām jūtas kā nelaimes čupiņas: dzīvo nemitīgās bažās, satraukumos, un bēdā ne tikai savu bēdu, bet kļūst atkarīgi arī no sliktajām ziņām avīzēs un televīzijā, daloties briesmu stāstos ar kaimiņiem un tuviniekiem.
Mūsdienu pasaulē atrast negatīvo ir ļoti viegli – sliktajām ziņām visi vārti vaļā, ik dienu varam lasīt un dzirdēt, kādas avārijas notikušas, kādas finanšu krīzes gaidāmas, cik daudz cilvēku apzagti vai apkrāpti, un tā var sevi turēt nemitīgā spriedzē. Jo ātrāk cilvēks ierosināms uz negatīvām emocijām un jo noturīgākas tās viņam ir, jo svarīgāk ir iemācīties izšķirt, kādas sliktās ziņas uzzināt un kādas vispār neuzzināt, kam pievērst un kam nepievērst uzmanību, ko darīt un ko nedarīt.
Var uzdot sev kontroljautājumus: kā tas attiecas tieši uz mani; cik tas man ir svarīgi; vai varu to ietekmēt; vai man to vajag?
Kā gan iespējams iekrāt laimes izjūtas, ja viss šķiet slikti? Grāmatveikalu plaukti ir pilni ar grāmatām par to, kā kļūt laimīgai, bet diemžēl tiek piemirsts, ka ar pozitīvu domāšanu nevar uzveikt negatīvās emocijas. Ir aplami sev vai citam dot padomu: ja tev ir grūti ar kaut ko tikt galā, saņemies, domā pozitīvi, un viss būs kārtībā! Patiesībā tā nenotiek – lai kā centīsies, drūmu domu pārņemtā cilvēkā pozitīva domāšana laimes sajūtu neradīs. Iedomāsimies, ka negatīvās emocijas ir asas nātres, bet pozitīvās – krāšņas lilijas. Vai kādam var izdoties no nātru stādiem vai sēklām izaudzēt lilijas? Nekad! Tieši tādēļ viens darbs ir ravēt nātres, bet pavisam cits – kopt lilijas.
Neatstāt sevi novārtā
Kur ņemt to pirmo laimes izjūtas kapeiku, ko iemest krājkasītē, ja viss šķiet slikti? Cilvēki, kas jūtas nelaimīgi, bieži vien meklē jaunākos atklājumus, kā sev palīdzēt, taču cilvēka pamatvajadzības nav mainījušās kopš cilvēces pirmsākumiem.
Saule katru rītu uzlec un vakarā noriet, šī kārtībā nemainās, un neviens arī to negaida. Tieši tāpat, tiecoties pēc nemitīgi jauniem atklājumiem, jāpatur prātā pamatu pamats par cilvēku kā bioloģisku būtni un godīgi jāizvērtē savs dzīvesveids – cik stipri ir laimes izjūtas būvēšanas stūrakmeņi.
Māja var būt pilna ar pašpalīdzības grāmatām, bet laimes izjūtu neizdosies piedzīvot, ja organismam pietrūks resursu.
Bet tieši tie ir vajadzīgi, lai spētu kontrolēt savas emocijas un virzīties uz priekšu. Ko vajag cilvēkam? Labu miegu, regulāras ēdienreizes, domājot par to, ko tu ēd un ko tas dod tavam organismam. Līdz minimumam jāierobežo apreibinošu vielu lietošana. Arī fiziskās aktivitātes nekad nezaudēs savu aktualitāti. Kāpēc agrāk meitas labību ar sirpjiem pļāva dziedādamas, bet šodien pie datora sēž raudādamas? Mazkustīgais dzīvesveids ne vien rada dažādu slimību risku, bet arī būtiski ietekmē laimes izjūtu – cilvēki, kuri vairāk kustas, tiešām ir laimīgāki.
Nav jau gluži tā, ka nepaēdis un neizgulējies cilvēks automātiski kļūst nelaimīgs – kamēr tie ir vien atsevišķi mirkļi, ar to vēl var tikt galā. Runa ir par ilgstošu sevis atstāšanu novārtā – sistemātiski neizgulējies, nepaēdis vai pārēdies smēķējošs un mazkustīgs cilvēks diez vai jutīsies laimīgs. Resursu uzturēšana ir ļoti svarīga. Tikai tad, kad pamati ir stipri, var domāt par laimes izjūtas radošo daļu – pozitīvo emociju ražošanu un uzkrāšanu.
Veido pozitīvo emociju uzkrājumu
Lūk, daži padomi, kā pamanīties savā laimes izjūtu krājkasē iemest vēl un vēl pa spožai kapeikai.
- Ieplāno laiku priekam!
Pārskati, kur tavā dzīvē ir vieta priekam. Dažkārt cilvēki saka: atšķiru savu kalendāru, bet tur ir tikai darbs – hobijiem, tuvajiem cilvēkiem, fiziskām aktivitātēm paliek tikai laika drupačas. Atceries, ka pozitīvās emocijas ir jāplāno, stingri un bez sirdsapziņas pārmetumiem nosakot, kad laiku veltīsi sev, savam ķermenim, savām attiecībām un tam kas, tev sagādā prieku. Ikreiz, kad šķiet, ka priekam nav laika, jāatceras filmiņa par Grinču. Kad Grinču aicināja uz Kasīšu svētkiem, viņš atvēra kalendāru un teica: nevaru, man šis vakars jau ir aizņemts – man ir vakariņas vienatnē, un to nevar atcelt. Tas nozīmē: es un manas vajadzības ir vissvarīgākais. Ieraksti kalendārā laiku sev, apvelc ar sarkanu zīmuli un zini – to nedrīkst atcelt.
- Pozitīvā izbaudīšana.
Mēs ik dienu piedzīvojam kaut ko labu, tikai viens to pamana, bet cits – ne. Nepamanīti laimes mikromirkļi ir pazaudēti, un atgūt tos vairs nevar. Viens teiks: o, kāds burvīgs rīts! Otrs atbildēs: fui, auksts, un iebāzīs vaigus līdz acīm šallē. Viens teiks: cik garšīga kafija, un to nesteidzīgi izbaudīs, bet cits saviebies: man par rūgtu, un nikni izstrēbs. Šis ir stāsts arī par šeit un tagad izjūtu – ja ej pastaigāties, tad ejot nevis raizējies par darba problēmām, bet klausies, cik jauki zem kājām čaukst lapas.
Bet, ja nudien nespēj neko labu pamanīt, tad pieņem savu personīgo likumu, ka ik vakaru pierakstīsi trīs šodienas pozitīvos mirkļus.
Kāda ir šīs atskaites būtība? Ne jau tas, ka tu kaut ko pieraksti, bet gan tas, ka tā tu ikdienā kļūsi acīgāka un jutīgāka – jau dienā par pozitīvajiem mirkļiem piedomāsi, tos pamanīsi, izbaudīsi un paturēsi prātā, līdz tas kļūs par ieradumu.
- Nodarbe, kurā pazūd laika izjūta.
Vai tev ir tādas nodarbes, kurās vari aizmirst visu – tā, ka gandrīz vairs pat nav svarīgi, cik pulkstenis? Savā ziņā ieguvēji ir cilvēki, kam patīk savs darbs, protams, droši vien mēdz būt arī nepatīkami uzdevumi, bet noteikti vairāk ir kā tāda, kas patīk, aizrauj un – pats galvenais – rada gandarījumu. Tiesa, daudzi strādā tikai naudas dēļ, bet tad noteikti jāatrod kaut kas aizraujošs ārpus darba. Ir cilvēki, kas šādas sajūtas rod dārzā. Vai – kūkas cepot. Vai, piemēram, adot – tad viss aizmirstas. un vairs ne miegs nāk, ne nenomazgātie trauki prātā. Lieliski! Tādas aizraušanās noteikti papildina laimes izjūtu krājkasi.
- Labvēlīgas attiecības.
Laimes izjūtu vairošanai tādas vajadzīgas gan ar tuviniekiem, gan kolēģiem, gan pavisam svešiem cilvēkiem. Esi laipna, pasaki paldies, neskopojies ar laika dāvanām – parunājies. Bieži vien mammām atgādina katram bērnam veltīt kaut dažas minūtes nedalītas uzmanības. Esam radušas domāt, ka tas ir labi bērnam, bet vienlīdz vērtīgi tas ir arī mammai pašai, jo šis laiks pavadīts svarīgās attiecībās.
- Saredzi jēgu tam, ko dari.
Sākot darīt jēgpilnas lietas, cilvēkam sava dzīve vairs nešķiet tikai tukša skraidīšana starp veikalu, virtuvi un darbu. Pamēģini laiku pa laikam padomāt par to, kā tas, ko tu dari, ietekmē citu dzīvi un kā tas viss iekļaujas kopējā pasaules kārtībā – kā pasaule top skaistāka vai labāka. Sava darītā jēgu ir svarīgi atpazīt pašai, nevis gaidīt, ka uz to norāda kāds cits.
- Apzinies savas stiprās puses.
Cilvēki, kas novērtē savas stiprās puses un liek tās lietā, parasti ir laimīgāki. Ja esi beidzot pabeigusi augstskolu, neslēp diplomu kaut kur dokumentu kalnos, bet gan ierāmē to un novieto redzamā vietā.
Iegūsti darbā apbalvojumu – arī turi acu priekšā. Tās ir liecības tavai varēšanai.
Ikreiz, kad šķitīs, ka neko nevari un ne uz ko neesi spējīga, tev būs apliecinājums: ja tu to dabūji gatavu, dabūsi arī ko citu, jo tikšana pāri vienām grūtībām dod spēku tikt galā ar citām. Sevi ir jāceļ un jāsumina, jo atgādināšana par veiksmēm vairo spēku.
- Vairo labo!
Ja kāds saka paldies, cilvēki nez kāpēc mēdz atbildēt: nav par ko. Labāk saki: paldies, es arī priecājos; paldies, ka garšoja; priecājos, ka varēju tev palīdzēt. Pieņem katru paldies cieņpilni, nevis aizmet to stūrī. Arī tad, kad apkārtējie par kaut ko priecājas, tu vari šo pozitīvo enerģiju iznīcināt, bet vari to daudzināt – izvēlies.
Laime nav pašmērķis, bet gan enerģija, lai cilvēks sasniegtu to, kas viņam šķiet svētīgs. Neiznīcini to!
Piemēram, ja kolēģe stāsta, ka uzvarējusi projektu konkursā, vari skeptiski teikt: nu apsveicu, apsveicu, būs vairāk darba, sēdēsi atkal līdz nakts melnumam. Bet vari arī sacīt: cik brīnišķīgi – pastāsti, ko īsti jūs tur darīsiet? Daudzinot labo un priecājoties līdzi otram, tavā laimes krājkasē džinkstēdamas vien birs baltas prieka naudiņas.
