Ojārs Rubenis tupmāk vadīs teātra dzīvi Latvijā

Ilgadējā LTDS valdes priekšsēdētāja Daiga Šiliņa uz šo amatu vairs nekandidēja.

Uz turpmākiem trim gadiem ievēlēta arī jauna LTDS valde šādā sastāvā: Egils Melbārdis, Gundars Āboliņš, Dainis Grūbe, Līga Ulberte, Anna Sīle, Evita Ašeradena, Dana Bjorka, Daiga Šiliņa.

LTDS revīzijas komisijā tika ievēlēti: Gatis Strads, Juris Bartkevičs, Arnita Jaunzeme.

Citi lasa

Reklāmraksts

Ne vienmēr lielākas ir labāk!

Marta Kalniņa

Teātris

Nacionālais teātris ticis pie jaunas aktrises! Direktors Vītols ir sajūsmā

Estere Jansone

Slavenības

Kā klājas ar vēzi slimajai aktrisei Zavorotņukai. Mīļās aukles meita satrauc fanus

Vēl kongress, kas notika attālināti, Zoom platformā , pieņēma rezolūciju par trīs aktuālākājām nozares problēmām:

1. Covid –19 ietekme uz teātra situāciju Latvijā.
   LR Ministru kabinets un Kultūras ministrijs jau pašlaik tiek aicināti (balstoties uz teātru spēju pielāgoties situācijai un strādāt ierobežotoes apstākļos) sākt detalizēti analizēt šībrīža situāciju un veidot mehānismu atlabšanai pēc krīzes, lai, sasniedzot zināmu sabiedrības vakcinācijas līmeni un ievērojot jau apstiprinātos drošības pasākumus, maksimāli ātri atsāktu teātru darbību un atvērtu vismaz daļējam publikas apmeklējumam.
   
   Ilgstoša teātru dīkstāve nozīmē ne tikai ekonomisku strupceļu skatuves mākslas organizācijām, ņemot vērā, ka lielu daļu finansējuma nodrošina ieņēmumi no biļešu tirdzniecības, bet arī psihoemocionālo spriedzi radošo profesiju pārstāvjiem. Savukārt ilgstoša teātru slēgšana neatgriezeniski ietekmēs teātra klātienes apmeklēšanas tradīcijas, kas atsauksies uz visu nozari un sabiedrības garīgo veselību pēc pandēmijas beigām.
2. Rīgas pilsētas atbalsts profesionālai teātra mākslai.
   Rīgai kā Latvijas galvaspilsētai, kur dzīvo vairāk nekā trešdaļa no visas Latvijas iedzīvotājiem, un kas ir viens no nozīmīgākajiem kultūras centriem valstī, ir jāiekļauj un jāsniedz mērķtiecīgs un paredzams atbalsts arī profesionālajai skatuves mākslai. Nav pieņemama situācija, ka pilsēta ar lielāko budžetu valstī neuzņemas atbildību par profesionālām kultūras institūcijām, ņemot vērā, ka liela daļa profesionālās mākslas valsts un nevalstisko organizāciju atrodas Rīgas pilsētā. Tāpat problēmu saasina salīdzinājums par labu Valmieras, Liepājas, Daugavpils, Rēzeknes pilsētu domēm, kuru atbalsts saviem teātriem ir nozīmīga to dotāciju daļa.
3. Kultūras pasākumu informācija sabiedriskajos medijos.
   Apspriešanai ar partneriem un iespējamā tirgus dalībniekiem, divus mēnešus pēc sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus, ir nodotas NEPLP vadlīnijas, pēc kurām vadoties LTV un LR jāveido savas vadlīnijas, lai atrunātu turpmāko sabiedrisko mediju sadarbība ar kultūras nozari. Pašlaik publicētas tikai LR vadlīnijas, kas pakļaujas plašai interpretācijai un šobrīd būvētas, abstrahējoties no līdzšinējās pieredzes, tāpēc daudzi svarīgi punkti palikuši neizdiskutēti, tie attiecas arī uz nākotnes LTV vadlīnijām.