• Šobrīd

    weather img

    Rīga -1°C

    UZVARI CĪŅĀ AR BLAUGZNĀM

    Personālatlases eksperti: Pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl tikai gaidāma

    Bezdarbs
    Ziņu aģentūra LETA
    7. decembris, 2020
    Komentēt

    Drukāt

    Saglabāt

    Foto: Shutterstock
    Lai arī līdz šim Covid-19 izraisītā krīze nav būtiski ietekmējusi bezdarba rādītājus, pandēmijas lielākā ietekme uz atalgojumu un bezdarbu vēl ir tikai gaidāma, jo ziema dažās nozarēs būs ļoti grūta, intervijā aģentūrai LETA prognozēja personālatlases kompānijas Amrop vadošā partnere Aiga Ārste-Avotiņa.

    «Bezdarbs, visdrīzāk, pieaugs. Darbinieku pieejamība tirgū jau ir palielinājusies, un tas savukārt koriģēs arī algas. Tāpat noteikti korekcijas parādīsies darba devēju un ņēmēju sadarbības veidā – arvien vairāk mēs redzēsim nodarbinātību uz noteiktu laiku, uz projektiem. Būs daudz vairāk un elastīgāki nodarbinātības varianti,» pauda Ārste-Avotiņa.

    Viņa sacīja, ka, atšķirībā no iepriekšējām krīzēm, pandēmija ir ietekmējusi vienlaicīgi visas nozares, visus uzņēmumus. Iepriekš vienmēr bija tā, ka noteiktus sektorus krīze skar pirmos, bet līdz pārējiem tās ietekme nonāk ar trīs mēnešu, pat pusgada novēlošanos un tie paspēj labāk sagatavoties. Tagad šajā situācijā visi ir iesviesti praktiski vienlaicīgi. Līdz ar to nav iespēju paskatīties, kā citi reaģē, kā tiek galā, un izmaiņas visās nozarēs notiek salīdzinoši ātrā tempā.

    «Ir redzams arī tas, ka liela daļa uzņēmumu ir mainījuši atalgojuma politiku. Es domāju, ka aptuveni 65% ir iesaldējuši jaunu darbinieku pieņemšanu darbā. Arī attīstības projekti daļā organizāciju pašlaik ir uz pauzes," pauda Amrop pārstāve.

    Viņa piebilda, ka apstākļos, kad ekonomika un tirgus neaug, darba devēji pārskata arī darbinieku sniegumu un tos, kuri uzrāda sliktus rezultātus vai nepievieno vērtību uzņēmumam, sāk atlaist.

    «Līdz šim lielākā daļa darba devēju ir samazinājuši slodzes, mēģinot tomēr saglabāt darbinieku komandas. Te es, protams, nerunāju par tādām nozarēm kā tūrisms un viesmīlības bizness, kuru šī krīze skāra fundamentāli. Šajās nozarēs diemžēl nācās atlaist lielāko daļu darbinieku neatkarīgi no viņu snieguma. Manuprāt, šie procesi turpināsies un lielai daļai darba devēju nāksies pieņemt nepopulārus lēmumus,» sacīja Ārste-Avotiņa.

    Vienlaikus viņa norādīja, ka viennozīmīgi pašlaik nevar vērtēt valsts ieviesto atbalsta mehānismu lietderību. No vienas puses, tie palīdz izdzīvot grūtībās nokļuvušiem uzņēmumiem, no otras, arī paildzina tādu uzņēmumu lēno nāvi, kuru biznesa modelis bija uzbūvēts uz nepilnīgu nodokļu nomaksu vai, kuriem ir citas nepārvaramas problēmas. Tas savukārt kavē to darbinieku pārkvalificēšanos un jauna darba devēja atrašanu.

    Amrop vadošā partnere aicināja darba devējus izmantot iespēju, ka pašlaik Latvijā ir atgriezušies daudzi Latvijas valstspiederīgie, kuri strādāja citās valstīs.

    «Darba devējiem ir kritiski svarīgi šos cilvēkus uzrunāt un piesaistīt, jo caurmērā tie ir cilvēki, kuri ir guvuši daudzveidīgāku pieredzi, zina valodas un pēc savas būtības ir uzņēmīgāki. Ar dažādām remigrācijas programmām viņus bija grūti piedabūt atgriezties. Taču, ja tagad daļa ir atgriezusies, tad viņi ir »jāķer ciet" un jāizmanto iespēja, ka arī Eiropā daļa nozaru ir uz pauzes un tajās darba vietas tik ātri nemaz neatjaunosies," sacīja Ārste-Avotiņa.

    Jau vēstīts, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā faktiskais bezdarba līmenis šogad oktobrī bija 7,7%, kas salīdzinājumā ar septembri ir par 0,3 procentpunktiem mazāk. Vienlaikus arī Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētā bezdarba līmenis oktobrī sarucis par 0,3 procentpunktiem, mēneša beigās veidojot 7,4%. Salīdzinājumā ar pagājušā gada oktobri faktiskā bezdarba līmenis pieaudzis par 2,1 procentpunktu, bet reģistrētā bezdarba līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem.

    Savukārt vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa Latvijā šogad trešajā ceturksnī par pilnas slodzes darbu bija 1147 eiro, kas ir par 5,9% jeb 64 eiro vairāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā. Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2020. gada trešajā ceturksnī augusi par 7,1%, sasniedzot 1144 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 3,3%, sasniedzot 1160 eiro.

    0 komentāri

    Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

    Pievienot komentāru

    Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

     

     

    Veselība

    Vairāk

    Receptes

    Vairāk

    Privātā Dzīve

    Vairāk

    Ieva

    Vairāk

    Mans Mazais

    Vairāk

    Māja un Dārzs

    Vairāk

    AutoBild.lv

    Vairāk

    Astes

    Vairāk

    Klubs

    Vairāk

    Santa+