Rīga +4°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
10
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
0
-
Pēdējie tilti uz Latviju
Jānis Viesturs bija kautrīgs un sevī noslēdzies cilvēks. Jau no bērnības Marija un Laima viņu mazliet ievadīja katoļticībā, iespaidojoties no domām, ko viņām reiz Akuraters pats no Parīzes rakstīja – varbūt jāpāriet katoļticībā, jo Parīzes Dievmātes katedrāle ir tik skaista, un tik skaistas mūzikas nav nekur citur. Pamazām Marija un Laima lēma, ka katoļticība ir viens no glābiņiem, un dēlam tas bija jāpieņem. Lietuvā tas izrādījās svarīgi.
Kamēr Laima bija dzīva, Jānis Viesturs rakstīja viņai un vecmāmiņai: «Mīļie cilvēciņi! Rakstu, jo gribu, lai jūs par mani neuztrauktos. Man viss laimīgi nokārtojas. Šodien dabūju klavieru programmu. .. Visi skaņdarbi ir ļoti skaisti, un Jums būs interesanti klausīties, kad būšu Rīgā.»
Absolvējis Viļņas konservatoriju, Jānis Viesturs kļuva par muzikologu, Viļņas Radio un televīzijā vadīja Klasiskās mūzikas nodaļu, iedibināja dažādas muzikālās pārraides. Piedalījās arī zinātniskajās konferencēs, rakstīja recenzijas, veidoja raidījumu scenārijus, tulkoja latviešu rakstnieku darbus, aktīvi sekoja līdzi kultūras, sabiedriskās un politiskās dzīves notikumiem Latvijā un Lietuvā, rakstīja presē par sabiedriski politiskiem notikumiem Atmodas laikā Lietuvā, paralēli pieminot Latviju, tulkoja lietuviešu politiķu rakstus latviešu presei. Savos raidījumos viņš iepazīstināja arī ar latviešu kultūru, un, vēl pirms tas bija iespējams Latvijā, Lietuvas radio, īpaši 18. novembrī, skanēja latviešu rakstnieku un dzejnieku, arī Akurateru, darbi, iztulkoti lietuviešu valodā. Tā Akuratera mazdēls būvēja neredzamus tiltus uz Latviju.
Viļņā Jānis Viesturs Osis dzīvoja pieticīgi, īrēja istabu no saimniecēm. Pēdējā no tām bija vien koka skapis, pilns ar skaņu platēm, uz krēsla divi svārki un dzelzs gultiņa.
Kad Jānis Viesturs Osis kā pēdējais mantinieks 1987. gadā vecāku māju par 22 tūkstošiem rubļu pārdeva Kultūras ministrijai, viņš cerēja, ka par mājas naudu iegādāsies dzīvoklīti Lietuvā. Taču naudas vērtība mainījās.
No mājas naudas viņam iznāca tikai piemineklis senčiem.
Atjaunotā Akurateru māja tagad ir muzejs un kultūras piemineklis. Muzeja iekārtošanā savu artavu devis arī Jānis Viesturs, atceroties, kur kas atradās, kā izskatījās.
Nav liecību, vai Jānis Viesturs savā dzīvē bija laimīgs, kā to vēlējās Laima. Jānis Viesturs nomira 2000. gada 19. jūlijā – pirmajā darba dienā savā darbavietā pēc atvaļinājuma, kuru bija pavadījis Rīgā. Viņu apglabāja Akuratera muzeja darbinieki, bet pēc katoļu tradīcijām izvadīja kolēģi, apliecinot, ka Jāni Osi arvien novērtējuši kā zinošu žurnālistu. Arī viņš atdusas Akurateru kapu kalniņā.
