Nekustamā īpašuma nodoklis. Kāpēc tagad tāds klusums?

Nodokļi
Lolita Lūse
Lolita Lūse
27. oktobris
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Shutterstock
Vasaras otrajā pusē sabiedrību nepatīkami pārsteidza publiskotais kadastrālo vērtību pārrēķins, ko izmanto nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinā. Daudziem bija skaidrs, ka tādēļ maksājums par zemi vai mājokli tuvākajos gados pieaugs vairākas reizes. Par to, kāpēc šī tēma pašlaik tiek apspriesta mazāk, bet joprojām ir aktuāla, skaidro Tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroja vadītājs Aldis Bukšs.

– Pirms pāris mēnešiem gan masu mediji, gan cilvēki skaļi apsprieda, ka jauno kadastrālo vērtību dēļ gaidāms straujš nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums. Toties tagad ir pilnīgs klusums. Lasītāji jautā, vai tikai slepeni netiek rakstīts kāds jauns likums, par kuru uzzināsim tikai tad, kad jau viss būs gatavs un nekas nebūs maināms?

– Nē, tā domāt nevajadzētu – nekas tāds nenotiek, nekāds noklusēts un no sabiedrības slēpts likums netop. Tieslietu ministrs jau vairākkārt ir paudis viedokli, ka nepieļaus jauno kadastrālo vērtību virzību apstiprināšanai Ministru kabinetā, kamēr nekustamā īpašuma nodoklis netiek samazināts. Pēc mūsu aicinājuma Finanšu ministrija ir uzsākusi darbu pie nekustamā īpašuma nodokļa reformas. 

– Kāpēc tad viss ir noklusis?

– Jau 2016. gadā Saeima un valdība Tieslietu ministrijai uzdeva pārrēķināt kadastrālās vērtības atbilstoši esošajai tirgus situācijai un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Bija paredzēts, ka jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī. Tieslietu ministrija šīs vasaras otrajā pusē daļu valdības uzdevuma izpildīja – kadastrālās vērtības pārrēķināja, bet apstiprināšanai Ministru kabinetā tomēr nevirzīja, jo uzskata, ka tās varēs apstiprināt tikai tad, kad valdība vienosies par nekustamā īpašuma nodokļa reformu.

Proti, mēs aicinām primārajam mājoklim ieviest neapliekamo minimumu, kā arī samazināt nodokli komersantiem.

Finanšu ministrija jau jūlijā un augustā solīja sākt izstrādāt reformas projektu, bet darbs ir sācies tikai tagad, un reformas kopējā aina vēl nav iezīmējusies. 

– Kāpēc tad jaunās kadastrālās vērtības bija jāpublisko? Cilvēki uztraucās, jau baidījās, kā samaksās nodokli, bet tagad izrādās – satraukums bijis veltīgs…

– Jauno kadastrālo vērtību publicēšanai bija vairāki mērķi. Tieslietu ministrija izpildīja valdības uzdevumu – līdz šī gada jūlijam sagatavot to aprēķinu. Tāpat vajadzēja pārbaudīt kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodiku un pamanīt iespējamās kļūdas, kā arī ar sabiedrības atbalstu aktualizēt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa reformu – pierādīt reformas idejas pretiniekiem, ka nodokļa aprēķins un piemērošana ir jāmaina, jo kadastrālo vērtību pieauguma dēļ nodoklis strauji palielinātos.

Tieslietu ministrija jau gadu runāja par to, ka ir vajadzīga nekustamā īpašuma nodokļa reforma, bet dzirdīgas ausis diemžēl neatrada. Vēl viens mērķis bija paātrināt Finanšu ministrijas darbu pie reformas izstrādes.

Kadastrālo vērtību publiskošana patiešām radīja skaļu rezonansi, un sabiedrības satraukums nav bijis veltīgs, jo jauno kadastrālo vērtību publiskošana palīdzēja izraisīt diskusiju un arī radīt sabiedrības spiedienu uz tiem partneriem, kas gribēja, lai jaunās kadastrālās vērtības stājas spēkā iespējami ātrāk. 

Sabiedrības cepšanās to apturēja. 

– Runāsim skaidru valodu. Kas ir šie jūsu pieminētie partneri – reformas pretinieki?

– Vairāki. Nekustamā īpašuma nodokļa reformai nepiekrīt pašvaldības. Tām ir ērta pašreizējā kārtība, turklāt, pieļauju, daļa pašvaldību vadītāju klusi cer, ka līdz ar kadastrālo vērtību pieaugumu ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem nevis samazināsies, bet – tieši otrādi – pieaugs.

Kā zināms, pašvaldību balsīm bieži vien ir liela nozīme arī partiju viedokļa veidošanā.

Sava nozīme ir arī partiju politiskajai uztverei vai domāšanai. Liberālie spēki uzskata, ka jāiekasē iespējami vairāk naudas, savukārt konservatīvākie, kas privātīpašumu uzskata par neaizskaramu, tā nedomā. Ir arī politiskie spēki, kas visas pārmaiņas redz tikai ieņēmumos un izdevumos, neanalizējot to ietekmi uz sabiedrību.

Zināmu lomu spēlē arī politiskā greizsirdība – daudzām partijām būtu gribējies būt nekustamā nodokļa reformas idejas autoriem, tādēļ ir grūti šos panākumus atzīt kādam citam, lai cik laba un atbalstāma ir ideja. 

– Kāpēc kadastrālās vērtības pēc jaunā aprēķina tik ļoti pieauga?

– Visvairāk to ietekmēja nekustamā īpašuma tirgus cenu pārmaiņas konkrētajā teritorijā. Kadastrālo vērtību aprēķināšanai tiek izmantota īpaša formula.

Vispirms no pēdējā gada tirgus darījumiem konkrētajā vietā aprēķina bāzes vērtību un tad tai piemēro koeficientu atbilstoši katra īpašuma specifikai. Piemēram, ja tā ir īpaši aizsargājama teritorija vai ja īpašums atzīts par kultūrvēsturisku pieminekli, kadastrālajai vērtībai piemēro samazinošo koeficientu. 

Pašlaik īpašumu kadastrālā vērtība Latvijā ir tāda, kāda tā bija 2012. gadā, lai gan pa astoņiem gadiem ir ievērojami pieaugušas nekustamo īpašumu tirgus cenas – īpašumu vērtība tagad ir neapšaubāmi augstāka, nekā bija toreiz. Līdz ar to daudzviet prognozētās kadastrālās vērtības īpašumiem ir dubultojušās un pat trīskāršojušās. Sevišķi tas raksturīgs Rīgai un Pierīgai.

Taču nav tā, ka visur vērtības pieaug. Nē, daudzviet arī samazinās salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajām. 

– Kas tad īsti gaidāms tuvākajos gados – nekustamā īpašuma nodoklis palielināsies vai tomēr ne? 

– Mēs nepieļausim, ka kadastrālās vērtības mainās, kamēr nav izmaiņu nodoklim. Līdz ar to nekas nemainīsies ne nākamgad, ne arī 2022. gadā. Bet, lai par to būtu pilnīgi droši, jāsagaida Saeimas lēmums par kadastrālo vērtību iesaldēšanu līdz 2024. vai 2026. gadam.

Šādu likumprojektu konservatīvie jau ir sagatavojuši un iesnieguši Saeimā, bet tas vēl nav skatīts. Cerams, ka izpratne un kompromiss būs panākts un jaunās kadastrālās vērtības stāsies spēkā tikai tad, kad būs notikusi nekustamā īpašuma nodokļa reforma, ko Finanšu ministrija plāno pabeigt līdz nākamā gada vasaras beigām.

– Cilvēkiem joprojām nav skaidrs: kāpēc jāmaksā nodoklis par mantotu vai pirktu zemi vai mājokli, par kuru samaksāts pārdevējam vai kas būvēts paša rokām? Kāds ir nekustamā īpašuma nodokļa pamatojums?

– Šis patiešām ir labs jautājums. Nekustamā īpašuma nodoklis ir finanšu avots pašvaldībām – tas pilnībā nonāk pašvaldību budžetā. Kā uzsver pašvaldības, šis nodoklis tām ir ļoti svarīgs infrastruktūras uzturēšanai un uzlabošanai. Tomēr ir jautājums, vai dzīvē tā patiešām notiek. Manuprāt, nav arī īsti iespējams ar likumu noteikt, ka nekustamā īpašuma nodoklim jānonāk tikai un vienīgi pašvaldības infrastruktūras uzlabošanā, piemēram, ceļu remontā, jo jēdzienu infrastruktūra var tulkot ļoti plaši – tā ir arī skolu uzturēšana utt. J

āņem vērā, ka Latvijas pašvaldību ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir ļoti atšķirīgi – Pierīgas novados tas veido apmēram 10% no kopējiem ieņēmumiem, savukārt daudz kur Latvijā tiek iekasēts krietni mazāk.

Tikmēr pašvaldību atbildība būtu skaidrot iedzīvotājiem, kas par nodoklī samaksāto naudu ir izdarīts cilvēku labā, piemēram, sakārtots kāds bērnu atpūtas laukums vai kas cits.

Pašvaldības skaidro par maz. Tieslietu ministrijas skatījumā nekustamā īpašuma nodoklis par savu primāro vai vienīgo mājokli, līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, patiešām nebūtu jāmaksā vai tam būtu jābūt ļoti samērīgam.

– Par Tieslietu ministrijas ieteiktajiem risinājumiem nekustamā īpašuma nodokļa reformai izskanēja arī kritika: nodokļa slogs no iedzīvotājiem tikšot nesamērīgi pārcelts uz komersantiem.

– Mēs esam pret jebkādu kompensēšanu šādā veidā. Mūsuprāt, ir iespējams ieviest gan neapliekamo minimumu mājokļiem (faktiski atceļot nodokli par mājokli un piecas reizes samazinot nodokli par zemi zem mājokļa), gan būtiski samazināt likmes komersantiem.

Ir institūcijas, kuras apgalvo, ka tas nav iespējams. Atšķirība gan ir tajā, ka mums ir savi aprēķini un analīze, taču citi savus aprēķinus tā arī nav iedevuši. Šobrīd gaidām šādus aprēķinus no Finanšu ministrijas. Pirms desmit gadiem radītajā kadastrālo vērtību aprēķināšanas metodikā ir apzinātas vai neapzinātas, bet kļūdas.

Piemēram, iedzīvotāji, kas dzīvo līdz 2000. gadam būvētos mājokļos, maksā kadastrālajām vērtībām proporcionāli lielāku nodokli nekā tie, kas dzīvo jaunos mājokļos, un tieši tāda pati formula tiek attiecināta arī uz komercbūvēm. Ar jauno kadastrālās vērtības metodiku šī netaisnība tiktu novērsta. 

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

Lasi citur

 

Veselība

Vairāk

Receptes

Vairāk

Privātā Dzīve

Vairāk

Ieva

Vairāk

Mans Mazais

Vairāk

Māja un Dārzs

Vairāk

AutoBild.lv

Vairāk

Astes

Vairāk

Klubs

Vairāk

Santa+