Ogošana un sēņošana mežā: populāras sēņošanas vietas un likumi

Aktuāli
Dace Rudzīte
7. septembris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Kur drīkst ogot un sēņot droši, un kas jāņem vērā, lai neiekultos konfliktā ar meža īpašnieku? Vai gluži otrādi – lai pats par tādu nekļūtu?

Konsultē AS Latvijas Valsts meži (LVM) mežkopis VILNIS OTVARS, mežā strādā kopš 1991. gada.

Meža likums nosaka, ka savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus ikviens meža apmeklētājs var iegūt pēc saviem ieskatiem, ja vien meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus, piemēram, aizsargājamās teritorijas, militārie poligoni. Ogot un sēņot drīkst arī privātajos mežos, izņemot gadījumus, ja meža īpašnieks ap visu konkrētā īpašuma teritoriju ir izlicis labi redzamas zīmes, kas to liedz, vai arī savu platību ir iežogojis.

Lai gan Meža likums konkrēti nepasaka, kādām zīmēm jābūt izliktām, vislabāk, ja zīme Privātīpašums ir kopā ar pārsvītrotu cilvēciņu vai pārsvītrotu automašīnu, vai zīmi Iebraukt aizliegts jeb ķieģeli, kas norāda aizliegumu iekļūt teritorijā. Zīmes jāizliek tā, lai tās būtu labi redzamas. Ja īpašums ir liels, izdarīt to nav nemaz tik vienkārši. Arī žoga uzstādīšana nav vienkārša un lēta, tāpēc iežogotu mežu Latvijā ir samērā maz. Dabā robežu nav, tāpēc, staigājot pa vienu, otru un trešo meža taku, var pat nemanīt, kad jau gadījies ieklīst privātā mežā, kurā saimnieks ieiet varbūt liedz.

Tiesības ierobežot ogotāju un sēņotāju uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā ir arī pašvaldībai.

Tā var liegt apmeklēt tās teritorijā esošos mežus periodos, kad ir ļoti augsta ugunsbīstamība. Tie ir īpaši ilgi bezlietus periodi ar augstu degšanas risku. Tad nav svarīgi, valsts vai privātais mežs, šajā periodā to apmeklēt nedrīkst.

Kā atšķirt valsts un privāto mežu?

Latvijas valstij pieder teju puse no kopējās mežu platības, tāpēc vietu, kur ogot un sēņot, var atrast ikviens. Plašas iespējas to darīt ir arī Rīgas pilsētai piederošajos mežos (Rīgas, Olaines, Baložu, Jūrmalas, Salaspils, Ikšķiles, Ogres un Limbažu pilsētu tuvumā), kurus apsaimnieko uzņēmums Rīgas meži, kā arī pašvaldību mežos Latvijas reģionos.

Pa ceļu vai celiņu iebraucot valsts mežā, pirms robežas parasti ir uzstādītas zīmes uz dzeltena fona ar uzrakstu Latvijas Valsts meži (ar LVM simbolu). Tāpat valsts mežos ir izvietotas brīdinājuma zīmes par ugunsdrošību un zīmes, kas aicina uzmanīties no ērcēm. Privātajos mežos šādu zīmju noteikti nebūs!

Vietās, kur valsts mežs robežojas ar privāto mežu, izveidotas no kokiem atbrīvotas robežstigas aptuveni divu metru platumā. Arī purvos ir izcirstas stigas, un starp priedītēm reizēm var pamanīt brīvāku joslu kā ceļu (grāvi) – arī tas norāda uz valstisku piederību. Tāpat valsts mežu pusē ik pa brīdim atsevišķi koki ir iekrāsoti ar dzeltenas krāsas joslu.

Valsts meži ir sadalīti meža kvartālos.

Katram kvartālam ir savs numurs, kas norādīts uz baltas, četrstūrainas plāksnītes. Ja gadījies apmaldīties un nav saprotams, kurā virzienā iet, var piezvanīt valsts mežu darbiniekam vai paziņam un nosaukt, ka atrodas tādā un tādā kvartāla krustpunktā – tad būs skaidrs, kur cilvēku meklēt.

Atšķirībā no privātiem mežiem valsts mežiem ir brīva piekļuve, nereti arī piebrauktuves un stāvlaukumi.

Pārbaudi, kur brauc

Dodoties ogot vai sēņot uz nepazīstamu vietu, pirms tam jāpārliecinās, vai noskatītajā vietā neatrodas dabas liegums vai rezervāts ar lieguma zonām, kur vispār nav atļauts atrasties. Šajās zonās uz ceļiem un brauktuvēm noteikti būs zīme Iebraukt aizliegts un informatīvās zīmes un stendi. Piemēram, Teiču valsts rezervāts – tur ogot un sēņot nedrīkst. Savukārt Gaujas Nacionālā parka teritorijā drīkst ogot un sēņot, taču to nedrīkst darīt rezervāta teritorijā – tam apkārt būs apliktas zīmes!

Tā kā katram rezervātam un dabas liegumam var būt savi specifiski nosacījumi, vieta, uz kuru brauc ogot, iepriekš jāpapēta. Ja tur atrodas dabas liegums, ieteicams sazināties ar tā administrāciju vai mājaslapā sameklēt noteikumus, lai mežā nebūtu pārsteigumu.

Špikeris aplikācijā

Pirms dodies mežā, lejuplādē AS Latvijas Valsts meži mobilo lietotni LVM GEO – tajā attēloti visi meža ceļi, labiekārtotās atpūtas vietas un citi dabas objekti. Var izvēlēties sev vēlamo virzienu, attālumu un doties mežā. LVM GEO visu pasaka priekšā – tajā var labi redzēt, kuri ir valsts meži, kuros drīkst ogot un sēņot droši, ja vien nav citu norāžu. Lietotne ļauj skaidri saprast, kurā īpašumā atrodies, kā arī palīdzēs neapmaldīties mežā. Šajā lietotnē var redzēt arī meža kvartālu numurus. Ja esi uzgājis izcilu sēņu vietu, vari piefiksēt kvartāla numuru un nākamajā gadā precīzi atrast šo pašu vietu.

Otra noderīga lietotne ir Sēnes Latvijā. Tā palīdzēs sēņotājiem, kas nav pārliecināti, kādas sēnes lasīt droši un kuras labāk atstāt mežā. Aplikācijā apkopoti visu Latvijā sastopamo sēņu attēli, nosaukumi un apraksti. Sēni iespējams atpazīt gan pēc nosaukuma (latviešu un latīņu valodā), gan pēc attēla, gan citām pazīmēm – augšanas sezonas, vietas, sēnes veida vai izmantojuma. Lietotnē ietvertas arī receptes sēņu pagatavošanai un konservēšanai. Arī Latvijas valsts meži savā mājaslapā (lvm.lv/petijumi un publikacijas) piedāvā Latvijas sēņotāja ceļvedi, kurā aprakstītas 50 mūsu mežos biežāk sastopamās un pazīstamākās ēdamās un indīgās sēnes.

 Nevienā normatīvā nav noteikts, cik daudz ogu drīkst salasīt un cik daudz beku nolauzt, – cik veicas, tik lasi.

Taču, lasot ogas, nedrīkst bojāt ogu, īpaši melleņu un brūkleņu, mētras. Lai gan LVM neliedz izmantot ogu lasīšanas kombainu, tomēr nekādā gadījumā nedrīkst izraustīt un bojāt mētras.

Kur meklēt labākās sēņu un ogu vietas

  • Meža zemenes meklē svaigā egļu vai priežu jaunaudzē, kas dabiski atjaunota, nesen apmežotā platībā. Zemenes noteikti nemeklē slapjā vietā un svaigā izcirtumā.
  • Meža zemenes un avenes var parādīties arī otrā trešā gada cirsmās.
  • Baraviku vietas meklē 25–45 gadus vecās egļu audzītēs, kur nav kopts un kur nav veikta svaiga saimnieciskā darbība. Lūkojies sausās vietās. Apšu audzēs meklē apšu bekas un baravikas.
  • Vasarās sēnes var meklēt jaunajos mežos un stādījumos, savukārt rudenī – dziļāk mežā, pie veciem kokiem, takām, pamestiem ceļiem.
  • Kā labas sēņu vietas zinātāji iesaka uguns apsardzības torņa Gustiņi apkaimi, Pērkules kraujas apkaimi, Kaļņa un Lazdaga ezeru apkaimi, Gulbju ezera apkaimi, atpūtas un tūrisma centra Ezernieki mežus.
  • Rīgas mežu informācija liecina, ka Rīgas tuvumā Gaujas mežniecībā ir divas populāras sēņošanas vietas: krustojums pie Garkalnes, pagriežoties pa kreisi Mālpils virzienā, pusceļā līdz Skuķīšiem. Otra vieta – priežu meža masīvi starp Muceniekiem un Silakrogu.
  • Daugavas mežniecībā labas sēņu vietas ir sešus kilometrus aiz Daugmales Jaunjelgavas virzienā, no ceļa nogriežoties pa labi. Tur ir skaists priežu mežs ar paugurainu reljefu, un tur iespējams atrast visas Latvijā augošās sēnes.
  • Populāras sēņošanas vietas ir, braucot no Rīgas Liepājas virzienā pa Liepājas šoseju un nogriežoties pa kreisi uz Cielavām. Egļu meži no Cielavām rietumu virzienā esot beku un arī pašu bekotāju bagāti. Baravikas vairāk sastopamas, pa šo pašu ceļu braucot tālāk aiz Cenu tīreļa purva laipas, kā arī mežos pie Božu ūdenskrātuves.

Ja rodas strīds ar meža īpašnieku, rīkojies saskaņā ar Meža likumu, kura 5. panta 4. apakšpunkts nosaka: «Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.» Ja tādu nav – strīdam nav pamata!

Neesi sivēns!

Jebkura meža īpašnieks iebilst pret cūcīgu uzvedību mežā. Tāpēc:

  • Ar transportlīdzekli, ja vien nav aizlieguma zīmes, drīkst braukt tikai pa meža ceļiem un dabiskajām brauktuvēm.
  • Uzturoties mežā neatkarīgi no tā piederības jāievēro ugunsdrošības noteikumi. Ugunskurus drīkst kurināt tikai īpaši ierīkotās vietās.
  • Aizliegts nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus un citus priekšmetus, atstāt mežā līdzpaņemtos pārtikas iepakojumus un dzērienu pudeles, kā arī citus atkritumus. Rokas nenokritīs un nopelnīsi labu karmu, ja pacelsi arī kāda cita atstāto drazu.
  • Nedrīkst bojāt kokus, krūmus un mētras, arī putnu ligzdas un skudru pūžņus. To vajag iemācīt arī bērniem.
  • Ņemot līdzi uz mežu mājdzīvniekus, nevajadzētu tiem ļaut brīvi skraidīt pa mežu un traucēt meža dzīvniekus un putnus. Protams, sunītim var ļaut izskrieties pa mežu, taču tas ir jāpieskata – ieraugot meža dzīvnieku, suns skries tam pakaļ. Īpaši svarīgi nelaist suni brīvā vaļā pavasaros, kad meža dzīvniekiem ir mazuļi.

Situācijas un risinājumi

  1. Iemaldījies privātā mežā. Ja ogojot valsts mežā, netīšām sanācis ieiet privātā mežā, bet uz privātā meža robežām nav redzamas izliktas brīdinājuma zīmes, ka īpašnieks nevēlas ogotājus redzēt, var turpināt lasīt meža veltes. Ja brīdinājuma zīmes ir redzamas, ātri dodies atpakaļ uz valsts mežu. Ja ogotājs vai sēņotājs satiek privātā meža īpašnieku, kurš izsaka pretenzijas par ogošanu viņa privātajā teritorijā, ogotājs var palūgt, lai īpašnieks uzrāda brīdinājuma zīmes, kas liedz ieiet viņa mežā. Ja saimnieks tās var uzrādīt, tikai ogotājs zīmes nav pamanījis, ieteicams atvainoties un saimnieka īpašumu atstāt. Ja zīmju nav, aizliegumam lasīt ogas vai sēnes nav pamata. Taču tiesa – ikviens saimnieks var liegt lasīt ogas un sēnes savā īpašumā. Tikai, lai meža īpašnieks varētu celt pretenzijas, jābūt izliktām jau minētajām brīdinājuma zīmēm. Ja to nav, aizliegt sēņot nevar. Jāņem vērā, ka arī privātās meža teritorijas mēdz būt gana lielas un pie katra koka zīmi izlikt nevar, tāpēc privātā mežā var iemaldīties netīšām. 

  2. Izcēlies strīds ar meža saimnieku. Pat ja meža labumu vācējs ticis pieķerts privātā mežā, tā saimnieks nedrīkst lamāties un draudēt, kur nu vēl censties ietekmēt fiziski. Tāda izturēšanās nav pieļaujama arī no ienācēja puses – strīds jārisina sarunu ceļā. Meža saimniekam nav arī tiesību pieprasīt atdot ogu vai sēņu groziņu, īpaši, ja viņš nav izvietojis brīdinājuma zīmes. Arī tad, ja zīmes ir izliktas, jābūt pierādījumiem, ka ogas groziņā lasītas konkrēti viņa mežā. Varbūt cilvēks jau izgājis cauri dažādiem mežiem un tur salasījis, varbūt vienkārši apmaldījies. Tāpēc parasti tas nav pierādāms.

  3. Policijas izsaukšana. Ja meža īpašnieks un ogotājs nespēj vienoties, galējais solis ir saukt policiju un strīdu risināt tiesiskā ceļā. Taču arī tad būs jāpierāda, ka konkrētās sēnes vai ogas, kas ir spainī, lasītas tieši šajā mežā, būs vajadzīgi liecinieki, jāveic ekspertīze. Tā kā parasti šāds strīda risināšanas veids nav iztērēto pūļu un laika vērts, praksē šādi gadījumi nav dzirdēti.

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

GADA KOSMĒTIKA 2020

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+