Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Atvadu vārdus aizgājējam teikusi viņa kolēge, režisore Lūcija Ločmele:
Hei, Raimond, kā tad tā!
Galvā uzsprāga domu un atmiņu kaleidoskops…mēs nekad neesam gatavi dzirdēt… ko tādu!
Atmiņu zibsnī skrien garie Rīgas kinostudijas koridori un Tu, steidzīgs, taisnu muguru, ar operatora somu plecā un filmu bundžām padusē, domās jau darbos, kaut kur nesies. Tu vienmēr nesies nevis steidzies! Un to, taisno muguru, to Tev iedresēja Valsts deju ansamblī Daile, kurā Tu ilgus gadus bija dejotājs un solists. Savas stājas dēļ, bija sajūta, ka Tu uz visiem skaties, nu tā kā, no augšas. Lepnā stāja bija arī Tavā raksturā un attieksmē pret dzīvi. Brīžiem tā palīdzēja, brīžiem traucēja.
Rīgas kinostudijā Tu sāki strādāt kā operatora asistents un stājoties Maskavas kinoinstitūtā (VGIK), Tev aiz muguras jau bija daudzu gadu praktiskā darba pieredze.
Mana sadarbība ar Tevi, kā operatoru-inscenētāju, sākās pie spēlfilmas Saulessvece 1986.gadā. Tā bija Tava pirmā pilnmetrāžas filma un arī Tavs diplomdarbs. Tev, kā operatoram, bija daudzpusīga stila un attēla izjūta.
Tā bija neaizmirstama vasara un arī prieks, ka mūsu kopdarbs tika novērtēts ar Lielo Kristapu!
Mūsu nākošajā kopfilmā Svešais 1988. gadā, meklējām attēla psiholoģisko slāni gan filmas kadra kompozīcijā, gan padomju filmas Svema tonalitātē. Filma tapa smagi, gandrīz kā pārvarot zemes pievilkšanas spēku. Taču beigās, atkal prieks – filma saņēma žūrijas balvu kinofestivālā Florencē.
Vēlākos gados Tev izveidojās veiksmīga radošā sadarbība ar draugu – režisoru Genādiju Zemelu, kurš sākumā, strādāja Rīgas kinostudijā, bet pēc tam pārcēlās uz dzīvi un darbu Kazahijā. Jūsu kopdarbi: spēlfilma Latvieši! (1989.), Cilvēkēdājs (2 sērijas, 1991). un Faraona izgudrotājs (1993.).
Tavā kontā ir arī dokumentālā filma Latviešu leģions, kuru Tu uzņēmi kopā ar režisori Ināru Kolmani 2000. gadā.
Tā sanāca, ka mūsu paaudze bija pēdējā, kurai bija iespēja strādāt leģendārajā Rīgas kinostudijā. 20. gadsimts bija beidzies! Bija jauns gadsimts, jauna valsts, jauni vēji, jauni likumi. Tu bija spēka pilns un gribēji darīt darbu ko mīli un māki, gribēji filmēt… taču no Rīgas kinostudijas bija palicis… vairs tikai nosaukums.
Tevi dzina izmisumā sīkie darbiņi ar necilvēcīgi niecīgo atalgojumu, par kuru izdzīvot varēja ar grūtībām.
Tavs lepnums bija iedragāts un Tu atteicies pieņemt apkārt notiekošo kā dzīves normu! Domāju,tas Tevi cilvēciski sagrāva!
Lai nu kā, Raimond, zini, Tava talanta pēdu nospiedumi un spilgtā personība paliks Tavos darbos un mūsu atmiņās!
Un Tu jau zini, ka Tur augšā, Tevi gaida daudz darba, jo priekšā jau nopietna kinošņiku blice, ar visiem saviem stiķiem un negantajiem jociņiem!
Ar Dievu Raimond!
Tava kolēģe, režisore
Lūcija Ločmele
