Nosaukti Teātra dienas izcilības balvu ieguvēji

Teātris
Santa.lv
6. marts
Komentēt

Drukāt

Saglabāt

Foto: Publicitātes foto
Tuvojoties Starptautiskajai teātra dienai, Latvijas Teātra darbinieku savienība izziņo izcilības balvas ieguvējus, kas tiks sumināti Eduarda Smiļģa Teātra muzejā 2020. gada 26. martā.

Teātra dienas izcilības balvu pasniegšanas ceremonija ik gadu rīko Latvijas Teātra darbinieku savienība sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa muzeju. Balvu kandidātus iesaka Latvijas profesionālie teātri un teātra kritiķi, bet lauretāti tiek apbalvoti ar mākslinieka Māra Šustiņa veidotajām goda zīmēm – ordeņiem.

Šogad izcilības balvas saņems:

  • Lilitas Bērziņas balvu par spilgtu sniegumu pēdējo sezonu laikā un mākslinieciski augstvērtīgu darbu daudzu gadu garumā saņems Jaunā Rīgas teātra aktrise Regīna Razuma.
  • Harija Liepiņa balvu par spožu aktierdarbu iepriekšējo sezonu laikā saņems Latvijas Nacionālā teātra aktieris Gundars Grasbergs.
  • Helēnas Tangijevas–Birznieces balvu par mūža ieguldījumu baleta mākslā un pedagoģijā Latvijas Profesionālā baleta asociācija pasniegs Intai Karulei-Teikmanei.
  • Jēkaba Dubura balvu par jauno aktieru audzināšanu un ieguldījumu teātra pedagoģijā 45 gadu garumā saņems Anna Eižvertiņa.

Par laureātiem

  • Regīna Razuma

Aktrise JRT strādā kopš teātra pirmsākumiem, pirmo reizi spēlējot Alvja Hermaņa iestudētā izrādē Marķīze de Sada 1993. gadā. Šo gadu laikā Razuma ir piedalījusies vairāk nekā 50 JRT izrādēs, spēlējot dažādu stilu un žanru iestudējumos. Pēdējo gadu svarīgākās lomas – Marķīze de Sada (Baronese de Simiāna, režisors A. Hermanis, pirmizrāde 2017. gada 1. septembrī), Jaunības putns ar saldo balsi (krustmāte Nannija, režisors V. Nastavševs, pirmizrāde 2018. gada 5. decembrī), Apmānītā (Rozālija fon Timlere, režisors U. Tīrons, pirmizrāde 2019. gada 4. janvārī). Arī šajā sezonā Regīna Razuma spilgti parādās JRT jauniestudējumos, atveidojot lomas Alvja Hermaņa izrādē Vēlā mīla (pēc I. B. Zingera stāstiem) un Ingas Tropas izrādē Zalkša līgava (pēc Aspazijas lugas Zalkša līgava). Regīna Razuma ir arī skatītāju un režisoru iemīļota kino aktrise, ko apliecina vairāk nekā 35 lomas.

Regīnas Razumas radītajiem tēliem piemīt neikdienišķa inteliģence, tajos aizvien ir sajūtama cilvēciskās aristokrātijas klātbūtne, neatkarīgi no tā, vai skatītājs satiekas ar 18. gadsimta baronesi de Simiānu, vai 21. gadsimta Parīzes Sorbonnas universitātes intelektuālās elites pārstāvi Marī Fransuāzu. Savā mākslā Regīna Razuma apliecina cilvēciskās kvalitātes un skaistuma spēka iespējamību. 20. gadsimta viena no spilgtākajām personībām aktiermākslā Vija Artmane par Regīnu Razumu reiz teica tā: „Teātrī draugu nav un nevar būt. Bet ir viena aktrise, ko es pa šiem gadiem esmu iemīlējusi. Tā ir Regīna Razuma. Viņa līdzīgi man prot daudz un pamatīgi strādāt”.

Regīnu Razumu kā cilvēku un aktrisi ļoti augstu vērtē gan režisori un aktieri, ar kuriem talantīgā aktrise strādājusi un strādā, gan teātra kritiķi.

JRT mākslinieciskais vadītājs un režisors Alvis Hermanis: "Regīna Razuma ir viena no galvenajām JRT sejām jau kopš 1993. gada. Faktiski JRT vēsture no paša sākuma nav iedomājama bez šīs aktrises. Jau manos pirmajos JRT iestudējumos (Marķīze de Sada, Doriana Greja portrets, Liesmojošā tumsa, Kaija u. c.). Regīna Razuma bija aktrise, kura lielā mērā ietekmēja to jauno teātra valodas rašanos, ar kuru JRT kļuva unikāls un īpašs. Visus šos gadus viņa ir kalpojusi teātrim šī vārda visburtiskākajā nozīmē un viņas savdabīgā aktrises daba ir iedvesmojusi daudzus režisorus. Regīna Razuma jau ir iegājusi latviešu teātra vēsturē, jo tāda viņa ir tikai viena. Pirms viņas tādu nav bijis un nebūs arī.”

  • Gundars Grasbergs

Par viņa nozīmīgāko sasniegumu pēdējā laikā uzskatāma 2017. gadā nospēlētais Francis Sebalds Ingas Ābeles Klūgu mūka iestudējumā (rež. Indra Roga), kam sekoja Jānis Kristītājs Salomē (2018) pie Viestura Kairiša. Abas šīs lomas ir savā ziņā radniecīgas un vienādi sarežģītas, jo jānospēlē vienlaikus reāls cilvēks un mītisks tēls (Sebalda gadījumā – mitoloģizēts 20. gadsimta laikā, jo īpaši katoļticīgo vidū), vienlaikus mīlestība pret Dievu un misijas apziņa, sludinot Kristus atnākšanu, un nespēja atsaukties Salomes jutekliskajam aicinājumam.

Šīm lomām seko Gundara Grasberga smalki un jūtīgi interpretētais Tors P. Pētersona/ R.Paula Man 30 gadu Ināras Sluckas režijā, mūziķa tēlā atklājot reti apspēlētu un šķietami vecmodīgu tēmu – mākslas spēju kompensēt dzīves traģiskos pagriezienus, vientulību, nespēju nosargāt vai izveidot attiecības ar otru cilvēku. Vienlaikus tieši šai lomā Gundars Grasbergs īstenoja mīlestības rašanos pasteļtoņos partnerībā ar Ditas Lūriņas spēlēto Rozi, ļaujot skatītājam būt aculieciniekam jūtu rašanās brīdim nevis pieņemt to kā autora vai režisora iekodētu aksiomu.

Pie jaunākajiem sasniegumiem jāmin centrālā loma Valtera Sīļa iestudētajā J.Jokelas Finlandizācijā (2019) – Aktieru zāles izrādē, kas aplūko cilvēku un tā cīņu ar sevi brīdī, kad ārējo apstākļu rezultātā jāiziet uz nopietniem kompromisiem ne tikai ar sirdsapziņu, bet arī prāta diktētiem lēmumiem un valsts varu. Gundara Grasberga tēlotais zinātnieks Olli Mentimā piedzīvo nervu sabrukumu, jo ar pilnu atbildības sajūtu izturas gan pret galēji godīgā kolēģa principialitāti, gan ministrijas prasībām, kas ir pretrunā viena ar otru. Un kaut arī luga ir par Somijas un Krievijas attiecībām, kas saasinās Krimas konflikta laikā, analoģija ar Latvijas situāciju un Latvijas vadošiem cilvēkiem un viņu lēmumiem ir acīmredzama.

Rezumējot – Gundara inteliģencē un emocionalitātē, viņa darbaspējās un prasīgumā pret profesiju un sevi tajā – rodamas tās kvalitātes, kas viņu dara īpašu Nacionālā teātra vadošo aktieru vidū, bet pēdējo sezonu spilgtās lomas ļauj viņu izvirzīt Harija Liepiņa balvai.

  • Inta Karule-Teikmane

Intas  Karules–Teikmanes darba gadi LNO baleta trupā ir bijuši  ļoti piepildīti.  Divdesmit radošajos skatuves gados nodejotas vairāk nekā četrdesmit lomu. Daudz dejots pašmājās un pabūts 18 pasaules valstīs. Pārskatot dažas no mākslinieces  atveidotajām lomām – Auroru Apburtajā princesē, Kitriju Donā Kihotā, Svanildu Kopēlijā,  Zaļo Pērā Gintā, Medoru Korsārā, Esmeraldu Parīzes Dievmātes katedrālē  kļūst skaidrs ka  blakus skaistai kantilēnai, prasmei “izdziedāt “ kustības viņa spīdoši izpildīja tehniski  visgrūtākās kustības, bet tai pašā laikā tās visas bija ļoti dažādas smeļot iedvesmu mūzikā, literatūrā, glezniecībā un tēlniecībā.

H. Tangijeva – Birzniece  vienmēr mācīja radoši pieiet darbam, prasīja atraisītu fantāziju un izkoptu skatuves kultūru. Mācīja novērtēt, cienīt, glabāt un turpināt latviešu baleta tradīcijas. Sekojot H.Tangijevas – Birznieces teiktajam I. Karule – Teikmane vairāk nekā divdesmit gadus veltīja jauno dejotāju skološanai RHV un Jūrmalas Kultūras centra baleta studijā. Viņas darbs ir novērtēts ar   Etiopijas karaļa Heiles Salaski zelta goda medaļu (1959), LPSR N.b. sk. m. nosaukumu (1965), TZO Atzinības krustu (2005) un Balva “Par mūža ieguldījumu Jūrmalas kultūras dzīves veidošanā” (2020).

  • Anna Eižvertiņa

Anna Eižvertiņa (dzimusi 29.01.1945), režisore, pedagoģe, teātra Skatuve dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja.

Pedagoģiskajā darbā no 1975. gada, kad  strādāja ar Liepājas teātra 2. studijas audzēkņiem. No 1983. līdz 1986. gadam bija Tautas kinoaktieru studijas pedagoģe, bet no 1988. līdz 1993. gadam – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas aktieru meistarības pedagoģe (strādāja ar Daugavpils teātra aktieru kursiem).

No 1993. gada Latvijas Kultūras akadēmijas docētāja, asociētā profesore. Pedagoģiskajā darbā nostrādājusi 45 gadus.

Audzēkņi: Indra Roga, Ģirts Krūmiņš, Vilis Daudziņš, Baiba Broka, Kaspars Znotiņš, Andris Keišs, Agnese Cīrule, Raimonds Celms, Marija Linarte, Ivars Kļavinskis, Dita Lūriņa, Egils Melbārdis, Inga Apine un daudzi citi.

Lasi citur

0 komentāri

Šobrīd komentāru nav. Tavs viedoklis būs pirmais!

Pievienot komentāru

Lai pievienotu komentāru autorizējies ar Santa.lv profilu vai kādu no šiem sociālo tīklu profiliem.

 

Veselība

Privātā Dzīve

Mans Mazais

Astes

AutoBild.lv

Māja

Receptes

Dārzs