Rīga +3°C 
#MumsIrSpārni
Novērtē rakstu
-
2
-
0
-
0
-
0
-
0
-
1
-
0
-
- Ja aprunāšana skar eksistenciāli vai emocionāli svarīgas jomas – karjeru, attiecības ar mīļoto cilvēku –, ir jārīkojas. Mierīgi, bez uzbrukuma, pieej klāt aprunātājam un saki apmēram tā: man ir sajūta, ka vēlies man ko teikt. Vai arī, ka vēlies precizēt informāciju – vai ir bijis tā, kā esi dzirdējusi. Ja satiekas divi inteliģenti cilvēki, viņi arī inteliģenti parunās. Ja cilvēks neatzīst, ka ir aprunājis, tādai sarunai, protams, jēgas nebūs.
- Pieiet klāt aprunātājam un aicināt viņu uz sarunu – tas nav vienkārši. Ir jāsajūt, vai tevī ir spēks un drosme runāt. Esi gatava, ka var būt arī ass konflikts.
- Ja skaidri zini, ka vairs nav, ko zaudēt, tad arī jāsaka tieši un nepārprotami – ja turpināsi tādā garā, tam būs tādas un tādas sekas. Galu galā aprunāšana var būt saistīta arī ar emocionālo vardarbību vai mobingu, kam patiešām var būt ļoti smagas sekas.
- Recepte pret aprunāšanu patiesībā skan diezgan vienkārši. Lai mazinātu uztraukumu par citu domām, pats svarīgais ir atrast pašai savu es, saprast, ko es vēlos un vai varu iegūt piepildījumu tajā, kas man patīk. Tā ir tā brīnumviela, kas neļauj pielipt cilvēku aprunāšanai. Pašpietiekams cilvēks ir stiprs, mierīgs un apmierināts ar savu dzīvi, viņš aprunāšanu uztver kā lietu vasaras dienā – atnāks un aizies.
