Rīga +1°C 
#MumsIrSpārniNovērtē rakstu
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
- Parūpēties par sevi
man nozīmē pievērst uzmanību tam, kā jūtos un kā gribu justies; kas tam ir vajadzīgs un ko no tā varu sev sagādāt šajos apstākļos. Pat ja šķiet, ka iespēju nav, tās ir! Piemēram, kad ierakstām Cilvēkjaudu un strādājam no agra rīta līdz vēlam vakaram, varu pagatavot mīļāko tēju un sniegt sev mirkli prieka un atpūtas. Ja mani bērni ir slimi, bet viņiem nedraud nopietnas problēmas, viņi var palikt ar tēti, kamēr es dodos uz treniņu, kas man palīdz atjaunot resursus.
Vienā no Cilvēkjaudas intervijām ergoterapeits Rūdolfs Cešeiko sacīja: «Daudziem onkoloģijas pacientiem ir kopīga iezīme – viņi ilgi un regulāri nepaņēma pauzi, kurā pievērsties sev.» - Intuīcija piemīt katrai,
ir tikai jātrenē spēja to uztvert. To var izdarīt, regulāri pievēršot sev uzmanību: vai man der, kā es jūtos, kā dzīvoju, kā strādāju, kādas ir manas attiecības? Ja sajūta nav mierīga, tātad neder. Lai sevi sajustu, iekšējās navigācijas sistēma ir jālieto ikdienā. Sev jājautā, ko saka tava iekšējā gudrība, kura zina vairāk nekā tavs apzinātais prāts. Psihiatrijas zinātņu profesors Daniel Z. Lieberman teica, ka cilvēka zemapziņa vienlaikus spēj apstrādāt piecus miljonus darbību, bet apzinātais prāts – tikai piecas līdz desmit. Tāpēc spējā intuitīvi sajust, kas tev nāk par labu, nav nekā mistiska. - Skriešana un joga
ir manas fiziskās aktivitātes, jo abas varu praktizēt visur. Esmu atklājusi arī klinšu kāpšanu. Bet visbiežāk es dodos garās pastaigās, jo kustība un dabas tuvums mani uzlādē. Pastaigu laikā notiek arī darba sapulces un dažādas sarunas. Arī tad, kad mums ar vīru ir jāizrunājas, jāpieņem grūti lēmumi, ejam staigāt, jo kustība mazina stresu. - Vājība, kam neļaujos,
ir apvainošanās. Tas bija mans no bērnības iegājies uzvedības modelis. Apvainošanās ir pasīvi agresīva uzvedība, kas problēmu nevis risina, bet palielina. Izvēlējos to aizstāt ar skaidru komunikāciju un robežu noteikšanu. Tas nebija viegli, bet atbrīvoja mani no uzvedības, kas bojā attiecības. - Mans un vīra partnerattiecību pamatprincips
ir šāds: kad ir grūti un ir ierobežoti resursi, viens otram dodam tik daudz, cik vien iespējams, bet ne vairāk. Un no otra prasām, cik maz vien ir iespējams, bet ne mazāk. - Turbulentās situācijās,
kad šķiet, mēs ar vīru viens otru vairs nevaram izturēt, kā vērtīgu redzu apņemšanos risināt notikušo tik ilgi, līdz abi būsim pateicīgi, ka šī ķeza ar mums notika. Jo tas nozīmē, ka mūsu attiecības ir kļuvušas jaudīgākas un veselīgākas, nekā tās bija, pirms radās problēma. Šo pieeju redzu kā vērtīgu arī citās dzīves jomās. - Mani pavasara ziedi ir magnolijas.
Redzēt ziedošu magnolijas koku – tas ir maģiski. Mani priecē arī magnolijas zars vāzē. - Labi izskatīties man palīdz veselīgs miegs.
Pirms uzstāšanās reizēm vai interviju ierakstiem mana māsa, kas ir stiliste, iesaka man uzlikt kādu sejas masku. Tās padara ādas izskatu labāku, taču rezultāta nebūs, ja nebūšu izgulējusies. - Aromāts,
kas dara mani laimīgu, ir ievas ziedi pavasarī, liepu smarža vasarā, vēsajā sezonā – degoša koka smarža kamīnā vai ugunskurā. Rūpnieciski ražotās smaržas nelietoju. Smaržojos ar pašas radītajām, kuras veidoju no dabiskajām ēteriskajām eļļām aromterapeites Initas Krūmiņas vadībā. - Dekoratīvās kosmētikas līdzeklis,
kuru lietoju visbiežāk, – skropstu tuša un uzacu zīmulis. Zīmolam nav nozīmes, jo tos izmantoju tikai uzstājoties. Ikdienā dzīvoju vidē, kur krāsošanās nekotējas, un man tas der; man ir daudz interesantākas nodarbes, kam veltīt laiku. - Mans aksesuārs
visos gadalaikos ir cepure – platmales un cepures ar nagu. Pirmās valkāju ikdienā un strādājot ar cilvēku grupām, īpaši, kad tas notiek saulē, lietū vai pie liela ugunskura, lai dzirksteles neaizdedzina matus. Otrās – braucot ar auto, dodoties kalnos vai klintīs, kad pa virsu jāvelk ķivere. - Zīmoli,
kurus novērtēju, ir sporta, kalnos iešanas, brīvā laika apģērbu un apavu ražotāji. Man tīk Vivobarefoot apavi, Mammut un Arc’teryx ekipējums un apģērbs. - Mūzika,
kas uzlabo garastāvokli, ir daži Džonija Keša un Leonarda Koena skaņdarbi. Ikdienā novērtēju klusumu, vajadzību pēc mūzikas izjūtu tikai īpašos brīžos. - Mani iedvesmo dažādi podkāsti.
Piemēram, The Huberman Lab, ko veido amerikāņu neirozinātnieks Endrū Hubermans. Patiks tiem, kuri grib dziļāk izprast, kā darbojas cilvēks, kā noteikti smadzeņu procesi ietekmē mūsu uzvedību. The Tim Ferriss Show radījis amerikāņu uzņēmējs un investors Timotijs Feriss, viņš intervē cilvēkus, kas pasaules mērogā savā jomā kļuvuši par meistariem. Savukārt Akimbo ir Seta Godina podkāsts par mūsu kultūru un kā varam to mainīt. - Apgalvojums vai atziņa, kam piekrītu.
Mēs esam krietni jaudīgāki, nekā domājam. Vienīgais jautājums, ko sev uzdot, – ko ar to darām? Vai to izmantojam savā labā vai pret sevi?
