Rīga +7°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
«Izskatās, ka esam sākuši trešo pandēmijas vilni. Lietuvas trajektorija divu pandēmijas rādītāju telpā atgriežas vecajās sliedēs, pa kurām jau esam braukuši oktobrī,» teikts pirmdien izplatītajā departamenta paziņojumā.
Tajā norādīts, ka vienas diennakts laikā reģistrētu jaunu inficēšanās gadījumu skaits valstī vairs nemazinās un pozitīvo testu īpatsvars aug.
«Šī tendence turpinās jau nedēļu, bet nu vairs nerada šaubas,» atzinuši statistiķi.
Kā savukārt norāda Veselības ministrija, lai gan salīdzinājumā ar janvāri un pat februāra sākumu diennakts laikā atklāto gadījumu skaits jūtami sarucis, tomēr tas var radīt mānīgu priekšstatu, jo samazinājies arī testēšanas apjoms.
Statistika liecina, ka pēdējā laikā tiek testēts mazāk pacientu ar Covid-19 simptomiem, bet vairāk veiktas profilaktiskas pārbaudes, taču cilvēki neizrāda īpašu vēlmi pārbaudīties.
Decembrī testi ik dienas tika veikti krietni vairāk nekā desmit tūkstošiem cilvēku, bet tagad šis skaitlis krities līdz dažiem tūkstošiem.
Ministrijā uzskata, ka testēšanas apjomus nav iespējams palielināt bez aktīvas pašvaldību iesaistes.
«Tika radīta ne vien [testēšanās] iespēja tiem, kuri atgriežas darbā, bet arī ļauts pašvaldību administrāciju vadītājiem pieņemt lēmumus, kādas grupas varētu profilaktiski bez maksas pārbaudīties, lai testēšanas apjoms radītu patiesu priekšstatu par situāciju,» norādījusi veselības ministra padomniece Simona Bieļūne.
Piemēram, Pasvales rajonā, kur veikto testu apjoms ir viens no zemākajiem valstī, saslimstības rādītāji ir vieni no labākajiem. Šīs pašvaldības mērs Gintauts Gegžinsks pieļāvis, ka intensīvākas pārbaudes varētu uzrādīt citādu ainu, bet atzinis, ka galvenā problēma ir cilvēku nevēlēšanās testēties.
«No augstām institūcijām dažkārt tiek saņemts ne visai saprotams vēstījums – ka viss ir cilvēku brīvas izvēles jautājums. Manuprāt, ja esi mediķis vai pedagogs un strādā ar cilvēkiem, būtu nepieciešama vai nu obligāta periodiska testēšana vai vakcinācija,» viņš spriedis.
Arī datu analītiķis Vaidots Zemlis-Balevičs atzinis, ka augsti testēšanas apjomi vajadzīgi, lai varētu skaidri novērtēt patieso situāciju, bet par vēl svarīgāku rādītāju, uz kuru jābalstās lēmumu pieņemšanā, nosaucis pozitīvo testu īpatsvaru.
«Ja pozitīvo testu īpatsvars pārsniedz 4% un analīžu apjoms ir pārāk zems, (..) tātad jātestē vairāk,» norādījis speciālists.
Pēdējo septiņu dienu laikā Lietuvā veikti gandrīz 43 000 testu un pozitīvo testu īpatsvars sasniedzis 7,8%. Eiropas Savienībā šis rādītājs tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot 4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.
